Nepareizi baznīcā nolasīta nelaiķes vārda dēļ tulkotāja Silvija Brice sarīko jezgu internetā: iesaistās pat eirodeputāte un arhibīskaps

Vienlaikus Silvija Brice jautā garīdzniekam, kā uz visu to jāraugās ne tikai cilvēkam, bet arī Dievam? Vai Visuaugstākais šādu aizlūgumu ar pārteikšanos ir “ņēmis par pilnu” vai nē? Arī uz šo vaicājumu arhibīskaps sniedza atbildi.

Baznīcas vidū iemājo dusmu velns

Silvija Brice pauda, ka viena viņai dārga persona pirms aiziešanas no šīs pasaules palūdza, lai viņas dvēseles  mieram kādā Vecrīgas baznīcā pasūta svēto misi jeb dievkalpojumu. To viņa arī izdarījusi, aizgājusi uz baznīcu un dievnama dežurants aizgājējas vārdu ierakstījis sakristejas grāmatā, lai to attiecīgā dievkalpojuma laikā varētu pieminēt garīdznieks. Šīs nedēļas vidū arī pienācis konkrētās svētās mises laiks, un Silvija Brice devās uz baznīcu, kur tika nolemts aizlūgt par mūžībā aizsaukto. Viņa par piedzīvoto stāsta:

“Viss sākās skaisti. Iedegās gaismas virs altāra, atskanēja ērģeles un eņģeliska meitenes balss, atplīvoja priesteris un pie mikrofoniem sāka strauji lasīt dievvārdus. Kad bija aizlūgts par mūsu valdību un par mieru pasaulē, nāca nelaiķes vārds, par kuru šodien jāaizlūdz, un tas NEbija manas mīļās personas vārds. Pirmais burts OK, vārda galotne puslīdz, bet pa vidu tomēr ne.

Un manā sirdī – pašā katoļu baznīcas vidū – iemājoja dusmu velns. 

Kad priesterim pienāca otrā izdevība nosaukt nelaiķes vārdu, tas atkal bija svešas, anonīmas un sakristejas grāmatā kļūdaini izlasītas nelaiķes vārds. Es piespiedu sevi skatīties uz Kristus bildi, tupties, celties un mest krustus”.

Kad dievkalpojums bija beidzies, tulkotāja devās pie baznīcas dežuranta ar jautājumu, vai šāda “nepareiza” nelaiķes pieminēšana aizlūguma laikā skaitās vai ne, un ko lai tagad dara? Dievnama dežurants atbildēja, ka, iespējams, priesteris aizgājējas vārdu nesaucis nepareizi tādēļ, ka viņš pēc tautības ir polis un latviešu valodas izrunas nianses nav viņa stiprā puse.

Pēc dievkalpojuma Silvija Brice neļāvās skumjām pārdomām un pašpārmetumiem. Viņa pauž:

“Nu labi. Vismaz aizlūdza par mieru visā pasaulē. Es aizgāju uz kafē, kas ierīkota pie Jēkaba baznīcas mūra, iedzēru glāzi “Primitivo” un smējos, turēdama acīm priekšā lasāmo grāmatu. Smējos tāpēc, ka mani plosīja pretruna starp manu godīgo, kvēlo apņemšanos - un šo, šo, kā lai saka, vilšanos, vai.

Katrs konsekrēts katolis zina vairākas valodas. Nu bet IZLASI tak pareizi tā līķa vārdu!

Es zinu, ka nonākšu ellē, bet vēl vairāk man gribas zināt, vai šitā aizlūguma mise SKAITĀS vai NESKAITĀS”.

Atbild teoloģijas doktors – Rīgas arhibīskaps

Viņa vaicāja: “Ko man tagad darīt? Tas skaitās vai neskaitās? Man nav žēl, es varu aizbraukt un pasūtīt vēlreiz, bet jautājums ir par būtību - skaitās vai neskaitās, ja Zentu nosauc par Žanetu? Ko dzird Dievs? Viņš vispār klausās? Kam tad pieminēšana Misē?” 

Interneta komentāros un tulkotājas urdošo jautājumu atbildēja pats Latvijas Romas katoļu baznīcas galva – arhibīskaps metropolīts, Dr. theol. Zbigņevs Stankevičs:

“Lūdzu, nesatraukties. Dievs zina, kāds bija Jūsu nodoms un kāds bija nelaiķes īstais vārds. Priesteris adresēja Dievam lūgšanu tieši par to personu, par kuru Jūs bijāt gribējusi lūgties, vienīgi kļūdījās detaļās. Katrā ziņā atvainojos par Jums sagādātajām neērtībām."

Silvija Brice arhibīskapam pateicās par sniegto atbildi: “Pateicos Jums. Šī ir skaista un cienīga atbilde.”

Elegants pastāsts

Tikmēr ierakstu par šo starpgadījumu svētās mises laikā komentējuši desmitu desmitiem interneta lietotāju, tostarp sabiedrībā visnotaļ pazīstami kultūras jomas cilvēki un politiķi. Lūk, daži viedokļi:

Literāte un dizainere, Rīgas domniece Rūta Mežavilka: “Tas Kungs gan jau saprata, kurš ir pareizais aizgājējs.”

Dzejnieks Rihards Bargais: “Es domāju, ja priesteris uz mazas lapiņas nevar izlasīt to vārdu, varbūt to var izlasīt visa baznīca (un Dievs, kas tajā) no plakāta.”

Mūzikas aprakstnieks Klāss Vāvere: “Gan jau Dievs savas avis atpazīst, bet priestera loma nav jāpārspīlē.”

Režisore Māra Ķimele: “Neskaitās.”

Dzejniece un filozofe Iveta Šimkus: “Ja aizgājēja zinātu, kāda jezga FB sacēlās!”

Dzejniece Anna Rancāne: “Silvija Brice, bet Tu tak Dievam lūgšanā pateici pareizi! Viņš visu dzird. Izlasīju un pasmaidīju, tāds elegants pastāsts.”

Eirodeputāte Inese Vaidere: “Silvij, man liekas, ka neskaitās; bet, ja nu pieprasīsi tā kā kompensāciju ar pareizu vārdu - kur garantija, ka nebūs jāizdzīvo tas pats vēl vienu reizi?!? Varbūt tad labāk, lai skaitās, kā te tautas vairums ir nobalsojis!”