Šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola par matemātikas eksāmeniem: "Uzlabojumu nebūs, rezultāti būs diezgan bēdīgi"
Strauju lēcienu un uzlabojumu centralizētajos matemātikas eksāmenu rezultātos nebūs arī šī mācību gada noslēgumā – tie būs diezgan bēdīgi , jo kopumā izglītības kvalitāte stipri cietusi jau vairāku gadu garumā saistībā ar to, ka skolotājs nav bijis pietiekami prestiža profesija, teic Starptautiskās šaha federācijas viceprezidente, bijusī politiķe Dana Reizniece-Ozola, spriežot par to, vai mūsu vidusskolnieku sekmes matemātikā varētu uzlaboties.
Šopavasar, beidzot vidusskolu, centralizēto matemātikas eksāmenu nenokārtoja 8,7% vidusskolēnu, bet katrs piektais jeb 22% vidējā vērtējumā ieguva tika no 10 līdz 19 procentiem. Vidējais vērtējums šajā eksāmenā bija 35%, kas ir zemākais starp visiem eksāmeniem un tas bija par četriem procentiem zemāks nekā noslēdzot 2021./22. mācību gadu. Zemais rezultāts skaidrojams arī ar to, ka 2500 absolventu šajā priekšmetā izvēlējās kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados (viņiem gan vidējais rezultāts bija krietni labāks - 60%).
Līdz ar to, uzsākot jauno mācību gadu, lielais jautājums: “Kā nokārtot matemātikas eksāmenu?”. To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderei – Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai. Vai arī, noslēdzot šo mācību gadu, varam sagaidīt tik pat šokējoši sliktus rezultātus?
Viņa saka: “Ja gribam labu valsti, tad ir jāiegulda policistos, ārstos un pedagogos. Tā ir aksioma, grozi kā grib, bet kompromisus nedrīkst meklēt”.
Viņa uzskaita pedagogu problēmas: zemais profesijas prestižs un pārāk lielās slodzes (lai mazo skolu pedagogs savāktu vienu pilni slodzi, viņam jābraukā pasniegt uz vairākām skolām). “Un tā nav tikai mazo skolu bēda, arī lielās Rīgas ģimnāzijas nevar lepoties ar labiem matemātikas eksāmenu rezultātiem,” teic Dana Reizniece-Ozola.
Būtiski jāmainās attieksmei pret skolotāja darba prestižu. Tas ir mazs plāksteris uz lielas rētas, ja gribam salīdzināt sevi ar tām Eiropas valstīm, kur matemātikas eksāmenu rezultāti ir sliktāki: “Tas nav tas, ar ko rēķināties. Ja gribi kļūt par čempionu, tev sevi jāsalīdzina nevis ar viduvējībām vai vājākajiem, bet labākajiem.
Mums ir bērni, kas uzvar fizikas un matemātikas olimpiādēs pasaules līmenī, bet tā vidējā konkurētspēja nav iepriecinoša.
Šobrīd notiek vērienīga izglītības reforma “Skola 2030”, kur izglītības sistēma tiek pilnībā mainīta no tās, kur zināšanas tika “iekaltas”, kur katrs priekšmets tika mācīts katrs par sevi, uz zināšanām jeb kompetencē balstītu izglītību, kur vairāk tiek domāts par to, kā salāgot dažādus priekšmetus un mācīt tos kopā. Tas prasa zināmu laiku, kamēr atsakāmies no iepriekšējā un pierodam pie jaunā. Šis ir tāds pārejas periods, tā kā to (sliktos eksāmenu rezultātus) zināmā mērā varam norakstīt arī uz šīm lietām,” rezumē Dana Reizniece-Ozola.
Kā Dana Reiznice-Ozola, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre, vērtē situāciju ar centralizētajiem eksāmeniem matemātikā, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
