Rīgas reģionā jāveido divlīmeņu pašvaldība, uzskata Vilnis Ķirsis

**Ja lūkojamies no politiķu skatu punkta, ir skaidrs, ar ko no iepriekšējās atšķirsies jaunā Rīgas domes (RD) koalīcija. Taču ar ko tā atšķirsies no Rīgas iedzīvotāju skatu punkta? Ko Rīgas iedzīvotāji pēc šīm izmaiņām iegūs?**

Jaunā koalīcija noteikti būs praktiskāka un pievērsīsies praktiskām lietām. Iepriekšējā koalīcija nodarbojās ar Rīgas vizuālo identitāti un tamlīdzīgiem jautājumiem, bet daudzi praktiski jautājumi palika neatbildēti vai bez noteiktas perspektīvas. Piemēram, kad līdz galam tiks ievilkts kanalizācijas tīkls Čiekurkalnā, Āgenskalnā, Dārziņos un citur.

**Tātad iedzīvotāji tagad varēs sagaidīt reālus darbus?**

Būsim reālisti, daudzas lietas pusotrā divos gados izdarīt nevar. Lai Dārziņos ievilktu centralizētu kanalizācijas tīklu, vajag 5-7 gadus, ja ir nauda. Bet vismaz saprast, kā mēs ejam uz priekšu, salikt plānu, var. Tomēr daudz lietu var izdarīt arī tādā termiņā, kas ir šim Rīgas domes sasaukumam. Piemēram, iepriekšējos trīs gados neviens nav domājis, kā uzlabot piebraukšanu ēku iekšpagalmiem, lai kaut vai ātrās palīdzības mašīnas tiktu iekšā, par to asfaltēšanu.

**Kura institūcija Rīgā ir atbildīga par iekšpagalmiem?**

Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Iepriekš bija izpilddirekcijas.

**Varbūt problēma bija reformā, ko veica jaunā dome?**

Reformas gaitā kaut kas tulkojumā, iespējams, pazuda. Taču problēma bija citur. Tika konstatēts, ka nav īsti juridiski korekti darīt tā, kā tas notika iepriekš, bet cits mehānisms atrasts netika. Piemēram, mēs bijām Valmierā, kur pat ir izstrādāts tipveida risinājums, kā mašīnas iekšpagalmos izvietot skujiņā, lai tām varētu arī pabraukt garām. Šādas lietas cilvēkiem ir ļoti svarīgas.

**Rīgā toties ir tipveida parkleti.**

Jā ir, bet nav iekšpagalmu.

**Ja atgriežamies pie jaunās koalīcijas veidošanas, tad neizskatījās, ka viss notika ļoti raiti. Pie kā bija lielākā aizķeršanās - amati, solījumi?**

Ja salīdzina iepriekšējās sarunas ar partiju "Progresīvie", tad es teikšu, ka viss notika pat ļoti raiti. Tas notika divās nedēļās. Bet atbildot uz jautājumu… Nebija nekādas tirgošanās. Katrs partneris pateica lietas, kuras, viņaprāt, ir aktuālas un kuras vajag risināt, mēs izgājām cauri darbu sarakstam, piekoriģējām memorandu. Es teiktu, ka divas trīs sanāksmes, kuras notika, bija ļoti vajadzīgas, un mēs tās noteikti turpināsim, lai vienotos, kā risināt vienu vai otru jautājumu. Tādēļ es teikšu, ka process bija uz rezultātu vērsts un gana ātrs.

**Vai Rīgas domes deputātu algu iesaldēšana bija "Gods kalpot Rīgai" priekšlikums?**

Jā.

**Un jūs to īstenosiet?**

Protams.

**Kādā veidā, jo pašvaldības deputātu algu kāpums ir automātiski saistīts ar vidējo algu valstī?**

Jā, tas ir automātisks, bet tāpat ir balsojums par budžetu. Budžeta izskatīšanas laikā iesniegsim priekšlikumu, ka deputātu algas nemainās.

**Tas nozīmē, ka šāds lēmums būs jāpieņem katru gadu.**

Iespējams, jā.

**Spriežot pēc RD Izglītības komitejas vadītājas izteikumiem, ir runāts par bezmaksas ēdināšanu skolās. Vai jūs to apsolījāt?**

Mēs runājām par dažādām lietām. Bet tas, par ko mēs vienojāmies, ka uzreiz sākam runāt par budžetu, jo Rīgai ir daudz prioritāšu. Arī izglītības jomā. Satversmes tiesas lēmums, ka pirmskolas pedagogu atalgojums ir jāsaskaņo ar vispārējās izglītības pedagogu algu līmeni, mūsu budžetā pēc aptuveniem aprēķiniem varētu nozīmēt 15 miljonus eiro gadā. Tāpat ir jāceļ atalgojums būvinženieriem, lai mēs tos varētu piesaistīt Satiksmes departamentā vai būvvaldē. Līdz ar to prioritāšu ir daudz, un mēs esam vienojušies, ka, tiklīdz būs skaidri cipari, notiks pamatīga politiskā diskusija. Jautājums par bezmaksas ēdināšanu skolās sarunās tika pieminēts, bet vairāk kontekstā ar Skandināvijas piemēru, kur pamata ēdināšanas reizi apmaksā valsts.

**Jūsu partijas biedri ir arī valdībā. Tad jūs varētu rosināt šo jautājumu skatīt.**

Viņiem ir tādas pašas budžeta sarunas. Par šo jautājumu ir arī daudz runāts, jo pašlaik valsts apmaksā ēdināšanu no 1. līdz 4.klasei, un attiecīgi - kādēļ lai tas nebūtu līdz 9.klasei?

**Ko no iesaistīšanās RD koalīcijā iegūs "Latvijas attīstībai"?**

Noteikti, ka iegūs iespēju virzīt uz priekšu vismaz daļu vēlētājiem doto solījumu. Viņi ir izrādījuši interesi par mājokļu un vides jautājumu bloku, un pārējie to ir atbalstījuši. Tur ir gana daudz darāmā.

**Par azartspēlēm runājāt?**

Jautājums par azartspēlēm nevienā brīdī nav bijis uz koalīcijas galda.

**Tad nebūs tā, ka, "Latvijas attīstībai" esot jaunajā koalīcijā, Rīgā atkal varēs vērt vaļā azartspēļu zāles?**

Šis jautājums domes līmenī ir atrisināts. Vienīgā, kas kaut ko vēl šajā jautājumā var ietekmēt, ir Satversmes tiesa, bet Rīgas līmenī šis jautājums ir atrisināts.

**Kādus labumus vai amatus saņems neatkarīgie deputāti, kas ir atbalstījuši jauno RD koalīciju? Kā saprotu, tādi ir trīs.**

Viņiem būs iespēja piedalīties koalīcijas darbā. Tas, manuprāt, politiķiem arī ir galvenais. Kādas prasības par amatiem no viņiem nav bijušas. Starp citu, viens no viņiem - Kaspars Spunde - ir uzņemts Nacionālās apvienības frakcijā.

**Aptaujājot neatkarīgos deputātus pirms koalīcijas izveides, visvairāk jautājumu par to, kā tiks organizēts darbs, bija partijas "Konservatīvie" pārstāvim Valteram Bergam. Tostarp visasāk viņš vērtēja, viņaprāt, noplakušo cīņu pret korupciju. Jums par to bija sarunas koalīcijas veidošanas laikā?**

Man ar Berga kungu bija sarunas. Viņš teica, ka pārsteidzīgs bija lēmums integrēt domes Iekšējo pārbaužu un pretkurupcijas nodaļu Personālvadības nodaļā. Mēs vienojāmies, ka tiks pārskatīts, vai šādā veidā darbība būs gana efektīva vai arī būs jādomā par citiem risinājumiem.

Problēma ir tajā, ka saskaņā ar jauno Pašvaldību likumu ir izveidota vertikāla struktūra un visi pašvaldībā, kas nav vēlētas amatpersonas, ir pakļauti izpilddirektoram. Mēs vairs nevaram izveidot nevienu struktūru, kas būtu neatkarīga no izpilddirektora.

**Tomēr viena lieta ir, ja Pretkorupcijas nodaļa ir tieši pakļauta izpilddirektoram, cita, ja tā ir iekļauta vēl kādās domes struktūrās.**

Jā, tā tas ir. Tādēļ mēs situāciju izvērtēsim. Otra lieta - mēs ar partneriem vienojāmies, ka veidosim Pretkorupcijas komisiju, kuru vadīs Einārs Cilinskis. Berga kungs izteica gatavību aktīvi līdzdarboties.

**Līdz ar izmaiņām koalīcijā "Jaunās vienotības" vadība tagad ir visās ietekmīgākajās un naudīgākajās RD komitejās, kā arī jums ir pilsētas mēra amats. Tas nozīmē, ka, ja tagad pilsētā kaut kas neizdosies, arī visa politiskā atbildība gulsies uz jums.**

Protams, ka "Jaunā vienotība" kā šīs koalīcijas vadošais spēks uzņemas galveno politisko atbildību par visu, kas kopumā domē notiks. Tomēr problēma iepriekš bija mēģinājums uzspiest visai koalīcijai viena vadošā spēka programmu un prioritātes. Kā es to redzu un kā "Jaunā vienotība" to redz - lai arī mēs esam vadošie, mēs ļaujam kolēģiem savās politiskās atbildības jomās īstenot darbus un solījumus, vienlaicīgi par tiem gan plūcot laurus, gan nesot atbildību. Taču kopējā atbildība gulstas uz mums.

**Sarunās ar "Progresīvajiem" jūs viņiem piedāvājāt pārņemt attīstības jomu. Kādēļ jaunajā koalīcijā jūs šo jomu nepiedāvājāt kādam citam partnerim?**

Šis solis izrietēja no tā, ka "Progresīvie" mūs pasauca pie sevis un uz tāfeles rādīja, ka viņu politiskās atbildības jomas ir krietni sašaurinājušās un tādēļ viņi iespējamajā jaunajā koalīcijā atrodas sliktā situācijā. Lai remdētu viņu ilgas, mēs viņiem to piedāvājām. Jaunie partneri šādas prasības neizvirzīja. Mainīt mainīšanas pēc… Mūsu uzstādījums ir, ka tas izsit no sliedēm lietas, kas tiek darītas. Tādēļ, ja kaut kas ir jāmaina, lai darbus padarītu efektīvāk, tad ir jāmaina, bet ne mainīt mainīšanas pēc.

**Šobrīd ir skaidrs, ka Satiksmes departamenta reorganizācija ir aizkavējusies. Kas ar to notiek, un vai no izpilddirektora Jāņa Langes tiks par to prasīta atbildība? Vai arī šī reforma vispār tiks atcelta?**

Es domāju, ka reforma nekur nepazūd, mēs uz to ejam, bet mēs to pagarināsim laika ziņā.

**Cik ilgi?**

Es domāju, tas būs gads pusotrs.

**Tas nozīmē, ka tas būs līdz šī domes sasaukuma beigām?**

Tā tas aptuveni varētu būt. Mani šīs reformas sakarā ir satraukusi viena lieta, bet mani visu laiku mēģināja pārliecināt, ka viss būs kārtībā. Taču es šobrīd redzu, ka var arī nebūt kārtībā. Proti, departamentā ir komanda, kas strādā ar lielajiem Eiropas Savienības fondu projektiem - Austrumu maģistrāle, Brasas tilts un citi mazāki projekti. Šiem projektiem šī gada 31.decembris ir nodošanas termiņš. Tas, ko mēs izdarām līdz tam, ir par Eiropas naudu, pēc tam - par Rīgas naudu. Reorganizācija paredz, ka mainās komanda, kas šos projektus ievieš. Tagad iedomājaties - 1.septembrī, četrus mēnešus pirms šo lielo projektu noslēgšanas, mēs nomainām komandas vadību. Es vienkārši neesmu gatavs iet uz risku, ka viss vienkārši būs labi, cilvēki ātri pārņems lietas, ātri visu sapratīs un mēs projektus veiksmīgi varēsim noslēgt. Cena tam ir vairāki miljoni, varbūt pat padsmit miljoni eiro. Tā ir pārāk augsta cena, lai riskētu. Tāpēc es uzskatu, ka reorganizācija ir jāpārceļ uz tālāku laiku, lai tā pati komanda, kas ar šiem projektiem strādā tagad, tos arī noslēdz.

**Bet jūs taču paši šo reorganizāciju ierosinājāt! Kādēļ tad par to netika padomāts?**

No manas puses par to tika padomāts, un es esmu izpilddirektoram to teicis vairākas reizes.

**Bet kurš tad atnāca un pateica "reorganizējam" - Ķirsis, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks, Lange?**

Tā bija kopīga [iepriekšējā Rīgas mēra Mārtiņa] Staķa, Ķirša un Pulka vienošanās.

No sākuma tika veikts audits, kurā parādījās kapacitātes problēmas. Satiksmes departamenta darbinieki pārstrādājas, virsstundas strādā 75%. Konsultantu piedāvājums pirmajā solī bija stiprināt departamenta kapacitāti, tāpēc budžetā tika paredzētas 16 štata vietas. Otrais solis bija sākt apvienošanu. Es tajā brīdī teicu, ka varbūt tomēr tas ir jāveic no nākamā gada. Man teica, ka viss būs kārtībā. Šobrīd ir redzams, ka problēmas var būt. Ja jaunā komanda nespēs noorientēties un mēs šos projektus nepabeigsim, tad dienas beigās jau atbildīgs būšu es. Nedomāju, ka Rīgai vajag uzņemties šādu risku. Nekas traks nenotiks, ja mēs šo reorganizāciju pabīdīsim laikā uz priekšu un veiksim lēzenāk.

**Reorganizāciju paspēsiet veikt jūs vai tas paliks nākamajam Rīgas domes sasaukumam?**

Tas būs jādara soli pa solim. Pirmais ir kapacitātes stiprināšana. Otrs varētu būt "Rīgas gaismas" pievienošana. Trešais - visa pārējā pievienošana. Iespējams, ka godīgāk būtu, ja pēdējo soli varētu izdarīt nākamais domes sasaukums.

**Rīgai daudz tiek pārmests, ka tā neizmanto savas krastmalas - tur ir daudz automašīnu, cilvēkiem tās nav pieejamas, nav atpūtas zonu. Kad tas tiks mainīts?**

Manuprāt, lielākais potenciāls ir krastmalai starp Vanšu un Akmens tiltu Daugavas labajā krastā. Otra potenciālā vieta ir pretējā Daugavas pusē gar Mūkusalas ielu. Mūkusalas ielas krastmalu ir plānots šogad sākt pārbūvēt, stiprināt krastu un pēc tam to sakārtot. Droši vien, ka būvdarbi ilgs divus gadus. Es domāju, ka šī daļa būs pievilcīga. Pašlaik jau arī Latvijas Universitātes komplekss tiek savienots ar krastmalu ar tiltu pār Kīleveina grāvi.

Savukārt, ja atgriežamies pie Daugavas labā krasta, tad galvenā problēma ir satiksmes plūsma. Ja krastmalā to slēdz, tad tā ir jānovirza kaut kur citur. Iemesls, kādēļ mēs tik aktīvi runājam par Austrumu maģistrāli, ir tādēļ, ka tā ir Rīgas centra apvedceļš. Daudersalas [iepriekš Sarkandaugavas] pārvads ir pabeigts jau šogad. Šogad ir plānots pabeigt Austrumu maģistrāles posmus arī pie tirdzniecības centra "Domina" un Augusta Deglava tilta. Tad mēs varēsim aizliegt pa 11.novembra krastmalu braukt kravas auto, jo tie varēs braukt apkārt. Arī daļu vieglo automašīnu plūsmas var pārvirzīt uz turieni. Es redzu, ka mēs jau nākamajā vasarā varētu iet uz to, ka krastmalā vasaras laikā tiek ierobežota satiksme, un šī vieta tiek atdota brīvā laika pavadīšanai. Tur varētu veidot vasaras kafejnīcas, pēc Helsinku piemēra - ūdenī iegremdētus baseinus un tamlīdzīgi.

**To veidos pašvaldība vai iniciatīva tiks atdota privātiem uzņēmējiem?**

Pamatlietas nodrošinās pašvaldība, bet pašvaldība, protams, neveidos vasaras kafejnīcas.

Krastmala pilsētai ir ļoti perspektīva vieta, un pašlaik tā ir galīgi neizmantota. Taču ejam solīti pa solītim. Tas, ko es savā darbā neredzu, ir revolūciju taisīšana.

**Tad šis nebūs eksperiments, kā bija ar Čaka ielas velojoslām, kuras ieviesa un pēc tam atcēla?**

Vidējā termiņā mums krastmala jebkurā gadījumā būs jāatdod cilvēkiem. Ar transporta organizatoriem vēl runāsim, kurā daļā nodrošināt intensīvāku transporta plūsmu tuvāk Vecrīgai, kā nodrošināt drošas ielas šķērsošanas iespējas cilvēkiem utt. Es domāju, ka lielai auto plūsmai blakus arī cilvēki nejustos forši. Tādēļ ir jāvērtē, kā tas viss var sadzīvot.

**Atverot Austrumu maģistrāli, samazināsies arī Akmens tilta noslodze. Vai ir veikti aprēķini, par cik tas būs? Vai uz Akmens tiltu nepārvirzīsies daļa no Vanšu tilta satiksmes?**

Austrumu maģistrāle atvieglos satiksmes plūsmu, kura dodas uz ostu, jo šobrīd liela daļa kravas automašīnu brauc pa krastmalu. Kas attiecas uz Akmens tiltu, tad šajā gadījumā kravas automašīnām pa to varētu aizliegt braukt, ja būtu tapusi Ziemeļu koridora trešā un ceturtā kārta, kas paredzēja, ka no Babītes pāri Spilves pļavām mašīnas pa taisno varētu nokļūt ostā. Kamēr tā visa nav, tikmēr diemžēl daļa plūsmas būs pāri Akmens tiltam. Šobrīd būs atrisināts jautājums Daugavas labajā krastā, bet kreisais krasts joprojām būs ar apgrūtinājumiem. Tomēr kopumā no visām kravas automašīnām divas trešdaļas ir labajā krastā, viena trešdaļa kreisajā krastā.

**Vai Rīgā ir domāts arī par to, kas notiks, kad tiks pabeigts Ķekavas apvedceļš? Pašlaik tiek stāstīts, ka tas satiksmi padarīs daudz ātrāku, kas ir labi, ja automašīnas no Rīgas brauc prom. Taču, iebraucot Rīgā, visas šīs mašīnas atdursies pie Dienvidu tilta.**

Pēc būtības Dienvidu tilts ir Austrumu maģistrāles sākums. No vienas puses tas nāks par labu. Ja, piemēram, vajag nokļūt VEF apkārtnē, tad tur varēs aizbraukt salīdzinoši ātri. Tas, kas vēl ir plānots - mēs pašlaik ar valdību esam vienojušies par 80 miljoniem eiro Dienvidu tilta ceturtajai kārtai uz Jelgavas šosejas pusi no nākamā perioda Eiropas Savienības fondu naudas. Problēma ir tāda, ka jau pirms vairākiem gadiem šī projekta izmaksu aplēse bija pie 110 miljoniem eiro. Tas bija vēl pirms kara un inflācijas lēciena, tādēļ ir skaidrs, ka izmaksas varētu būt vēl lielākas. Es ticu, ka mēs ar valdību vienosimies un to atrisināsim.

**Kad tas varētu notikt?**

Tas ir trīs četru gadu projekts, jo tas ir ļoti apjomīgs un daudz kas ir jādara.

**Kopumā Rīgas attīstība tiek vērtēta negatīvi, salīdzinot ar Tallinu un pēdējos gados arī ar Viļņu. Kādēļ Rīgas attīstība ir tik lēna un šķietami nav tik vērienīgu attīstības projektu?**

Vasaras sākumā daudzi šķendējās par to, ka Rīgā daudz un vienlaicīgi tiek būvēts.

**Taču tā ir satiksmes infrastruktūra. Nesen bija komentāri, ka Tērbatas ielā viss ir tukšs, visur logos uzraksti, ka iznomā telpas, restorāni aiziet, veikali aiziet…**

Attīstību veido vairākas daļas. Satiksmes infrastruktūra viennozīmīgi ir svarīga daļa no tā. Ir redzams, ka pašlaik daudz tiek būvēts biroju centru, līdz ar to kopumā lietas notiek. Taču visam ir sava inerce. Piemēram, satiksmes jomā ir vajadzīgi vismaz 5-7 gadi, lai no idejas nonāktu līdz projekta realizācijai. Ēku projektos tas ir nedaudz īsāks laiks, bet tie tāpat ir kādi 2-4 gadi. Man ir jāsaka, ka investoru piesaistē mēs šobrīd darām to, ko Tallina un Viļņa darīja pirms 10 gadiem. Tā ir zināma atbilde, piemēram, uz jautājumu, kādēļ daudzas darbavietas ir aizgājušas uz turieni. Vienlaikus ir uzņēmumi, kuri pašlaik interesējas tieši par Rīgu. Taču arī tam ir inerce. Nav tā, ka pēc "pirmā randiņa" kāds jau skries uz Rīgu, ir jāstrādā, jātiekas vairākkārt. Tas ir darbs, kurā Rīga ir iekavējusi, bet mēs to šobrīd darām.

Rīgas problēma ir tāda, ka attīstība ir disproporcionāla. Proti, Rīgā ar darbavietu skaitu viss ir kārtībā. Cita lieta ir, ka ir jācenšas darba vietas padarīt labāk apmaksātas, lai celtu cilvēku labklājību. Taču problēma ir tā, ka Rīgā dzīvo mazāk cilvēku nekā strādā, kas rada slodzi uz transporta infrastruktūru un citām lietām. Rīgai ir jāpanāk tas, lai šeit uz vietas dzīvotu vairāk cilvēku.

Es domāju, ka problēma ir ilgstoši nesakārtotais mājokļu jautājums. Turklāt tas attiecas uz visiem blokiem. Jauni mājokļi tiek būvēti stipri par maz. Tie cilvēki, kas pērk privātmājas Pierīgā, varētu atļauties nopirkt dzīvokli arī jaunā projekta ēkā Rīgā, bet šo dzīvokļu nav. To ir aptuveni četras reizes mazāk nekā Viļņā. Nākamais bloks - aptuveni 70% rīdzinieku dzīvo padomju laika mājās, kurās arī "Rīgas namu pārvaldnieks" ne visai labi tiek galā ar apkalpošanas kvalitāti, tostarp ar siltināšanu, iekšpagalmu sakārtošanu utt. Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki labāk izvēlas dzīvot Pierīgā. Taču, ja mēs Viļņai un Tallinai pieskaitītu to piepilsētas, tad Rīga ar Pierīgu joprojām izskatās gana labi, bet mums ir jāpanāk lielāka cilvēku koncentrācija tieši Rīgā.

**Rīga zaudē savu Baltijas metropoles statusu?**

Es domāju, ka nezaudē, jo "ekonomiskais organisms" jau nebeidzas pie Rīgas robežas. Metropoli faktiski var rēķināt līdz turienei, kur beidzas elektrovilcienu tīkls, un tas ir vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju.

Taču te nav ko tīksmināties, jo viens neizmantots potenciāls slēpjas tajā, ka Rīgai un Pierīgai joprojām nav laba mijiedarbības un sadarbības modeļa. Viss balstās uz pašvaldību attiecībām, bet nav tā, ka tas strādātu kā vienots mehānisms. Tas gan vairāk ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības jautājums.

Es uzskatu, ka Rīgai un Pierīgai ir jāveido izņēmums administratīvi teritoriālajā reformā un ir jābūt divu līmeņu pašvaldībai - pirmais līmenis ir kā šobrīd, bet virkne jautājumu, piemēram, sabiedriskais transports, attīstības plānošana ir otrā līmeņa kompetencē, kas ir vēlēta institūcija visai Rīgas metropolei. Līdzīgi kā tas ir Londonā, kur ir Londonas areāla mērs. Kamēr mēs to neizdarīsim, mēs Rīgas reģiona potenciālu izmantosim ļoti vāji.

Tas ir redzams kaut vai sarunās par stāvparkiem. Tiem ir jābūt pie dzelzceļa stacijām, bet ārpus Rīgas. Pierīgas pašvaldībām tas nav interesanti. Rīgai tas ir ļoti interesanti, bet tas neatrodas Rīgā. To varētu darīt arī "Latvijas dzelzceļš", bet tam ir savas problēmas, kas jārisina. Rezultātā visi mētā šo jautājumu no viena pie otra, un mēs neizmantojam dzelzceļa tīkla potenciālu.

**Vēl viena lieta ir pagarinātie "Rīgas satiksmes" maršruti, par kuriem runā jau divus gadus, bet to joprojām nav. Ja tādi būtu, piemēram, Ķekavas virzienā, tad laikam šodien nevarētu būt situācijas, ka vienā dienā vienkārši nenotiek 40 autobusu reisu no Ķekavas līdz Rīgai.**

Jā. Problēma ir tajā, ka visi grib pakalpojumu, bet neviens par to negrib maksāt. Gan Ķekavai, gan citām Pierīgas pašvaldībām mēs esam piedāvājuši, manuprāt, taisnīgu mehānismu - maršrutu izmaksas ir tādas, pusi maksājam mēs, pusi maksājat jūs. Viņi atbild - ziniet, mums nekad par sabiedrisko transportu nav bijis jāmaksā un mēs arī tagad to neesam gatavi darīt! Nu un tad veidojas situācija, ka Rīga gadā tērē vairāk nekā 150 miljonus eiro sabiedriskā transporta dotēšanai un bagātās Pierīgas pašvaldības tam netērē neko. Protams, arī Rīga kopumā ir bagāta, bet, ja mēs parēķinām uz vienu iedzīvotāju, tad situācija Rīgā jau nemaz vairs nav tik rožaina.

Ja mums būtu divu līmeņu pašvaldība, tad šajā otrajā līmenī katrs iemaksātu noteiktus procentus no savas pašvaldības budžeta un šajā līmenī tiktu organizēta savstarpēji savienota sabiedriskā transporta kustība un citas lietas. Tad maksātu visi un visi arī saņemtu pakalpojumu.

**Jūs ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par to esat runājuši?**

Esam. Ministrs kaut kādā mērā piekrīt, ka uz to varētu iet, bet viņš arī ļoti labi saprot, ka tas ir grūti iekustināms vezums. Ja mēs atceramies, kā gāja ar administratīvi teritoriālo reformu, tad šeit būtu vismaz tāds pats vezums. Būtu arī daudz pretinieku, jo Pierīgas pašvaldības pašlaik atrodas gana labā situācijā.

**Ir pienācis septembris. Cik raiti Rīgas skolās notiks pāreja uz mācībām latviešu valodā, un vai maz ir skolotāji, kas to var īstenot?**

Rīga uz to mērķtiecīgi un sistēmiski ir gājusi, un šobrīd izskatās, ka tiksim galā. Bet, protams, ka tā ir jauna lieta.

**Nav indikāciju, ka kādās skolās vienkārši nebūs skolotāju, kas māca bērnus?**

Valsts valodas centrs nodrošina valodas līmeņa pārbaudes, un visi Rīgas skolotāji šim procesam ir izgājuši cauri. Ar to problēmu nav. Vienlaikus ir skaidrs, ka būs labie piemēri un būs sliktie piemēri. Labais piemērs ir Rīgas 34.vidusskola, kur mācības latviešu valodā tiek nodrošinātas jau vairākus gadus. Noteikti būs skolas, kur tas nebūs tik viegli, bet tad arī šīs situācijas risināsim. Taču kopumā Rīga tam ir gatavojusies, un tādēļ tas noteikti nebūs kā sniegs uz galvas vasarā.

**Noteikti ar laiku situācija izlīdzināsies un līdzšinējās mazākumtautību skolas būs vienkārši skolas, bet vai pašlaik tiek vērtēti arī tādi aspekti, kādas situācijas var veidoties starp dažādu tautību skolēniem līdzšinējās mazākumtautību skolās?**

Es domāju, ka starpposmā mēs varam sagaidīt dažāda veida izaicinājumus. Es atceros, kā notika skolu apvienošana Čiekurkalnā. Toreizējai Rīgas 37.vidusskolai, kurā mācības notika krievu valodā, bija ļoti laba infrastruktūra, tādēļ viss vedināja uz domu, ka šai skolai vajadzētu būt par bāzi, bet vecāki sāka protestēt un prasīja, lai bāze ir Jāņa Poruka vidusskola, lai gan tai nebija tik labas sporta infrastruktūras. Tādēļ es sagaidu, ka šis varētu būt izaicinājums starpposmā.

Risināsim, jo nav jau variantu - tas vienreiz ir jāizdara. Pārejas periods ar mācībām tikai latviešu valodā ir trīs gadi, droši vien vēl paies gadi, kamēr nodzēsīs citas, tostarp psiholoģiskas barjeras, bet galu galā būs vienots skolu tīkls, kurā mācības notiek latviešu valodā.

**Vai šo visu nebūtu vienkāršāk risināt, ja Izglītības departamentam būtu vadītājs, nevis vadītāja pienākumu izpildītājs? Es zinu, ka konkurss ir beidzies.**

Mēs visi zinām, ka vasarā RD bija politiskās nestabilitātes periods. Ar šādu fonu virzīt kandidātu apstiprināšanai būtu diezgan vieglprātīgi. Tagad ir izveidota jauna koalīcija, un mēs tūliņ pie šī jautājuma ķersimies.

**Kas tālāk notiks ar Satiksmes departamenta direktoru? Konkurss beidzās bez rezultāta. Būs jauns konkurss. Vai tajā varēs piedalīties tagadējais direktora pienākumu izpildītājs?**

Lemsim arī par šo jautājumu.

**Kādēļ jūs kā jaunais Rīgas mērs nevarat aiziet pie saviem partneriem valdībā un pateikt, lai neņem nost naudu "Rīgas satiksmes" attīstībai?**

Tā nav naudas ņemšana nost. "Rīgas satiksme" ir tā saucamais klasificētais uzņēmums, un tās parāds iekļaujas kopīgajā valdības parādā. Tas nozīmē, ka mums ir jāprasa atļauja aizņemties. Jo vairāk valdība atļaus aizņemties "Rīgas satiksmei", jo mazāk viņi to varēs darīt paši. Tādēļ valdība pēc tā nealkst. Taču skaidrs, ka "Rīgas satiksmes" attīstība ir nepieciešama un plāni ir gana lieli.

**Par kādu summu varētu būt runa?**

Visdrīzāk varētu būt tā, ka investīcijas tiek izstieptas garākā laika periodā. Taču šīs investīcijas ir nepieciešamas, jo mēs nevaram atļauties, ka sliktā stāvoklī esošs depo tāds pats stāv vēl 20 gadus.

Otrs mehānisms, pie kura mēs strādājam, ir, ka valdība Rīgai kā vienīgajai pašvaldībai ļauj izlaist obligācijas, jo valdība arī vēlas aktivizēt finanšu tirgu, lai pensiju fondi pērk ne tikai ārvalstu uzņēmumu akcijas, bet lai arī Rīgas biržā kaut ko varētu nopirkt. Minimālais emisijas apjoms ir ap 100-150 miljoniem eiro. Tāpat tagad liels pieprasījums ir tieši pēc zaļajām obligācijām, un tramvaji un trolejbusi ir zaļais transports.

**Kad tas varētu notikt?**

Mēs plānojam, ka obligācijas varētu emitēt 2025.gadā.

**Tad "Rīgas satiksmes" attīstību tas nenobremzēs?**

Laika rāmi tas, protams, ietekmēs, bet kopumā nenobremzēs.