ZZS un “Progresīvie” prognozē, ka Siliņas jaunajai koalīcijai atbalsts Saeimā vēl var pieaugt
Gandrīz visu darba nedēļu “Apvienotā saraksta” (AS) turētā intriga par tā dalību “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāves Evikas Siliņas veidotajā koalīciju beidzās bez pārsteigumiem – uzņēmēja Ulda Pīlēna pirms gada sasauktā trīs partiju un bezpartejisko profesionāļu apvienība faktiski izlēma palikt opozīcijā.
Tur priekšā jau bija Nacionālā apvienība (NA), kura ārpus koalīcijas palika principiālu iemeslu dēļ – viņu nevēlēšanos sadarboties ar “Progresīvajiem” Siliņa iztulkoja kā izstāšanos no valdības veidošanas sarunām.
Līdz ar to mēģinājumi izveidot plašāku koalīciju, uz ko mudināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, cieta neveiksmi – JV kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem” šobrīd ir 52 balsis Saeimā.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka jau drīzumā faktiskais atbalsts koalīcijai varētu pieaugt par vismaz vienu balsi, turklāt nemaz ne tik neticama šķiet arī atsevišķu opozīcijā nonākušo AS deputātu vēlme tomēr atgriezties pie varas.
“Man nav tik būtiski, kādā kombinācijā – man ir būtiski, kādi būs darbi, ko valdība veiks, kad tomēr mums izdosies pavirzīties uz priekšu. Un es tiešām aicinu atmest to retoriku, bet mēģināt strādāt,” šis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča trešdienas rītā paustais aicinājums tomēr līdz galam sadzirdēts netapa vēl dažas dienas. Politiķu retorika kļuva aizvien krāšņāka, domstarpības tika risinātas asāk un konkurentiem veltītie izteicieni kļuva skarbāki.
Malā stāvētāja lomā šonedēļ palika NA, kuras pārstāvji gan nepiekrita Evikas Siliņas paustajam, ka no sarunām par koalīciju esot izstājušies paši. Tomēr vairāku redzamu partijas pārstāvju retorika lika noprast, ka “nacionāļi” gatavojas darbam opozīcijā, taču dod mājienus, ka tas tā nepalikšot ilgi. “Šobrīd es redzu, ka it kā no vienas puses ir runa par 52 deputātiem, kuri ir pauduši gatavību strādāt kopā. Nu faktiski šie 52 deputāti bija jau zināmi pēc prezidenta vēlēšanām, bet vienlaikus ir tie signāli, kurus es saņemu, ka nemaz tas piecdesmit divnieks nav piecdesmit divnieks. Ka tur arī ir dažādi viedokļi par to, vai ir labi veidot šādu mazu koalīciju ar pietiekami lielu “Latvijai un Ventspilij” (LunV) ietekmi. Tāpēc, es domāju, tur visādi pārsteigumi vēl varētu būt, ja šis modelis virzīsies uz priekšu,” teic NA valdes loceklis Jānis Dombrava.
ASV sankcijām pakļautā un tiesas pirmajā instancē notiesātā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītajai partijai LunV ir sadarbības līgums ar ZZS, kuras Saeimas frakcijā ir divi tās pārstāvji – Gundars Daudze un Jānis Vucāns. Pārliecība, ka JV nobīsies iet valdībā, kur lēmumu pieņemšanu varētu nobloķēt divas ventspilnieku balsis, visticamāk, arī bija iemesls AS manevriem nedēļas garumā.
Vispirms AS solīja savu lēmumu par dalību četru partiju koalīcijā paziņot otrdienas vakarā, taču tā vietā pauda vien to, ka esot sapratuši labāku koalīcijas modeli, kuru gan uzreiz neatklāšot. Tikai diennakti vēlāk un pēc tikšanās ar Valsts prezidentu AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns to nolasīja: koalīcijā esot jāstrādā tagadējās valdības trijniekam, bet paplašināt to drīkstētu tikai tā, lai valsts drošībai svarīgas ministrijas nenonāktu “zaļzemnieku” vai “Progresīvo” pārziņā.
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis šonedēļ gan kritizēja AS vadošos politiķus par bailēm pieņemt lēmumus un to nemitīgu atlikšanu, gan pauda gatavību par spīti tam ar AS deputātiem sadarboties. Taču AS tomēr paliekot ārpus koalīcijas, tās 52 balsīm varētu pienākt klāt arī ārpusfrakciju deputāta, partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) vadītāja Oļega Burova balss, izriet no Valaiņa paustā. “Te ir jāskatās sadarbība ar politiskajām partijām. Un arī, kā mēs redzam, šeit virkne politisko spēku sastāv no vairākām politiskajām partijām. Arī Oļegs Burovs nav vienkārši Oļegs Burovs – to nekad tā nedrīkst uztvert. Tā ir politiskā partija [GKR], organizācija, ar kuru mēs arī šobrīd konsultējamies citos jautājumos, bet mēs redzam, ka ar šo politisko spēku ir iespējams veidot sadarbību,” pauž Valainis un atsaucas arī uz to, ka GKR nupat ir iekļauta Rīgas domes koalīcijā, kurā vadošo lomu uzņēmās JV ar jauno mēru Vilni Ķirsi priekšgalā.
“Progresīvie” savukārt Rīgā nonāca opozīcijā. Partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs teorētisko iespēju par sadarbību ar Burovu valdības koalīcijā noraidīt gan nesteidz. “Progresīvo” pārstāvis gan pieļauj, ka, arī AS paliekot opozīcijā, koalīcijas atbalsts Saeimā ar laiku varētu kļūt plašāks pateicoties šīs frakcijas deputātiem: “Tas kopumā jau ir labi, ka politiskais spēks ir gatavs strādāt opozīcijā, bet es noteikti nebūtu pārsteigts, ja nu gadījumā veidotos trīs partiju koalīcija, ja pēc kāda laika būtu atsevišķi deputāti, kas tomēr meklētu iespējas varbūt sastrādāties arī ar koalīciju. Man grūti teikt, bet es nebūtu vienkārši pārsteigts, ņemot vērā, ka es zinu vairākus deputātus AS, kas tomēr ir nākuši politikā strādāt.”
Evika Siliņa termiņu AS atbildei par pievienošanos koalīcijai vairākkārt pārlika – arī pēc tam, kad AS atteicās piedalīties visu iespējamo topošās valdības partiju sanāksmē valdības nama bibliotēkā. Tomēr galu galā viņa nosprauda termiņu, kas sakrita arī ar Valsts prezidenta publiski pausto – piektdienas, 1. septembra pusdienlaiks, kas pēc tam ļautu arī politiķiem un sabiedrībai pievērsties Zinību dienai un jaunā mācību gada sākumam.
“Šodien arī vienojāmies par labas korporatīvās pārvaldības principiem, kas būtu jāievēro jebkurā gadījumā veidojot valdību, kas arī, es domāju, ir šīs AS bažas. Tā kā – tas ir AS lēmums. Mēs esam, es no savas puses esmu, manuprāt, izdarījusi visu, uzklausījusi visas viņu bažas. Es esmu atbildējusi arī par šīs ZZS potenciālās ietekmes nošķiršanu no sankcionētās personas, tāpat arī par šo drošības jomu esam izrunājuši un arī AS vēlētājiem doto solījumu par potenciālo mažoritāro vēlēšanu sistēmu... Šis viss tālāk ir AS rokās. Es vairs neredzu, ko es varu izdarīt, lai viņi izšķirtos par šo lēmumu. No manas puses, manuprāt, es esmu izdarījusi maksimāli iespējamo,” paziņoja Siliņa.
Ceturtdienas vakarā, tātad dažas stundas pēc Siliņas paustā, AS Saeimas frakcijas telpās uz publiski neizsludinātu sanāksmi sanāca gan frakcijas deputāti, gan apvienību veidojošo partiju valdes locekļi. “de facto” ieradās Saeimā neilgi pēc sapulces beigām, taču atklāt, kas tad īsti ir izlemts, negribēja neviens, arī ne frakcijas vadītājs un AS līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars: “Apspriedām šo visu esošo situāciju, turpinām neformālas sarunas. Tā kā es jau pa dienu teicu, nekas nav mainījies. Aizsūtījām mēs savu redzējumu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, ko mēs darījām zināmu arī jums, par to ir informēti arī NA kolēģi. Un, nu, mēs esam konsekventi savos lēmumos. (..) Mēs redzam savus izaicinājumus, kuri visiem kopā jāpārvar, norādām uz riskiem. Ja cilvēki akceptē tos riskus un izaicinājumus, mēs tos varam kopā arī pārvarēt. Bet ja pasaka, ka nē, tikai nē, ka nav – nu tā jau vairs nav partnerība. Mēs esam par to, ka mēs strādājam kā partneri. Ja mums tiek piedāvāta stratēģiskā partnera loma topošajā koalīcijā, nu tad ar stratēģisko partneri gana stratēģiskus jautājumus, īpaši valsts drošības konteksta jautājumus, apspriež.”
Lai gan politikas kuluāros šāds iznākums tika prognozēts jau vismaz kopš otrdienas, konkrētu atbildi par savu dalību koalīcijā AS sniedza pēdējā brīdī – piektdienas rītā. AS līderi Saeimā apgalvo, ka lēmums, kas faktiski nozīmē palikšanu opozīcijā, esot pilnīgi vienprātīgs un frakcija palikšot vienota arī turpmāk. Tomēr “de facto” zināms, ka apvienības iekšienē virmo arī pilnīgi pretējas noskaņas: sašutums par atteikšanos no varas un dusmas par nevēlēšanos uzņemties politisko atbildību, piemēram, par Ekonomikas ministriju.
