Rīgā par 200 000 eiro plāno dronu gaisa pasta maršrutus. Kad paciņas pie namdurvīm saņemsim pa gaisu?

Galvaspilsētas Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone saka: “Interesi par dronu pārvadājumiem Rīgā jau ir izrādījušas vairākas lielās slimnīcas. Pasaulē ir ierasta prakse, ka droni pārvadā medikamentus. Varbūt tā vēl ir tāla nākotne Latvijā, bet regulējumam ir jābūt sakārtotam, lai kurjerdienestiem ir iespēja ieviest dronu lidojumus arī Latvijā un vēlāk nenovērojam tādu pašu haosu kā šobrīd ir ar skrejriteņiem”.

Rīgas gaisa telpas mobilitēte

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciālists Mārtiņš Vilcāns gan Jauns.lv teica, ka slimnīcā par šādu ideju neviens nav iestājies. Pirmkārt, ar droniem pacientus pārvadāt nevar. Otrkārt, medikamentu pārvietošana pa gaisu šādā veidā neesot iespējama, jo tiem vajadzīgs īpašs temperatūras režīms. Treškārt, arī dokumentācijas pārvadāšana tādā veidā neesot pieļaujama, jo to taču pastāv konfidencialitātes noteikumi. Viņš teica, ka slimnīcā par šādu ideju visi “rausta plecus”.

Savukārt galvaspilsētas pašvaldība skaidro: “Normatīvais regulējums dronu izmantošanai nemitīgi tiek pilnveidots gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī. Ar katru gadu pasaulē pieaug uzņēmēju interese izmantot dronus, lai pārvadātu sīkpakas, medicīnas preces un citas kravas. Lai sagatavotos kravu pārvadātāju un komersantu pieprasījumam, kāds varētu rasties Latvijā, jau tagad ir sākts darbs pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir uzsācis projektu “Pilsētu sagatavošanās ilgtspējīgai mobilitātei pilsētas gaisa telpā”, kurā izstrādās Rīgas gaisa mobilitātes stratēģiju.

Projektā plānots veikt pilsētas gaisa telpas pārvaldības jomas izpēti, lai izstrādātu vadlīnijas bezpilota lidaparātu integrēšanai pilsētas mobilitātes ekosistēmā, tostarp, izstrādāt priekšlikumus efektīvam tiesiskajam regulējumam un izstrādāt Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīku piemērotas fiziskās infrastruktūras izveidei. Tāpat plānots identificēt nosēšanās laukumu vietas, lai avārijas gadījumos ir izvēlēta droša vieta, pasargājot cilvēkus uz zemes. Tas ir būtiski, jo pastāv tādi maršruti, kuros redzamības zona neļauj pilotam redzēt lidojumu un tas tiek vadīts, balstoties uz sistēmas datiem.

Nacionālie projekta partneri ir Rīgas Tehniskā Universitāte, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas lielo pilsētu asociācija”.

Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai ir 197 992 eiro, no kura lielāko daļu - 80% veido Eiropas Savienības “Interreg Baltic Sea Region” programmas projekta nauda.

Vairāku gadu jautājums

Jauns.lv pie plāna izstrādātājiem interesējās, kad tad varēsim sagaidīt laiku, kad pastniekus ar somām Rīgas ielās nomainīs droni gaisā. Izrādās tas nav ieplānots ne rīt, ne arī pat pēc pāris gadiem. Rīgas Tehniskās universitātes komunikācijas projektu vadītāja Lāsma Vaivare pauda: “Projekts ir uzsākts, tas turpināsies vēl vairākus gadus. Regulējums, vadoties pēc Rīgas domes informācijas, vēl tikai tiks izstrādāts”.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis pastāstīja: “Vēlamies uzsvērt, ka projekta galvenais mērķis ir izstrādāt priekšlikumus bezpilota lidaparātu integrēšanai pilsētas mobilitātes ekosistēmā, radīt efektīvu likumisko ietvaru, lai paplašinātu bezpilota lidaparātu izmantošanu dažādām pilsētas vajadzībām, veicināt iesaistīto pušu sadarbību dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, kā arī stiprināt starpvalstu sadarbību un pieredzes apmaiņu. 

Regulējuma priekšlikumu sagatavošana ir tikai daļa no projekta aktivitātēm.  Iespējamā regulējuma mērķis ir panākt, lai noteiktās pilsētas daļās būtu iespējams saskaņot dronu lidojumus dažādu funkciju izpildei, piemēram, medicīnas preču vai analīžu operatīvai piegādei, satiksmes infrastruktūras uzraudzībai, glābšanas dienestu funkciju izpildei. Sīkpakas ir tikai viens no dronu pielietošanas piemēriem, ko gatavojas izskatīt pašvaldība.
       
Jau šobrīd Latvijā ir Eiropas Savienības regulām atbilstošs regulējums dronu lidojumiem redzamības zonā, kas nosaka pienākumu droniem saskaņot šo lidojumu.  Līdz ar to lidojumi redzamības zonā tiek organizēti pieņemami. Nākotnē būtu mērķis attīstīt dronu lidojumus ārpus redzamības zonas, kuri pagaidām netiek saskaņoti, tāpēc, lai nākotnē varētu veikt saskaņotus lidojumus ārpus redzamības, nepieciešams gan pilsētas redzējums, gan arī pašvaldībai kopā ar valsti jāizstrādā bezpilota gaisa kuģu pārvaldība sistēmu. 

Eiropas pilsētās dronu industrija un likumdošanas ir attīstības stadijā un projekts paredz veikt detalizētu izpēti. Tāpēc šobrīd par detalizētiem secinājumiem ir pāragri runāt. Vienīgais ko varam uzsvērt, ka Eiropas Savienības politika ir veicināt dronu izmantošanu ikdienas pilsētas mobilitātē un uz šo mērķi virzās Eiropas Savienības pilsētas”.

Projektu par iespējamo dronu izmantošanas iespējām dažādu sūtījumu un preču piegādē Rīgā paredzēts noslēgt 2025. gada nogalē. Tas nozīmē, ka mēs vēl nemaz tik drīz debesīs neredzēsim dronus-pastniekus.

Droni-pastnieki citur pasaulē

Bet tikmēr pasaulē jau ir sperti pirmie soļi, lai “iemācītu” dronus būt par pastniekiem. Gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi. Lūk, daži nozīmīgi pastniekdronu laikmeta aizsākuma fakti:

* Dronu pasta attīstības hronoloģiju var iesākt ar 2015. gada 20. maiju, kad Ukrainas loģistikas uzņēmums “Nova Poshta” testē piegādi ar droniem. Savukārt jau nākamā gada jūnijā Ukrainas valsts pasts sāka eksperimentēt ar pasta piegādi pa gaisu tagad rašistu izpostītajā un izvarotajā Bučā.  Tā kā, ja nebūtu krievu iebrukums Ukrainā, tad, iespējams, dronu pastnieku dienests šobrīd būtu daudz attīstītāks.

* 2016. gada beigās droni aktīvi ar Ķīnas pasta kompānijas “China Post” palīdzību sāka aktīvi pastu un sūtījumus nogādāt Ķīnas Tautas Republikas lauku apvidos.

Neveiksmīgā Krievijas pasta drona piezemēšanās Burjatijā (2018. gads):

* 2018. gada pavasarī neveiksmīgi beidzās “Krievijas pasta” pirmais mēģinājums sūtījumu piegādē ar dronu Burjatijā. Bezpilota lidaparāts ietriecās mājas sienā. Tomēr krievi nav padevušies un šovasar atkal paziņoja, ka nolēmusi testēt dronus ne tikai karalaukā, bet arī pasta ceļos.

* 2019. gada aprīlī “Google” māsaskompānija “Wing”, kas piegādā ēdienu, saņēma ASV Federālās aviācijas pārvaldes atļauju un kļuva par pirmo uzņēmumu pasaulē, kas sūtījumu piegādi pilntiesīgi var veikt ar dronu palīdzību.

* 2019. gada vasarā Dienvidkoreja sāka izmēģināt piegādes ar droniem valsts nomaļajos reģionos, šādi cerot uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vēsta Dienvidkorejas valdība.

* 2021. gada maijā Lielbritānijas pasta uzņēmums “Royal Mail” nolēma testēt bezpilota lidaparātus pasta piegādāšanai uz nomaļām salām. Ja izmēģinājumi būs sekmīgi, tad šo tehnoloģiju apsvērs izmantošanai arī citās attālākās Apvienotās Karalistes daļās, lai atvieglotu pastnieku darbu, paziņojuši briti. Šī gada augustā jau oficiāli pa gaisu ar dronu aizlidoja vēstules starp kāda arhipelāga salām Skotijā.

* 2022. gada augustā Taivānas pasts veica drona izmēģinājuma lidojumu, lai pārbaudītu pasta un medicīnas preču piegādes uz salas kalnaino apvidu ziemeļu daļā.

Gaisa dronu pasts Apvienotajā Karalistē:

Pirmo reizi pasta uzņēmumi par to, ka tie varētu darbā “pieņemt” dronus, ierunājās 2015. gadu. Pionieri šajā jomā bija austrālieši, singapūrieši un ukraiņi, no kuriem vēlāk viens pēc otra šādu ideju uzķēra pastnieki aizvien vairāk citās pasaules valstīs. Pagaidām tikai notiek šādu dronu testēšana un tie vēl nav kļuvuši par ikdienu.

Tā kā pasaulē droni-pastnieki vēl nav ikdiena un tie tikai tiek izmēģināti un vēl ir tikai “labo nodomu portfelī”. Tomēr kaut kad nākotnē tie parādīsies virs mūsu galvām – sākumā tikai kā izmēģinājumi, bet pēc tam jau kā ikdiena. Tiek lēsts, ka Rīgā plaša dronu pielietošana sūtījumu piegādei pa gaisu varētu iesākties ne ātrāk kā 2030. gadā. Tomēr tautsaimniecībā un drošības struktūrās tie jau pašlaik tiek izmantoti plaši, piemēram, lai sargātu valsts robežu, uzraudzītu meliorācijas sistēmas, ķertu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus vai atklātu bīstamo latvāņu audzes.