Kardiologs Oskars Kalējs: "Daudziem Covid-19 diemžēl ir atstājis iespaidu uz sirdi"

Cik daudz jums savā dzīvē nācies mērīt pulsu?

Stipri daudz. Ja vēl pieskaita sava pulsa mērīšanu, ko veicu pēc trenera norādēm jau kopš pusaudža gadiem sportojot, tad skaitlis iznāk vēl lielāks. Esmu mērījis pulsu gan uz rokas, gan kāju potītēm, miega artērijām, gan apakšdelma.

Pulss ir kā sirds vēstule ārstam?

Šajā tēlainajā salīdzinājumā dēvējam kardiogrammu. Tomēr pulss arī ir nepārvērtējams vēstījums ārstam.

Lai pulsu varētu labāk izprast, es to mēdzu dēvēt par sirds izsviestām asins bumbām, kuras ar zināmu ritmiskumu pārvietojas pa asinsvadiem. Taustot pulsu, mediķis nosaka ne vien sirds ritmu – saraušanās biežumu minūtē vai pulsa izkritienus –, bet arī daudz ko citu par šo “asins bumbu”: pildījumu, formu, spraigumu, kas ir atkarīgs no sirds, kā arī asinsvadiem, pa kuriem jāvirzās šai “asins bumbai”.

Kādam normāli jābūt pulsam?

Miera stāvoklī veselam pieaugušam cilvēkam pulsam jābūt ritmiskam, labi pildītam un 60 plus mīnus 5 reizes minūtē. Par normu uzskata arī sirds ritmu līdz 75 sitieniem minūtē. Ja ir sirds mazspēja vai koronārā sirds slimība, miera stāvoklī pulsam nevajadzētu pārsniegt 70 sitienus minūtē. Bērniem normāls pulss ir ātrāks – līdz 3 mēnešus vecam zīdainim norma ir 100–150 sitieni minūtē, jo sirsniņa vēl ir maziņa. Trenētam cilvēkam ar stipru sirdi miera stāvoklī pulss var būt arī lēnāks – 40–60 sitieni minūtē. Tas ir tāpēc, ka sirds kambaru sistolē (saraušanās brīdī) šī stiprā sirds spēj izsviest artērijās lielāku “asins bumbu”.

Savukārt slodzes vai stresa gadījumos pulss paātrinās, lai varētu piegādāt vairāk skābekļa un barības vielu muskuļiem. Veselam cilvēkam pulss pēc slodzes ātri atgriežas normālā ritmā.

Normā asinsvadi ir elastīgi un pulsācija sataustāma gan uz apakšdelmiem, gan potītēm. Pulss ir vienmērīgs, nav pārsitienu (ekstrasistoļu), un nav pulsa izkritienu.

Ja salīdzina sirdi ar dārza mehānisko ūdenspumpi, tad, vienmērīgi pumpējot, ūdens strūkla būs pastāvīga. Ja pumpētājs izkrīt no ritma, tad arī strūkla var sākt raustīties. Tā ir arī ar sirdi – ja tā strādā labi un vienmērīgi, tad arī kapilāros tālu no sirds asins plūsma būs vienmērīga un pastāvīga, kas svarīgi, lai visas šūnas tiktu nodrošinātas ar skābekli un barības vielām, ko nes arteriālās asinis.

Bet cilvēkam nepulsē, piemēram, kapilāri sasarkušajos vaigos vai uz pieres.

Ar neapbruņotu aci novērot pulsa svārstības kapilāros veselam cilvēkam būs patiešām grūtāk, tomēr tās pastāv un ir ērti novērojamas ar pulsa oksimetru. Šī mazā ierīcīte, kura arī ārpus slimnīcu intensīvās terapijas nodaļām sevišķi populāra kļuva pandēmijas laikā, nosaka roku pirkstos gan pulsu, gan audu piesātinājumu ar skābekli. Pulsa oksimetrs var būt labs palīgs arī tad, ja pievēršas fiziskajām aktivitātēm un uzrauga, lai slodze sirdij un asinsvadiem nav pārlieku liela.

Mūsdienās iegādājami arī fitnesa pulksteņi, kuri uzrauga, lai cilvēks nedara sev pāri.

Jā, tā ir noderīga tehnoloģija, kura ziņo, ja pulss pārsniedz optimālo. Tas arī ir ērtāks veids nekā kādreiz, kad sportojot treneris mācīja mērīt sev pulsu uz miega artērijas, saskaitot sirds sitienus 15 sekunžu laikā un reizinot ar četri. Pulss ir mainīgs, un modernās tehnoloģijas ļauj precīzāk noķert šīs izmaiņas.

Ko īsti vēstī pulss?

Pulss vienkāršākā veidā pastāsta, vai sirds regulāri sūta asinis uz perifēriju. Normāls, vienmērīgs pulss nozīmē, ka sirdsdarbība ir regulāra un regulāri izmet pietiekamu daudzumu asiņu artērijās. Ja sirdsdarbība nav regulāra vai kāda kambaru saraušanās izkrīt, tā ir sirds aritmija.

Ekstrasistolija ir saraušanās ārpus kārtas. Sirds pasteidzas sarauties, lai gan no dabas ir paredzēta atpūta – diastole, kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm. Šajā gadījumā kambarī vēl nav pietiekami ieplūdušas asinis un sirds izgrūž mazu “asins bumbiņu”. Darbs padarīts, tomēr mazā “asins bumbiņa” necik tālu neaiziet, un tas vērojams kā pulsa izkritieni. Ja visu laiku pulsācija ir neregulāra – reizēm stiprāka, reizēm vājāka –, sirds strādā neregulāri. Sirds kambari diastoles laikā neuzpildās vienādi. Ja saraušanās laiks atšķiras, tad “asins bumbiņu” lielums ir atšķirīgs un tas pēc līdzības ar nevienmērīgi pumpēto mehānisko dārza pumpi nav labākais veids, kā regulāri apgādāt visas ķermeņa šūnas ar svaigām asinīm un skābekli.

Mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija ir sirds ritma traucējums, kad priekškambari un kambari strādā nesaskaņoti. Priekškambari vispār neko nespēj papumpēt (mirdz), asinis pasīvi plūst tiem cauri, tāpēc arī kambaru saraušanās nav pilnvērtīgas. Kambari saraujas neregulāri, jo impulsi tajos nonāk haotiski. Rezultātā pulss ir ne tikai nevienmērīgs, bet brīžiem to vispār grūti sataustīt. Šīs mirdzaritmijas lēkmes var kombinēties ar galvas reiboņiem, aizelšanos un ģīboņiem (sinkopēm), tas ir arī riska faktors trombembolijai.

Ja pulss ir vājš un, kā mēs sakām, diegveida, tad pulsa spriegums ir pazemināts, un tas liecina, ka arteriālā apritē ir maz šķidruma.

Savulaik jaunkundzes nereti ģība, jo bija pazemināts asinsspiediens. Pie vainas bija klejotājnervs, kurš ietekmēja asinsvadus. To ārsti sauc par vazovagālu sinkopi, kad klejotājnerva ietekmē atslābinās artēriju sieniņas un asinis līdz galvai sapumpēt kļūst grūti. Rezultātā iestājas pēkšņs īslaicīgs samaņas zudums. Cita lieta, ja sirds nespēj pietiekami pumpēt asinis, tad tās sastrēgst vēnās, un tā jau ir smaga sirds pataloģija, kuras rezultātā vērojami asins cirkulācijas defekti.

Reizēm ārsti mēra pulsu gan uz vienas rokas, gan uz otras un dažkārt pat uz kājām. Kāpēc?

Mēdz būt situācijas, kad vājš pulss ir gan uz kreisās, gan labās rokas, bet cita lieta, ja uz labās rokas ir stiprs un uz kreisās vājš. Tad jāpapēta, vai nav iedzimts sirds defekts.

Var būt pulsa un asinsspiediena starpība uz rokām un kājām, ko mēra kā potītes elkoņa indeksu (Ankle-brachial index). Viens no iemesliem tam var būt kāju artēriju izteikta ateroskleroze, kad kāju artērijas piedzītas pilnas ar holesterīnu. Var būt arī kāju artēriju sieniņu iekaisumi, tā var izpausties arī radiācijas ietekme.

Ko nozīmē, ja pulss ir ne vien “spraigs”, bet arī izteikti spēcīgs?

Viens no variantiem – tas saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu. Paaugstināts asinsspiediens stāsta par to, ka sirds strādā ar pārslodzi. Ir jāizmēra asinsspiediens, jāatceras, vai nav izdzerta ļoti stipra kafija vai kāda spēcīga slodze bijusi. Šajos gadījumos būtu prātīgi klausīt savam ķermenim, drusku pagulēt un atslābināties, veikt nomierinošus elpošanas vingrinājumus.

Pulss mainās atkarībā no slodzes. Cik ļoti tam var atļaut paātrināties, un cik ātri tam būtu jāatgriežas normā?

Pavisam precīzi īsto pulsa ātrumu var noteikt, veicot komplekso kardiopulmonālo slodzes testu uz veloergometra vai skrejceļa. Tā ir modernākā un galvenā metode sporta medicīnā, lai padziļināti pārbaudītu sirds asinsvadu un elpošanas sistēmu un novērtētu fizisko sagatavotību mierā, slodzē un atjaunošanās laikā. Sporta ārsts ikkatram, kas būs izvēlējies šo testu, dos ieteikumus, ar kādu pulsu trenēties. Modernie viedpulksteņi ziņo gan par optimālo pulsu, gan brīžiem, kad tas tiek pārsniegts.

Pulss slodzes laikā un tā atgriešanās normā pēc slodzes ir svarīgs rādītājs ne tikai sportistiem, bet visiem, kas grib uzlabot savas sirds un asinsrites sistēmas aerobās spējas. Treniņā var gadīties, ka vairāki cilvēki skrien vai soļo vienādi ātri, bet viņu pulss atšķiras. Katram būtu jāzina savs optimālais temps, lai treniņi padarītu spēcīgāku, nevis kaitētu. Tāpat svarīgi zināt, cik ātri sirdsdarbība un elpošana atgriežas normā. Pēc tā pasaka trenētības līmeni un vai nav izsmelti vai pārtērēti ķermeņa atjaunošanās resursi.

Ja trenējas nekontrolēti, tad loģiski, ka gribēšana ir, bet varēšanas vēl nav. Sevis izdzīšana pāri mēram rezultātus nedos. Ir ārsti, kuri aprūpē profesionālus sportistus, un viņi nosaka mērķa pulsu, ar kādu un cik ilgi sportistam jātrenējas. Un tas nav tik svarīgi, cik ātrs vai lēns cilvēks ir, salīdzinot ar citiem. Galvenais, kam jāklausa, ir savs pulss. Tad ar laiku sirds kļūs spēcīgāka, un ar to pašu pulsu cilvēks spēs pārvietoties daudz ātrāk.

Viens pavisam vienkāršs ieteikums – jāstaigā vai jāskrien tādā tempā, lai sirds un elpošanas ritms nedaudz palielinātos, bet vēl varētu puslīdz mierīgi sarunāties. Arī pēc treniņiem nevajadzētu būt sajūtai, ka esi tik ļoti izsmelts, ka knapi vari pavilkties.

Kāpēc pēc kovida ir sevišķi svarīgi uzraudzīt pulsu?

Diemžēl Covid-19 daudziem un ne tikai smagi izslimojušajiem ir atstājusi iespaidu uz sirdi. Pamazām tas jāsāk atjaunot, un sporta ārstu pieredze kopā ar viedpulksteņiem var palīdzēt atgūt iepriekšējo fizisko formu.

Var būt tā, ka cilvēkam, kurš iepriekš ikdienā bija pārvietojies teciņiem, tagad pie ierastā tempa viedpulkstenis “brēc”, ka slodze ir bīstami liela. Tad nākas piebremzēt, taču vajadzētu rūpīgi sekot līdzi savai treniņprogrammai, lai sirds atjaunotos.

Ja treniņi paredzēti sirds varēšanas atjaunošanai, tad labāk ar fiziskām aktivitātēm nodarboties publiskās vietās vai ar kompanjonu, kurš vajadzības gadījumā varēs palīdzēt vai izsauks mediķus.

Gadās, ka pie zināmas slodzes var dramatiski paaugstināties asinsspiediens. Ja normāli pie slodzes augšējais asinsspiediens paceļas līdz 135 vai 140 milimetriem dzīvsudraba staba, tagad tas mēdz uzlēkt līdz pat 250. Tas var dramatiski apdraudēt asinsvadus, arī aortu – lielāko artēriju, pa kuru asinis plūst uz visu ķermeni. Sportot vajag, bet tas jādara, sajūtot savu ķermeni un nedarot sev pāri.

Kāpēc gadās, ka cilvēks mierīgi stāv un viedpulkstenis sāk signalizēt, ka pārsniegts ieteicamais pulss?

Viens no biežiem iemesliem ir kovida laikā bojātais sirds muskulis. Par to vērts pakonsultēties ar ārstu, bet jebkurā gadījumā jāturpina saudzējošākā režīmā stiprināt savu sirdi.

Diemžēl kovids ir sistēmiska saslimšana, kas rada sirds muskuļa miokarda defektus. Cik lielā mērā sirds muskulis ir bojāts, tas jānoskaidro ar ehokardiogrāfiju, magnētiskās rezonanses vai pat PET/CT izmeklējumiem (pozitronu emisijas tomogrāfija apvienojumā ar datortomogrāfiju). Šie izmeklējumi ļauj precīzi ieraudzīt sirds muskuļu šūnas. Ja iekaisumu perēkļu vietā veidojas saistaudi, tie var traucēt normālu nervu signālu vadīšanu sirdī.

Prātīga sirds trenēšana ļaus mums justies jaunākiem?

Pastāstīšu kādu gadījumu. Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, mēdzu ar tādiem pašiem večiem kā es pāris reižu nedēļā uzspēlēt basketbolu. Pretinieku komandā bija viens vīrs, kurš vērsās pie manis pēc kardiologa konsultācijas. Viņam ikdienā bija jāiet tādā samērā lēzenā piekalnītē un nācās trīs reizes apstāties, lai atpūstos. Prātīgi trenējot savu sirdi, pēc kāda laika viņš šo piekalnīti mierīgi pievarēja vienā reizē bez apstāšanās un sirdsklauvēm. Uzlabojās arī fiziskā forma basketbola treniņos. Mani komandas biedri puspajokam burkšķēja, ka esmu pārāk labi saārstējis pretinieka komandas spēlētāju…