Vidējā ātruma radari mēneša laikā fiksējuši vairāk nekā 2500 pārkāpumu. Sodi ir ļoti bargi
Jau mēnesi uz Latvijas ceļiem darbojas vidējā ātruma mērīšanas radari. Pirmie rezultāti esot iespaidīgi. Sistēma piefiksējusi 2500 pārkāpumu, vēsta TV3 Ziņas.
Policijā līdz 18. septembrim saņemta informācija no sešiem vidējā ātruma uzraudzības posmiem, kur mēneša laikā konstatēti vairāk nekā 2500 pārkāpumu.
Pirmajā vietā – obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas neesamība, tikai tad seko ātrums, pārsteidzoši daudz auto ar neizietu tehnisko apskati.
Komentējot datus par ātrumpārkāpējiem, policijai bažas rada tas, ka tie braukuši krietni virs atļautā, pamatīgi apdraudot sevi un citus.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norāda: "Vairāk nekā 600 pārkāpumu ir tieši par pārkāpumiem līdz 20 km/h, un ir izveidojies tāds pārkāpumu "top 5" skaits, kur fiksētais vidējais ātrums ir no 124-130 km/h, kad vadītāji šos posmu ir šķērsojuši ar pietiekami lielu ātrumu. Tur ir naudas sodi no 80 līdz pat 160 eiro apmērā, sods ir pietiekami liels, bet neatkarīgi no tā redzam, ka vadītāji ignorē šīs prasības."
Par jaunākajiem vidējā ātruma radaru darbības rezultātiem izbrīns Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD).
"Tiešām jāatzīst, ka tehniskās apskates neesamība vairāk nekā 600 transportlīdzekļiem mēneša laikā ir satraucoši dati, tas liecina vai nu par cilvēku aizmāršību un nesekošanu līdzi tehniskās apskates derīguma termiņam, vai arī tiešām apzinātai rīcībai vai nezināšanai," saka CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Arī te sodi ir ļoti bargi – par tehniskās apskates un OCTA neesamību atkarībā no transportlīdzekļa tipa var sasniegt pat vairākus simtus eiro par katru reizi, kad radars fiksē konkrēto auto. Ja auto vairākas reizes šķērso posmu, sodu skaits summējas un nekādu griestu šādiem sodiem nav.
Direkcijā skaidro, ka braucējiem visērtāk pārliecināties par to, vai auto izieta apskate ir, izmantojot "e-csdd" sistēmu.
Autožurnālists Pauls Timrots saka, – radaru dati spilgti liecina, ka daudzi braucēji neprot izmantot šo sistēmu, un par to maksās bargu cenu.
Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku.
Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots.
Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad kopumā tiks ieviesta 16 valsts ceļu posmos.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) skaidro, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību, proti, dati liecina, ka biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums.
Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kuros tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.
Tāpat vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu. LVC līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā.
Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.
