foto: LETA
Kāpēc viņi atgriežas? Negaidīts Latvijas valstspiederīgo reemigrācijas iemesls
Starptautiskā lidosta "Rīga".
Sabiedrība
2023. gada 28. augusts, 11:45

Kāpēc viņi atgriežas? Negaidīts Latvijas valstspiederīgo reemigrācijas iemesls

Jauns.lv

Atgriezties dzimtenē, lai bērnu nosūtītu uz skolu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc atgriežas latvieši, kas kādreiz pametuši mūsu valsti, pastāstīja raidījumā "Jaunā diena".

“Remigranti, kas nolemj atgriezties Latvijā, kā vienu no iemesliem tam min vēlmi, lai viņu bērni mācītos Latvijas skolās un dotos uz Latvijas bērnudārziem. Parasti viņi pat plāno atgriešanos pirms jaunā mācību gada Latvijā. Redzam, ka šovasar atgriezušies 85 reemigranti. Visā periodā kopš gada sākuma – tie ir 205 cilvēki," stāsta Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Inese Ozola.

Tātad praktiski puse no tiem, kas atgriezās dzimtenē, to izdarīja vasarā. Visbiežāk atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Skandināvijas valstīm – Zviedrija, Somija, Dānija. Taču ir arī tādi, kas pārceļas no Lietuvas un Igaunijas, raksta portāls "Rus.lsm.lv".

"Parasti neviens lēmums netiek pieņemts spontāni. Šeit un tagad. Kas mūs priecē pēdējos gados, ka atgriežas arvien vairāk ģimeņu, kas sasniegušas kādus augstumus savos amatos. Profesionālā ziņā. Proti, viņi, neskatoties uz algu starpību, tomēr nolemj atgriezties. Un mēs viņiem jautājam – kāpēc? Jums taču bija izdevīgāk būt, piemēram, ārstam tur, nevis šeit. Viņi visi saka vienu – pastāv tāds mīts par ārzemēm. Bet viņi pārceļas dzimtenes mīlestības dēļ. Pat tad, ja viņi kādreiz aizbrauca ar frāzi, ka nekad šeit neatgriezīsies. Un finansiālais stāvoklis viņiem atkāpjas otrajā plānā," viņa turpina.

Turklāt arī ārzemēs situācijas dēļ pasaulē pieaugušas mājokļu cenas un izmaksas kopumā. 

"Šobrīd mums ir viena ģimene, kas atgriezusies no Vācijas. Viņiem ir divi bērni, bet viņi nevar mācīties vienā skolā, jo vietu skaits mācību iestādēs ir ierobežots. Tas pats attiecas uz bērnudārziem. Bieži vien ģimenes vēlas vest bērnus uz mācību iestādi blakus mājai, bet tur var nebūt vietas. Skolas sākotnēji uz reemigrantu bērniem skatījās ar tādu skepsi. Jo skaidrs, ka tā ir papildu slodze, jo bērns pirms pārcelšanās mācījās ārzemēs, un tikai ģimenē runāja latviski. Skolotājiem nākas domāt, kā palīdzēt skolēnam ar valodas apguvi, lai viņš to zinātu tādā pašā līmenī kā citi bērni."

Kā norāda Rīgas plānošanas reģionā, patlaban situācija ir uzlabojusies. Un skolas kļuvušas atsaucīgākas.