Kur aiziet un ko interesantu redzēt? Izstāžu ceļvedis: Džona Malkoviča pārvērtības, portugāļu keramika un latviešu gaisma

Savukārt vēl vērienīgāku ceļojumu piedāvā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas aicina uz izstādi “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”, kurā visus pārsteidz amerikāņu kino un teātra aktieris Džons Malkovičs, kurš fotogrāfa  Sandro Millera redzējumā “ietērpies” slavenību (un arī ne tik populāru ļaužu) tēlos.

Var paceļot arī pa mūsu zemīti. Kuldīgā var ieskatīties mecenāta Jāņa Zuzāna kolekcijā, bet Līgatnē izbaudīt mākslinieces Ilzes Egles sapņaino un rotaļīgo pasaules redzējums. Savukārt Rīgas galerijā “Daugava” atklājusi glezniecības izstādi “Gaisma”, kurā var pārliecināties, kā latviešu mākslinieki attēlo gaismu jeb garīgās vērtības.

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jaņa Rozentāla laukumā, Rīgas Esplanādē) līdz 29. oktobrim skatāma starptautiski pazīstamā amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu sērija “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem”.

Izstāde veidota sadarbībā ar Madrides (Spānija) kultūras projektu kompāniju “diChroma photography”, un šī unikālā fotomākslas ekspozīcija ir divu radoši spilgtu personību – itāļu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera un ievērojamā amerikāņu kino un teātra aktiera Džona Malkoviča kopdarbs. Viņus saista gadiem ilga draudzība, un Džons Malkovičs vairākkārt bijis Sandro Millera modelis.

Darbu sērijā “Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem” Sandro Millers pārfrāzē vairāku 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlus – gan slavenību portretus, gan nepazīstamu cilvēku tēlus, kuri kļuvuši slaveni pateicoties konkrētām fotogrāfijām. Parafrāzēs ir rekonstruētas oriģinālo, ikonisko fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, modeļu pozas un ietērps.

Tikai attēlotās personas – Ērvinga Penna stūrī iedzītais Trūmens Kapote, Bērta Stērna izģērbtā Merilina Monro, Dorotejas Langes klasiskā imigrantu māte, Ričarda Avedona vīrs ar bitēm, Roberta Mapltorpa pašportrets un daudzas citas – ir aizstātas ar vienu pašu… Džonu Malkoviču. 

Mākslinieku – fotogrāfa un aktiera – tandēms veido aizraujošu un kritisku spēli starp kanonizētajiem attēliem un to atkārtojumiem, ironiski komentējot atsevišķu personību un tēlu ietekmi fotogrāfijas attīstībā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1, Rīgas Klusajā centrā) līdz 7. oktobrim skatāma glezniecības izstāde “Gaisma”, kura tapusi par godu Latvijas glezniecības vecmeistara Imanta Vecozola 90. dzimšanas dienai. Izstādē līdzās Imanta Vecozola glezniecībai var baudīt gaismu arī Līgas Purmales, Andra Eglīša, Laimas Eglītes, Daces Lielās, Vijas Zariņas, Rudītes Dreimanes, Alekseja Naumova, Kaspara Zariņa, Maijas Tabakas un Aijas Zariņas glezniecībā.

Atzīmējot Imanta Vecozola dzīves gadskārtu, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās viņa jubilejas izstāde, bet arī galerija “Daugava” vēlējās savā izstāžu darbībā atspoguļot šo skaisto notikumu - gleznotāja dzimšanas dienu.

Pirms gadiem 15 galerija “Daugava” izdeva apjomīgu meistara glezniecības albumu. Darba procesā daudz tika runāts par mākslu, par dzīvi, formulētas interesantas atziņas. Imants Vecozols pauda: “Ja ir kāds noslēpums pasaulē - tā ir gaisma. Es gaismu konstruēju, daudz izmantoju balto krāsu, bet es gribētu to pašu panākt ar melno vai zilo. Un tas ir iespējams nemainot glezniecisko izpratni. Man ir ļoti svarīgi, no kurienes gleznā nāk gaisma. No liela attāluma vai no sveces, vai varbūt tā ir kosmiska. Vai tā ir saules vai pagraba gaisma”. 

mants Vecozols uzskata - ja māksliniekam izdodas gleznot gaismu, tad mēs varam runāt par garīgām vērtībā šajā darbā. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* “Rīgas mākslas telpā” (Rīgas Rātslaukuma pazemē, Kungu ielā 3) līdz 30. septembrim skatāma portugāļu Laikmetīgās keramikas biennāles izstāde “Kopsolī”, kas norisinās 4. Latvijas Keramikas biennāles programmas ietvaros. “Rīgas mākslas telpas”  projektu vadītāja Alise Anna Sondore atklāj:

““Kopsolī” ir kultūras apmaiņas projekts Aveiro Starptautiskās keramikas mākslas biennāles Portugālē un Latvijas Keramikas biennāles sadarbības ietvarā, kas ļauj starptautiski popularizēt Portugāles un Latvijas mūsdienu keramiku un māksliniekus.

Sadarbības pirmsākumi ir meklējami 2021. gadā, kad 15. Aveiru keramikas mākslas biennālē notika tiešsaistes tīklošanās pasākums “Biennial NEXT”, kas kopīgā platformā pulcēja pasaules laikmetīgās keramikas biennāles un konkursa izstādes, ļaujot dalīties pieredzes stāstos par attīstības dinamiku, radošajiem mērķiem un dažādām pieejām darbā ar bagātīgo keramikas mākslas lauku. Šī notikuma ierosmē Aveiru keramikas biennāle un Latvijas Keramikas biennāle uzsāka sadarbību, veidojot pirmo izstāžu apmaiņas projektu Latvijas un Portugāles laikmetīgās keramikas starptautiskai popularizēšanai. Tā rezultātā Rīgas Mākslas telpā ir skatāma izstāde “Kopsolī”, savukārt Aveiru 2023. gada oktobrī sagaidīs izstādi “Baltic current”, kurā apvienosies mākslinieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Šīs izstādes ir abu keramikas biennāļu kopdarbs un arī daudzsološs sākumpunkts turpmākai sadarbībai.

Izstāde “Kopsolī” piedāvā portugāļu mākslinieku darbus no Aveiru Starptautiskās keramikas mākslas biennāles kolekcijas, kas tiek veidota kopš pašiem biennāles aizsākumiem. Izstaigājot izstādi, varam ielūkoties Portugāles laikmetīgās keramikas attīstībā trīs desmitgažu griezumā”.

Portugāļu laikmetīgās keramikas izstāde “Kopsolī” notiek paralēli Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles izstāžu 2023. gada programmai Rīgas Porcelāna muzejā. Sīkāk internetā: makslastelpa.riga.lv.

* Kuldīgā, Mākslas un izglītības koprades telpā “Adatu Fabrika” (Kalpaka ielā 4), līdz nākamā gada 28. janvārim skatāma Latvijas viena no dāsnākajiem mākslas un kultūras mecenātiem Jāņa Zuzāna mākslas kolekcijas darbu izstāde “Ieskats Zuzānu kolekcijā”.

Ekspozīcijas divdesmit septiņu darbi skatītājiem dod iespēju novērtēt kaut nelielu daļu no vairāk kā trīsdesmit tūkstošu vienību lielā krājuma, kas viennozīmīgi uzskatāms par lielāko privāto Latvijas mākslas kolekciju pasaulē. Izstādē pārstāvēti dažādu paaudžu latviešu gleznotāji, kā arī kolekcijā iekļautie igauņu un franču autori, kuru darbi tapuši laika periodā no divdesmitā gadsimta vidus līdz pat mūsdienām, piedāvājot retrospektīvu ieskatu daudzpusīgās žanriskās un tematiskās radošās mākslinieciskās aktualitātēs un rokrakstos.

Pateicoties “Zuzānu kolekcijas” un Mākslas centra “Zuzeum” iniciatīvai, kā arī Kuldīgas novada pašvaldības atbalstam, izstādes apmeklētāji var redzēt Lidijas Auzas, Jāņa Oša, Anitas Arbidānes, Jāņa Avotiņa, Anša Butnora, Mišela Kastaņjē, Sigitas Daugules, Birutas Delles, Jura Dimitera, Sergeja Djomina, Laimas Eglītes, Envijas, Miķeļa Fišera, Mārītes Guščikas, Helēnas Heinrihsones, Augusta Kunnapu, Frančeskas Kirkes, Kristapa Zariņa, Klāva Lora, Zanes Lūses, Ģirta Muižnieka, Līgas Purmales, Maijas Noras Tabakas, Viļņa Vēja un Induļa Zariņa darbus, informē Kuldīgas novada pašvaldība.

Jāņem vērā, ka izstādes apskatei nepieciešams iepriekšējs pieraksts: lai vienotos par apmeklējuma laiku, jāzvana pa tālruni 29638612. Sīkāk internetā: www.kuldigasnovads.lv.

* “Zeit”  mākslas telpā Līgatnē (Gaujas ielā 4) līdz 22. oktobrim skatāma mākslinieces Ilzes Egles personālizstāde „Savā vaļā”. Izstādē aplūkojami jaunākie zīmējumi un gleznas, kuras vieno sapņains un rotaļīgs mākslinieces pasaules redzējums, caur krāsu laukumiem, līnijām, abstraktām formām un figuratīviem tēliem.

„Es gribu lai cilvēki no manas izstādes aiziet ar sajūtu par mirkļa burvību. Par to, ka vēloties būt tuvāk bezgalībai, mēs šeit esam tikai uz mirkli. Es gribu lai mēs novērtējam šos mirkļus un esam vairāk ar savu iekšējo pasauli. Varbūt tāpēc man mākslā vispievilcīgākais šķiet asociatīvais, subjektīvais, arī stāstošais, līdz galam nepateiktais. Turklāt šajā procesā ir kaut kas maģisks, tas ir saistīts ar sapņošanu.

Esmu dzimusi divu mākslinieku ģimenē un cik es sevi atceros, es vienmēr zīmēju, pat manas bērnības fotogrāfijās es zīmēju. Mani vecāki man pavēra durvis uz mākslas pasaules burvību un iemācīja sapņot. No pirmajiem lielajiem zīmējumiem divu, trīs gadu vecumā manī joprojām ir mīlestība uz lielām formām, monumentālismu,” saka māksliniece.

Ilze Egle ir beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, studijas papildinot Itālijā, studējusi arī teoloģiju un mākslas menedžmentu. Daudzus gadus Ilze Egle darbojusies kultūras projektos, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņa ir piedalījusies izstādēs ar zīmējumiem, gleznām, ilustrācijām un fotogrāfijām Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Velsā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Kanādā un Austrālijā. Sīkāk internetā: www.zeit.lv.