Konservēs vienu no vecākajām koka ēkām Baltijā
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2023. gadam” projektu konkursa ietvaros tiek veikta vecākās koka kungu mājas Latvijā - Bērvircavas muižas kungu mājas, kas atrodas Jelgavas novada Sesavas pagastā, konservācijas dokumentācijas izstrāde.
Ēkas konservācijas projekts ietvers skaidrojošu aprakstu par nepieciešamajiem konservācijas darbiem, iespējamiem risinājumiem būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai, lai novērstu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī apkārtējai videi; konservācijas un restaurācijas dokumentācijas izstrādi; būvju tehnisko apsekošanu un atzinuma sniegšanu un būvniecības ieceres dokumentu izstrādi.
Bērvircavas muižas kungu māja ir vecākā koka kungu māja Latvijā un viena no vecākajām koka ēkām Baltijā. Ēkā saglabājušās unikālas 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta pirmajā pusē apgleznotas griestu sijas, kādas līdz šim nav atklātas nevienā citā muižas ēkā Latvijā. Tā iekļauta Reģiona nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, taču atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.
Pēc pētnieku domām muižas dzīvojamā ēka celta 17. gadsimta beigās. Sākotnējā ēka bijusi guļbūve ar divslīpju jumtu. Ēkas vidusdaļā atradies priekšnams, manteļskurstenis un aiznams, kreisajā pusē izvietota lielā zāle un muižkunga dzīvojamās telpas, savukārt labajā pusē - kalpotāju telpas. 18. gadsimta pirmajā pusē ēku pagarina uz labo pusi, piebūvētajā daļā atradās divas telpas.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pie dārza fasādes piebūvēts jauns korpuss. Šai ēkas daļai bijis mūra pamats, bet sienas būvētas no koka. Līdztekus šajā laikā ēkas galvenais korpuss pārbūvēts pašreizējā apjomā, bet piebūve pret dārzu atstāta iepriekšējā izskatā.
20. gadsimta sākumā, kad muižu iegādājas Osvalds Titelbahs (Oswald Tittelbach), plaši remontdarbi tiek veikti ēkas iekštelpās. Agrārās reformas laikā - 20. gadsimta 20. gados - pašvaldība nojauc dārza pusē esošo korpusu, bet ēkā tiek izbūvēti dzīvokļi. 20. gadsimta vidū muiža izmantota kultūras nama vajadzībām, bet pēc tā likvidācijas – tur atkal ierīkoti dzīvokļi.
Muižas kungu mājas konservācijas dokumentācijas izstrādi veic SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Projekta kopējais finansējums ir 23 182,39 eiro, no kura Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Valsts budžeta finansējums ir 15 000,00 eiro, bet Jelgavas novada pašvaldības finansējums - 8 182,39 eiro.
