Dāvis Bertāns skaidro sava NBA līguma nianses un atklāj, kā ir spēlēt komandā, kas apzināti grib zaudēt
Ilggadējais Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājs Dāvis Bertāns skaidrību par savu nākotni Šarlotas “Hornets” vienībā cer iegūt līdz jūlija vidum, basketbolists pastāstīja intervijā žurnāla “Sporta Avīze” jūnija numurā.
Savu astoto sezonu pasaules spēcīgākajā līgā rūjienietis iesāka vienā no favorītēm Oklahomasitijas “Thunder”, bet tās sastāvā laukumā tika ļoti maz. Situācija nemainījās pat pēc līguma pārslēgšanas ar citiem nosacījumiem.
“Tas ir trenera lēmums, kuru man kā spēlētājam īsti nav tiesību kritizēt. Spēlētāja darbs ir klausīt trenerim. Skaidrs, ka nebiju apmierināts. Jebkurš taču grib spēlēt, turklāt man tas bija ne tikai tāpēc, ka man patīk spēlēt, bet galvā bija šīs vasaras olimpiskā kvalifikācija. Negribēju visu sezonu nosēdēt uz soliņa, apzinoties, ka šī mums, iespējams, ir lielākā vasara Latvijas basketbola vēsturē,” stāstīja basketbolists.
“Viņi pirms sezonas tā arī pateica, ka komandā ir talantīgs jaunais spēlētājs Usmans Djengs, kuru grib izmēģināt. Viņš spēlēja tās piecas līdz desmit minūtes, kuras varbūt būtu bijušas man un tad es varētu pierādīt, ka spēju būt noderīgs. Viņi spēlēja ļoti labi, bija Rietumu konferences labāko trijniekā, nebija vajadzības neko mainīt vai meklēt jaunu. Turklāt viņiem šosezon bija labākais tālmetienu precizitātes procents kluba vēsturē. Ja es būtu treneris, es arī neriskētu kaut ko mainīt,” teica Bertāns, paužot, ka joprojām neuzskata, ka “Thunder” treneri viņu uz soliņa turējuši apzināti, lai tikai vajadzētu mazāk maksāt. “Protams, man galvā kaut kur maisījās domas par to līguma opciju, ka varbūt viņi tiešām to dara, lai nebūtu jāmaksā. Tāpēc arī punkta izņemšana no līguma bija mana iniciatīva, lai man par to nevajadzētu domāt. Viņi piekrita, kas tikai apstiprina – nebija tā, ka mani nelaida laukumā tikai tāpēc, lai nebūtu jāpilda šīs garantijas.”
Ja “Thunder” rindās Bertāns šosezon 15 spēlēs laukumā pavadīja vien vidēji 6,1 minūti, pēc darījuma termiņa pēdējā dienā notikušās pārejas uz vienu no līgas pastarītēm "Hornets", viņš jau nospēlēja 28 mačus, kuros vidēji laukumā bija 20,8 minūtes.
“Sanāca tā, ka viņi vienlaikus iemainīja arī citus pieredzējušos spēlētājus – Setu Kariju, Grantu Viljamsu, kuri arī ir uz komandas spēli orientēti un vairāk domā par kopējo rezultātu, ne savu individuālo statistiku. Arī Vasiliji Miciču un Treju Menu, kurš sava 21 gada vecumā ir ļoti pieaudzis un nobriedis spēlētājs, ļoti piezemēts. Tiešām bija sajūta, ka mēs pieci tajā komandā ievedām pieaugušu cilvēku vēsmas, un tas jaunajiem palīdzēja,” atceras basketbolists, atgādinot, ka brīdī, kad viņš pievienojās komandai, tai bija 10 uzvaras 50 spēlēs, bet sezonai noslēdzoties jau bija gūts 21 panākums.
“Hornets” arī nav domājusi par, tā saukto, tankošanu, lai iegūtu potenciāli labāku drafta izvēli. “Komandai šobrīd ir jauni īpašnieki, kurus satrauc reputācija. Arī treneris Klifords nepārtraukti uzsvēra, ka mērķis ir līdz sezonas beigām pēc iespējas vairāk progresēt, izcīnīt uzvaras. Šīs vasaras drafts arī komandām nav tik kārdinošs, kā tas bija pirms gada, kad visi centās tikt pie supertalanta Viktora Vembanjamas. Šovasar starpība starp trešo, ceturto vai devīto izvēli nav tik būtiska. Bija sajūta, ka “Hornets” grib sezonu pabeigt uz labas nots, lai uz tādas sāktu arī nākamo,” pauda Bertāns, bet paralēli arī piebilda, ka tankošana noteikti nav mīts. “Pats to izbaudīju. Diezgan atklāti vēl iepriekšējās sezonas beigās tas notika Dalasā. Neviens spēlētājs negrib spēlēt tādā veidā, ka komanda apzināti cenšas zaudēt.”
“Mavericks” komanda pagājušajā sezonā ar nieka 38 uzvarām netika NBA izslēgšanas turnīrā, bet šajā pavasarī jau spēlēja NBA finālā. “Varējām tikt “play-in”, bet arī tur pastāvēja nianse, jo tādā gadījumā viņi pazaudētu pirmās kārtas izvēli draftā, tā nonāktu Ņujorkai. Šajā sezonā redzam, ka šī nosargātā izvēle bijusi diezgan vērtīga, jo komanda ar to ieguva pamatsastāva centra uzbrucēju Dereku Laivliju,” atceras Bertāns, intervijā pastāstot arī sīkāk, kādas ir emocijas, kad komandā visi apzinās – vadība cer, ka konkrētajā mačā tiks zaudēts.
Bertānam līgumā ir atlicis vēl viens gads ar, tā saukto, spēlētāja opciju un viņš uzsver, ka ļoti labprāt paliktu Šarlotā, ņemot vērā, kādas bija sezonas beigas un kādas izveidojās attiecības ar komandas biedriem. “Es tiešām šīs sezonas beigās basīti izbaudīju. Domāju, arī viņi novērtēja, kā varu palīdzēt komandai. Nav ko slēpt – tā tomēr ir arī ļoti liela nauda,” stāsta basketbolists, atklājot, ka klubs var no šī pēdējā līguma gada atteikties, samaksājot viņam garantētos 5,25 miljonus ASV dolāru. “Līdz nākamās sezonas sākumam viņiem jāizlemj, vai grib mani paturēt par 16 miljoniem vai pārveidot līgumu un pagarināt par citām naudas summām, vai arī vienkārši atbrīvot, samaksājot garantēto.”
Tomēr Bertāns uzsver, ka uz skaidrību cer daudz drīzāk, nekā sezonas sākumā. “Protams, es neatteikšos no spēlētāja opcijas un to esam viņiem pateikuši. Tālāk viss atkarīgs no kluba. Teorētiski viņi var gaidīt pat līdz oktobrim, līdz sezonas sākumam, taču ģenerālmenedžerim nodevām informāciju, ka man tomēr ir sieva, divi bērni un netaisos gaidīt tik ilgi. Viņi varētu izrādīt vismaz pietiekamu cieņu cilvēkam, kurš pusdzīvi ir spēlējis basketbolu, un šo lēmumu pieņemt laicīgāk. Zinu, ka šobrīd viņu prioritāte ir ilgtermiņa līguma parakstīšana ar vienu no līderiem Mailsu Bridžesu. Kad tas būs atrisināts, viņi sapratīs, vai var mani atļauties, vai var atļauties par tiem 16 miljoniem. Es pats ceru, ka līdz jūlija vidum būs skaidrība,” stāsta Bertāns, nenoliedzot, ka brīdī, kad būs skaidrība, viņš varētu domāt arī par iespējamu atgriešanos Eiropā, jo tāda doma galvā esot jau divus gadus.
Plašu interviju par Dāvi Bertānu gan par NBA, gan Latvijas izlasi, kuras sastāvā viņš jau nākamnedēļ piedalīsies Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, lasiet žurnāla “Sporta Avīze” jūnija numurā, kas vēl šonedēļ pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.
