Jaunietis nevar iestāties augstskolā, jo vidusskolā nav mācījies bioloģiju
Kāpēc daļa mūsdienu jauniešu nevēlas dzīvot un strādāt laukos? Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta direktore Diāna Ruska intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka jauniešu izvēle saistīta ar vairākiem aspektiem, tostarp lauku dzīves zemo prestižu, kas būtu jāuzlabo. Tāpat novērots, ka daļai studentu trūkst eksakto mācību priekšmetu zināšanu un datorprasmju.
“Nākot uz mūsu sarunu, es izrunājos ar saviem ģimenes locekļiem, paziņām. Es redzu četrus virzienus, kāpēc mēs esam nonākuši līdz šādai situācijai.
Pirmkārt, tas ir [lauksaimniecības] nozares prestižs. Mums ir problēmas tieši ar brīvajiem speciālistiem. Studenti, kas nāk pie mums studēt, ir mērķtiecīgi un jau zina, kur paliks [visbiežāk tās ir savas vai vecāku saimniecības].
Vajadzīgi arī speciālisti bez lielām saimniecībām
Viņi nebūs speciālisti, kas ies uz nozari kā brīvie konsultanti, kā asociāciju darbinieki un vadītāji, kā Zemkopības ministrijas un Lauksaimniecības datu centra vadītāji un darbinieki, kā lopbarības pārdevēji un konsultanti, kā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti.
Viņiem būtu jābūt brīviem cilvēkiem, kas nav saistīti ar savām saimniecībām. Ir labi apvienot savu pieredzi un strādāt nozarē arī kā brīvam speciālistam vai konsultantam, bet tad cilvēkam primārā vienmēr būs sava saimniecība, nevis citas darbības.
Eksaktos priekšmetus nesaista ar darbu lauksaimniecībā
Ļoti daudz jauno studentu baidās no mūsu virziena saistībā ar bioloģiju, fiziku, matemātiku un ķīmiju. Tie ir eksaktie priekšmeti, kurus neviens nesaista ar lauksaimniecību. Visiem liekas, ka tos mācās Matemātikas fakultātē, ka tos apgūst tikai Latvijas Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē un ka tie vajadzīgi tikai būvniekiem un inženieriem.
Bet diemžēl (vai par laimi) visa lauksaimnieciskā ražošana ir saistīta ar matemātiku, fiziku, ķīmiju un bioloģiju. Bieži vien skolēni, kas izvēlas savu mācību specializācijas virzienu pēc 9.klases, iet vieglāko ceļu un izvēlas sociālo zinātņu jomu, kur viņi var viegli izkļūt cauri vidusskolai.
Nevar iestāties augstskolā, jo vidusskolā nav mācījušies bioloģiju
Bet pēc tam viņi atduras pret to, ka ir ierobežotas studiju iespējas, tai skaitā studēt lauksaimniecību, jo nav nokārtots bioloģijas priekšmets.
Līdz ar to pat tad, ja viņiem patīk un gribas darboties ar dzīvniekiem vai augiem, viņi to nevar darīt, jo jāmeklē iespējas iegūt papildu izglītību, lai būtu apguvuši šo [piemēram, bioloģijas] kursu.”
Jaunieši domā, ka lauksaimniecībā nav, ko darīt
Ruska arī norādīja, ka lauksaimniecības nozarē ir nodarbināts salīdzinoši neliels daudzums Latvijas iedzīvotāju. “Lauksaimniecībā strādā mazs iedzīvotāju īpatsvars.”
Tādējādi daļa skolēnu domā, ka lauksaimniecībā nav, ko darīt, tāpēc neizvēlas šo jomu un darbu tajā. “Arī nozarei būtu jāiet nevis tikai pie studentiem, bet jau uz skolām, sākot ar 8., 9.klases skolēniem.
Daži pirmā kursa studenti nemāk strādāt ar datoru
Būtu jāstāsta, ka lauksaimniecība nav tikai mēsli un dubļu brišana. Tā ir arī tehnoloģijas un zināšanas matemātikā. Ir skumji, ka citreiz pirmajā kursā sēž daži studenti un nemāk strādāt ar datoru.
Viņi māk datoru izmantot kā lietotāji “Facebook” un citos sociālajos tīklos un kaut ko paprasīt “mātei Gūglei”. Bet viņi nezina, kā izveidot “Excel” formulas, tabulas. Tā tiešām ir problēma [atsevišķiem studentiem]!
Nevar mācīt tālāk, ja nav pamata
Tā saistīta ar nākamo problēmu. Mēs, pasniedzēji, bieži vien daļu no savas programmas laika veltām pamata zināšanu atjaunošanai un mācīšanai, nevis strādājam un ejam tālāk.
Citreiz no nozares ir pārmetums: “Jūs augstskolā neko nemācāt!” Bet dažreiz ir tā, ka mēs nespējam iemācīt, jo nav pamata, uz kā mācīt.”
Jāuzlabo loģiskā domāšana un spriestspēja
Pasniedzēja novērojusi, ka daļai studentu trūkst ne tikai digitālo prasmju, bet arī eksakto priekšmetu pamata zināšanas, piemēram, matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Tāpat dažkārt trūkst loģiskās domāšanas, spriestspējas, sakarību meklēšanas prasmes un kopējā skatījuma veidošanas iemaņas.
Daļai studentu trūkst vidējo zināšanu
Tiesa, universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa atzina: “Man negribētos visus [studentus] bāzt vienā maisā! Visi studenti nav tādi.
Ir studenti, kuriem ir labas pamata zināšanas un mums nav nekādu problēmu ar viņiem strādāt. Bet ir arī tādi studenti, kuriem nav, patiešām pietrūkst loģikas. Viņi nevar sasaistīt kopā konkrētus faktus, kas pateikti, un izmantot iepriekšējās zināšanas, lai varētu iet uz priekšu.”
Šajā kabatiņā nevar likt visus studentus
Arī universitātes Lauksaimniecības fakultātes prodekāne Madara Darguža skaidroja: “Tā tomēr ir maza daļa [studentu], kuru mēs šajā kabatiņā varam ielikt. Par datorprasmēm runājot, tās ir mazākas gados pieredzējušākiem cilvēkiem. Tad mums ir atkāpe uz informāciju tehnoloģiju lietošanu.”
Situācijas ir dažādas, un tā var gadīties arī pilna laika studentiem. “Pārsvarā studenti ir diezgan kompetenti visās digitālajās lietās, bet situācijas ir dažādas.”
Jaunieši nebaidās kļūdīties
Siliņa piebilda, ka mūsdienu jaunieši tik ļoti nebaidās riskēt un kļūdīties, strādājot ar dažādām nepazīstamām programmām, kā tas ir ar pieredzējušākiem ļaudīm.
“Ja viņi [jaunie ļaudis] kaut ko nezina, tad nebaidās to lietot, lai arī varētu sabojāt un vai izdarīt kaut ko tamlīdzīgu. Reizēm nobriedušākie cilvēki baidās kaut ko izdarīt nepareizi, nepareizi saspaidīt utt. Jaunieši no tā nebaidās.”
Lauksamniecībā vajadzīgas arī rēķināšanas prasmes
Arī dekāne piekrita Dzīvnieku zinātņu institūta direktores teiktajam, ka saistībā ar problemātiskajiem studentiem kāds studiju kurss var īsti labi neiet, jo klibo studentu vidējais zināšanu līmenis un tāpēc viņiem ir grūtības apgūt augstāko zināšanu līmeni.
“Piemēram, tā pati “Excel” programma. Lauksaimniecībā ir ļoti daudz dažādu programmu, ko izmanto. Arī zootehniķiem ir jārēķina visas barības devas un vajadzīga dzīvnieku uzskaite u.c.”
Jāprot analizēt datus
Ruska piekrita, ka priekšstats par lauksaimniecību, tostarp darbošanos ar dzīvniekiem, dažkārt ir maldīgs. Patiesībā jāsaprot, ka mūsdienās bez datorprasmēm un zināšanām datu analīzē nozare nav iedomājama.
“Jā, precīzas tehnoloģijas atvieglo un atrisina daudz lietu, bet kāda jēga no precīzajām tehnoloģijām un tā, ka no datora vai robota sakrājas milzum daudz informācijas, ja cilvēks to neprot analizēt?
Vajadzīga ne tikai dakša un ķerra!
Ir forša sajūta, ka datorā stāv ļoti daudz datu, bet ir vajadzīgas zināšanas, kā tos sašķirot, saskatīt sakarības un rīkoties tālāk. To mēs mācām un gribam dot studentiem. Tas [darbs lauksaimniecībā] vairs nav tikai darbs ar dakšu un ķerru pie dzīvniekiem.
Universitāte gatavo speciālistus, kas analizē, domā un, izmantojot visu informāciju, kas ir sakrāta, pateicoties precīzajām tehnoloģijām, pieņem lēmumus un rīkojas tālāk.”
Vienlaikus neiztikt bez kontakta ar dzīvniekiem
Vienlaikus jāsaprot, ka precīzās tehnoloģijas nevar pateikt visu priekšā. “Jā, ir izdomāts mākslīgais intelekts, kurš var pateikt priekšā, vai vajag šodien sēklot govi vai nevajag, bet nepieciešams būt klāt arī cilvēkam, kurš izvērtē datora algoritmu un aiziet paskatīties uz dzīvnieku, vai reālā situācija sakrīt ar datora aprēķiniem.
Mēs nevaram to [reālo kontaktu ar dzīvniekiem un saimniecību] nonivelēt un vispār nesatikt saimniekus, neredzēt dzīvniekus un [kopējo reālo] situāciju.
Nevar paļauties tikai uz datorsistēmu
Šobrīd vēl neviens nav izdomājis tādu datorsistēmu, kas paredz visus gājienus uz priekšu, katru tehnoloģisko atšķirību vai saimnieka īpatnību, kas viņam var likties maza atkāpe no sistēmas, ko viņam iesaka speciālisti, bet varbūt tā atstāj ļoti lielu ietekmi uz gala rezultātu.
Skolēniem un topošajiem studentiem ir jāsaprot, ka tā [lauksaimniecība] vairs nav tikai plika darbošanās pie dzīvniekiem. Tā ir arī sistemātiska datu analīze un no tās izrietošu secinājumu un darbību plānošana,” speciāliste teica.
