Ne visi vecāki var mācīt savus bērnus! 2. klases skolnieces vecāki saņem pārmetošas piezīmes no skolas
Ne visi vecāki var mācīt savus bērnus! Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja filoloģijas zinātņu doktore, skolotāja, rakstniece un četru bērnu mamma Māra Ozola, runājot par skolu aicinājumu vecākiem iesaistīties bērnu mācīšanā. Nav pareizi, ka 2. klases skolnieces vecāki, kuri nesen atgriezušies Latvijā no ārzemēm, uzreiz saņem pārmetošas piezīmes no skolas, ka bērns raksta angļu burtus.
Jau iepriekš portāls Jauns.lv vairākkārt vēstīja par to, ka skolās trūkst pedagogu. Turklāt izskan prognozes, ka tuvākajos gados skolotāju skaits saruks vēl vairāk. Viens no iemesliem ir pārāk mazais atalgojums.
Cik vajadzētu saņemt skolotājiem?
Skolotāja Ozola atturējās minēt konkurētu naudas summu, cik vajadzētu saņemt skolotājam, lai viņš varētu normāli dzīvot. “Es tiešām nezinu. Man ir ģimene, māja, saimniecība. Man ir nelieli ienākumi par rakstu darbiem. Es neesmu tas skolotājs, kurš dzīvo no plikas algas.
Tagad, kad man ir arī pensija, es varu atļauties iekrāt naudu, salāpīt zobus un izpalīdzēt mājai. Es tagad esmu bagāta! Ilgi tā gan nebūs. Kad būs tikai pensija, tad būs: “Vai, vai, vai!””
Skolotājs nevar izdzīvot ar nelielu algu
Pieredzējusī skolotāja piekrita, ka pedagogu algai noteikti nevajadzētu būt dažiem simtiem eiro. Viņa norādīja uz Somijas izglītības sistēmu, kurā pret skolām un skolotājiem ir cita attieksme.
“Man liekas, ka viena no lielākajām nelaimēm bija tā, ka [Latvijā] sāka skatīties uz skolu tikai un vienīgi caur materiālo prizmu: “Šajā brīdī materiāli izdevīgi ir tas.”
Pārmetošas piezīmes, ka skolniece raksta angļu burtus
Princips “nauda seko skolēnam” arī bija daudzu nelaimju nesējs. Tad mācību iestādes sāka ņemt pretī jebkuru skolēnu, bet pēc tam par viņiem nelikās ne zinis. Tam izgāja cauri arī mana mazmeita un gan jau vēl citi, kas mēģināja atgriezties no ārzemēm.
Kamēr bērns bija jāpieraksta skolā, tikmēr viņiem sasolīja zvaigznes no debesīm, bet pēc divām nedēļām 2. klases bērnam sāka nākt piezīmes: “Raksta angļu burtus. Vecāki, rīkojieties!” Nebija nevienas konsultācijas, nekā!”
Ne visi vecāki var mācīt savus bērnus
Pēc skolas piezīmēm varēja secināt, ka rakstītprasme būtu jāmāca pašiem bērna vecākiem, taču Ozola atgādināja: “Ne visi vecāki spēj mācīt savu bērnu. Daudzreiz, kad bērnam kaut ko mācīju, dzirdēju frāzes: “Tāda pacietība! Es neizturētu! Es…””
Vecāki skolotājai izteikuši dažādas versijas, kā rīkotos, ja viņiem vajadzētu savam bērnam kaut ko iemācīt, piemēram, kāds atklājis, ka sāktu bļaut, cits bēgtu prom, bet vēl kāds iekaustītu audzēkni…
Lūdzu, sagādājiet palīgskolotājus!
“Nevar prasīt, lai visi [vecāki] varētu un spētu [mācīt savus bērnus]!” Somijā esot tā: ja bērnam nesokas mācībās, tad sāk darboties visas sistēmas, piemēram, skola piesaista vecākus, bet sabiedrība piešķir līdzekļus palīgskolotājam.
“Lūdzu, lūdzu, sagādājiet skolās palīgskolotājus, kas pievērš uzmanību tiem bērniem, kam to vajag! Tad skolotājam nebūs nepārtraukti jāatraujas no visu citu bērnu mācīšanas, lai bremzētu vai glābtu vienu nabadziņu.
Nevar arī klupt virsū bērniem
Viņš jau arī nav vainīgs. Nevar klupt virsū bērnam, jo viņš ir tāds, kāds ir. Viņš ir sabiedrības produkts,” skolotāja teica.
Viņa piekrita, ka skolās pieaug to bērnu skaits, kam ir nepieciešama papildu uzmanība. Turklāt palielinās arī to audzēkņu daudzums, kuriem ir logopēdiskas problēmas.
