Rīgā notiks eksperiments, kurā pētīs, vai mākslīgais intelekts ir stiprāks par cilvēku
Nevajag noliegt mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas, bet ir jāmācās tās izmantot gudri un ētiski. Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja un Banku augstskolas asociētā profesore Elīna Miķelsone intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu satraukties par darba zaudēšanu mākslīgā intelekta dēļ, jo cilvēka vērtējums vienmēr būs izšķirošs. Starp citu, pēc dažām dienām notiks interesants eksperiments, kurā iesaistīs arī mākslīgo intelektu.
Runājot par mākslīgo intelektu, radošumu un inovācijām, viņa pastāstīja, ka Ginesa rekorda uzstādīšanas pasākumā 29.septembrī notiks ne tikai pasaulē lielākā prāta vētra, kurā piedalīsies vismaz 4000 cilvēku, bet arī īpaša aktivitāte “Artificial intelligence versus human” (no angļu valodas – mākslīgais intelekts pret cilvēku).
Trīs cilvēki pret trīs mākslīgā intelekta ego
Tās laikā trīs mākslīgā intelekta ego sacentīsies ar trīs cilvēkiem. “Parasti vērtē idejas, vai tās ir labas vai sliktas. Viņiem visiem sešiem (trīs mākslīgā intelekta ego un trīs cilvēkiem) mēs uzdosim vienus un tos pašus uzdevumus, kā radīt idejas.
Tad skatīsimies un vērtēsim divas lietas. Pirmkārt, ideju kvantitāti, daudzumu, ko rada noteiktā laikā. Otrkārt, ideju kvalitāti – cik daudz ideju ir kvalitatīvas un nedublējas ar citu radītajām.
Mums būs tāds 20 minūšu eksperiments. Paskatīsimies, kas notiks.”
Visiem studentiem nevar būt vienādas idejas
Zinātņu doktore norādīja, ka šo tēmu noteikti var izvērst un eksperimentēt tajā. “Studenti bieži vien saka: “Mēs taču varam visas idejas pajautāt mākslīgajam intelektam.”
Es atbildu: “Jā, tagad viss kurss atveram mākslīgā intelekta programmu, ieejam tajā un visi ierakstām konkrētu vaicājumu. Visiem uz vienu un to pašu jautājumu radīsies vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas idejas. Vai tas ir radošums, ja mums visiem sakritīs idejas?”
Var radīt idejas kā investors vai mazs bērniņš
Miķelsone arī piebilda, ka patlaban notiek sarunas par mākslīgā intelekta ego radīšanu.
“Piemēram, tu to [mākslīgā intelekta ego] padari par Elīnu, Santu, speciālistu ar priekšzināšanām, investoru, bērnudārza pirmās grupiņas mazo bērniņu. Tad tas radīs citādākas idejas uz vienu un to pašu jautājumu.
Cilvēks var radīt vairāk nekā mākslīgais intelekts
Bet, ja mēs visi vienkārši jautāsim mākslīgajam intelektam kādu jautājumu, tad saņemsim vienādas atbildes. Bet jebkurā gadījumā mēs [cilvēki] esam spēcīgāki! Es uzskatu, ka mēs varam radīt trakākas idejas. Dažreiz mūsu smadzenēs izveidojas tādi saslēgumi, ka nevar saprast, kā cilvēks var radīt tik nereāli stilīgu ideju!
Mākslīgais intelekts var virknēt esošās zināšanas kaut kādā veidā, bet, lai radītu magic (no angļu valodas – brīnumu), pilnīgi kaut ko jaunu, mums [cilvēkiem] tomēr ir priekšrocības.”
Violeta konfekte sirsniņas formā
Miķelsone uz mākslīgo intelektu vairāk skatās kā uz iespēju nevis draudu. “Es to redzu kā iespēju. Piemēram, es vienmēr studentiem stāstu, kā to gudri izmantot. Varbūt idejas tur tiešam nevajag radīt, bet tajā var radīt prototipa pirmo attēlojumu.
Jūs varat uzrakstīt, ka taisīsiet čupa-čupu, kas būs kā violeta lūpu krāsa sirsniņas formā. Šo aprakstu var ielikt mākslīgā intelekta programmā, kas ģenerē attēlus. Tad paskatieties!” Turklāt ir dažādi mākslīgā intelekta risinājumi, kas ir tieši piemēroti ātrai prototipēšanai.
Jāmācās izmantot gudri un pareizi
“Šobrīd ir izšķirošs laiks. Arī mums, pasniedzējiem, ir jāsaka nevis: “Nē, tas ir slikti, neizmantojiet to,” bet mums ir jāiemāca, kā to izmantot pareizi. Kad jā, kad nē.
Ko nozīmē ētisks izmantojums un kas ir neētisks izmantojums? Viss ir ļoti vienkārši.”
Ja domāsim radoši, tad mākslīgais intelekts neapdraudēs mūsu darbu
Daļa cilvēku satraucas, ka mākslīgā intelekta dēļ varētu zaudēt darbu. Taču zinātņu doktore uzskata: ja mēs domājam radoši, tad iespējamais darba zaudējums mūs vairs tā neapdraud.
“Jebkurā gadījumā atbildes, ko mākslīgais intelekts sniedz, cilvēkam ir jāapstrādā. Piemēram, ja mākslīgais intelekts ir ģenerējis prototipa attēlus, tad tas nekad neaizstās industriālā dizainera darbu. Jā, viņam var parādīt attēlus, tas samazinās laiku, jo viņš ātrāk sapratīs, kas viņam jāizdara. Manuprāt, mākslīgais intelekts, gudri izmantots, efektivizēs cilvēka darbu.
Tas nevarēs aizstāt visu cilvēku darbu
Bet mēs nevaram aizšaut auzās un teikt: “Mākslīgais intelekts mums taisa idejas, mums uzņēmumā nevajag ideju radītājus. Mākslīgais intelekts taisa bildes, mums vairs nevajag dizainerus.”
Mākslīgais intelekts var būt kā mazs process, lai efektivizētu darbu. Bet, lai galarezultāts būtu kvalitatīvs un augstvērtīgs, tad tas ir jāapstrādā cilvēkam. Jāizvērtē, vai darbs ir adekvāts un šai situācijai pielāgots.
Tādēļ domāju, ka mums ir jāskatās uz to, kā mākslīgo intelektu izmantot kā efektivizācijas rīku nevis kā pilnīgu cilvēku darba aizstājēju.”
Cilvēka vērtējumam joprojām būs izšķiroša nozīme
Miķelsone apgalvoja, ka arī nākotnē cilvēku darbs joprojām būs vajadzīgs. “Noteikti būs vajadzīgs!”
Cilvēka darbs būs nepieciešams arī tādēļ, lai saprastu, vai mākslīgā intelekta radītais teksts vai attēls ir situācijai atbilstošs un pareizs.
Nevarēs paļauties uz mākslīgā intelekta radītu juridisku dokumentu
Nesen bija diskusija, vai mākslīgais intelekts varētu radīt atbildes uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem. Zinātņu doktore pauda skepsi par to.
“Tāpat jābūt klāt profesionālam juristam, lai saprastu, vai nav sarakstītas pilnīgas muļķības. Cilvēkam no malas, izlasot mākslīgā intelekta radīto tekstu, var likties: “Jā, tā ir.” Bet, kad atnāk profesionālis un izlasa tekstu, viņš saprot, ka tajā ir tik daudz neprecizitāšu, ka to nevar izmantot.”
Tādējādi rezumējumā var teikt, ka cilvēku iesaiste galarezultāta radīšanā būs nepieciešama jebkurā situācijā, neskatoties uz mākslīgā intelekta izmantošanu.
