Siliņas lēmumu par koalīciju ietekmēs arī partiju nostāja par Eiropas Zaļo kursu, ziņo raidījums

Tāpēc Ministru prezidentes amatam izvirzītajai Siliņai visticamāk nu būs jāizvēlas, kurus ņemt “savās kamanās” – “nacionāļus” vai “Progresīvos”. Savu lomu tur varētu spēlēt šo partiju nostāja par klimata izmaiņām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Savukārt Apvienotajam sarakstam var nākties izšķirties, vai strādāt valdībā arī gadījumā, ja tur nav tuvākie sabiedrotie līdzšinējā koalīcijā.  

Vēl pirms oficiālā aicinājuma tagadējai labklājības ministrei Evikai Siliņai sastādīt Ministru kabinetu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ tikās ar visām piecām partijām, kuras varētu strādāt jaunajā valdībā. Rinkēvičs pirms tam atzina, ka viņš labi apzinās – piecu partiju koalīcija nav reāla, taču ir vairāki scenāriji, kā valdību var izveidot četras vai trīs partijas. 

Prezidents gan atzina, ka labāk redzētu četru partiju koalīciju: “Ja kaut kādu absolūti nepārvaramu iemeslu dēļ partijas nevar vienoties par plašāku koalīciju, tad acīmredzami būs vai nu 54, vai “52 plus”, tur laikam runā par 53 balsu koalīciju, kaut gan līdz galam es tādu apstiprinājumu neesmu guvis oficiāli sarunās. Tad tas ir tas otrs modelis, uz kuru iet. Bet manā izpratnē, un to es gribu partijām pateikt, ka es redzu, ka tādā gadījumā ātrāk vai vēlāk, vienā vai otrā gadījumā tās visas vecās kaites, kuras mēs redzējām iepriekšējā periodā, viņas var atsākties.”

Par četru partiju valdības modeļiem runājot premjera kandidāte Siliņa min divus variantus. Abos ir viņas pārstāvētā JV, līdzšinējie valdības partneri AS un bijušie sabiedrotie Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Ceturtais partneris būtu jāizvēlas  starp ideoloģiskā spektra pretpoliem – NA un “Progresīvajiem”. 

To apzinās arī pati Nacionālā apvienība, kura visu vasaru iebilda pret koalīcijas paplašināšanu kā tādu, taču tagad esot gatava kompromisam, stāsta frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava: “Mēs joprojām uzsveram, arī šodien mēs uzsvērām Rinkēviča kungam, ka var turpināt darbu arī šīs trīs esošās partijas, bet ja ir nepieciešamība pēc paplašināšanas paplašināšanas pēc, tad mēs neizslēdzam arī versiju ar ZZS. (..) Mums darboties valdībā, kurā nebūtu JV un AS, nu tad tā valdība ir ļoti īpatnēja, ja tāda ir izveidojusies. Nu faktiski mēs neredzam tādus scenārijus šobrīd, kur varētu būt valdība bez šiem diviem politiskajiem spēkiem un mums tajā skaitā.”

To, ka visvienkāršākais modelis būtu darbu turpināt līdzšinējai valdībai, nomainot tajā vien premjeru un ārlietu ministru, klāsta arī AS līdzpriekšsēdētājs, Saeimas spīkers. Edvards Smiltēns. Tomēr uz “de facto’ jautājumu, vai AS atteiktos strādāt valdībā, ja tajā nav NA, tiešu atbildi politiķis vēl nesniedz: “Mēs redzam, ka šobrīd bez jebkādiem ideoloģiskiem un reputācijas riskiem ir iespējams izveidot trīs [partiju koalīciju] visātrāk. Ar, iespējams, kādiem riskiem un sarežģītāk ir iespējams izveidot arī četru, bet par to mums būs jāsaprot, vai tas ir iespējams jau tālākajās sarunās, runājot par konkrētajām prioritātēm un veicamajiem darbiem.”

Lai gan šovasar AS kategoriski iebilda pret ZZS pievienošanos koalīcijai tās premjera amata kandidāta, pirmajā instancē notiesātā un ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga dēļ, tagad kategoriskums ir noplacis. Taču vajadzēšot garantijas no JV, ka Lembergs nevarēšot ietekmēt ZZS frakciju vai visu valdību. Tomēr ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis liek noprast, ka vienkārši nākt kā ceturtie “Kariņa koalīcijā” “zaļzemnieki” neraujas: “Mēs atbalstīsim premjerministra amata kandidāti visos veidos, kā vien mēs to varēsim, lai izdotos izveidot maksimāli plašu un rīcībspējīgu valdību. Tas šobrīd ir pats svarīgākais nevis politiķu vai politisko partiju savstarpējā mīlestība vienam pret otru. Tas ir otršķirīgs jautājums šobrīd. Galvenais ir izveidot rīcībspējīgu un plašu, ne tikai parlamentā, bet arī sabiedrībā plaši atbalstītu valdību.”

Pašlaik opozīcijā esošās ZZS un “Progresīvie” visu vasaru piedalījās demisionējošā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) organizētajās sarunās. Tagad gan, kā uzsver Siliņa, sarunas par koalīciju sākas no baltas lapas. Mainījusies gan nav NA noraidošā attieksme pret “Progresīvajiem”, taču ir izskanējuši jauni argumenti, stāsta “Progresīvo” pārstāve, Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa: “Man liekas, šodien arī ļoti skaidri izskanēja no NA kaut kādā ziņā uzstādījums vai ultimāts, es nezinu, par to, ka viņi nesaredz iespēju ar mums nekādā izkārtojumā sadarboties. Un vienu no iemesliem iezīmēja ne tikai plaši zināmo jau cilvēktiesību jautājumu, bet, piemēram, [Eiropas Savienības] Zaļā kursa jautājumu, kur viņi redz, ka tur mums ir liela atšķirība, kas ir interesants, kaut kas jauns, bet labi bija to piefiksēt un dzirdēt.”

Kritisks pret Eiropas Zaļo kursu piecu partiju sarunā ar prezidentu bija NA pārstāvis Eiropas Parlamentā Roberts Zīle. No valdības veidotājas Siliņas paustā noprotams, ka arī šī nostāja spēlēs lomu, viņai izvēloties koalīcijas partnerus: “Jā, viennozīmīgi, ka Zaļais kurss un arī šie cilvēktiesību jautājumi mums ir ļoti svarīgi, arī man kā JV pārstāvei. Zaļais kurss tādā saprāta izpratnē. Es domāju, ka mēs visi saprotam, ka mums ir jādomā par Zaļo kursu. Protams, mums ir jādomā arī par Latvijas interesēm, bet man ļoti negribētos, ka mēs tagad mainām vispār šo virzienu, kurā mēs vēlamies iet. Tāpēc man patiesībā bija pārsteigums no NA, ka viņi sāka runāt par Zaļo kursu un šiem jautājumiem. Ļoti labi būtu, ja rīt [piektdien] viņi arī izstāstītu, jo līdz šim ir bijusi skaidra pozīcija, ka NA nevēlas Stambulas konvencijas ratifikāciju, ko mēs arī saprotam. Bet, ja ir vēl kaut kādi aspekti, man būtu ļoti svarīgi saprast, kas tie ir un cik dziļi tie varētu potenciāli traucēt koalīcijas izveidošanai.”

Piektdien Siliņa tikās ar visiem potenciālajiem partneriem, taču lēmumu par koalīcijas modeli varētu pieņemt ne ātrāk kā jaunnedēļ. Pirmdien viņa ar  JV valdi iecerējusi pārrunāt iespējamos koalīcijas modeļus un pēc tam piedāvāt to arī citām partijām. Kā atzina pati premjerministra amata kandidāte, viņa ļoti priecātos, ja jau nākamnedēļ būtu skaidrība par to, kuras partijas strādās valdībā. Savukārt trešdien Siliņa par progresu valdības veidošanā informēs Valsts prezidentu, kurš mudina jauno Ministru kabinetu apstiprināt septembra pirmajā pusē.