VIDEO & FOTO: Engurē no jūras izcelti pirmie “spoku tīkli”

Pēc izvilkšanas no jūras «spoku tīklu» fragmenti nonāks RTU Latvijas Jūras akadēmijā. «Laboratorijās tos varēs pētīt gan mikroplastmasas kontekstā, gan iedot studentiem izaicinājumu rudenī, ko darīt otrreizējā pārstrādē ar šiem tīkliem,» Latvijas Televīzijas raidījumā «Panorāma» skaidro RTU Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure. Jādomā arī, kā aizstāt neilona vai poliamīda tīklus ar jaunas paaudzes izstrādājumiem.

Pirmie «spoku tīkli» izcelti no jūras netālu no Engures ostas, apmēram piecus kilometrus no piekrastes, kur guļ vraks – velkonis, kas nogrimis vēl pirms Otrā pasaules kara. Ostas darbu laikā atklājies, ka ap to sakrājušies zvejnieku nozaudētie tīkli, taču to izcelšana ir sarežģīta un dārga. Darbu veic profesionāli nirēji. Viņi atrastos spoku tīklus griež gabalos un piesien pie zemūdens gaisa maisiem, kuri uzpeld virspusē.

«Spoku tīkli» ir nopietna problēma – ik gadu tiek pazaudēti ap 10 tūkst. tīklu, kuri kļūst par ilggaddēju mikroplastmasas piesārņojuma avotu, apdraud jūras biodaudzveidību un arī kuģus.

Līdz šim “spoku tīklu” izcelšana notikusi Latvijas iekšējos ūdeņos, tagad no dzelmes izcelts pirmais “spoku tīkls” jūrā. Tīkls izcelts aptuveni divas jūdzas Rīgas jūras līcī no Engures ostas.

“Tā ir problēma visā pasaulē,” Norvēģijas universitātes doktorante, spoku tīklu problēmas pētniece Kristīne Cerbule jau daudzus gadus pēta spoku tīklu problēmu. Viņa skaidro, ka pēc tīkla nogrimšanas tas joprojām turpina ķert zivis un citus dzīvniekus.

“Tas process ir nebeidzams, tas nozīmē, ka zvejas rīks turpina zvejot vairākus desmitus gadu nepārtraukti, katru dienu,” saka Cerbule.

Vietā, kur atrodas “spoku tīkls”, jūras dziļums ir aptuveni divdesmit metru. Minētajā dziļumā redzamība ir minimāla, viss, kas ir tālāk par izstieptu roku, vairs nav redzams. Nirēji ar nažiem grieza nost tīklu no vraka, aiz kura tīkls aizķēries.

Izcelt zem ūdens nogrieztos “spoku tīklus” nirējiem palīdz dzeltens balons. To, cik tīkls ir liels, iepriekš ir grūti pateikt, tāpēc nav zināms, cik ilgi darbi turpināsies.

“Tas ir liels, kaut kāda daļa ir smiltīs ieskalota, kādu daļu varēs dabūt ārā, kādu – nevarēs. Vismaz nogriezīs tā, lai tas nestrādā vairāk,” saka Latvijas Mazo osto asociācijas prezidents Jānis Megnis.

Vispareizāk būtu izcelt kuģu vrakus, lai zvejnieku tīkli aiz tiem vairs neaizķertos, taču tas ir pārmērīgi dārgi. Tāpēc zvejniekiem ir jāpaziņo par vietām, kur tīkli aizķeras. Tādas ziņas mazinās jaunu “spoku tīklu” rašanos.

Projekts tiek īstenots SIA «Neste Latvija» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru.