Emocionāli nestabils priekšnieks pazemo savus darbiniekus un steidzami maina uzdotos darbus
Ja darba devējs vēlas savā darba vietā veidot patīkamu un veselīgu vidi, viņam vajadzētu strādāt ar sevi un gādāt par savu emocionālo stabilitāti. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapeite Madara Pumpure intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka emocionāli nestabils priekšnieks var negatīvi ietekmēt visu darba kolektīvu.
Viņa norādīja, ka komunikācijas problēmas ar darba kolēģiem, padotajiem un priekšniekiem var veicināt darbinieku labsajūtas pasliktināšanos un izdegšanu.
Izdegšanu veicina arī darbinieku pazemošana
“Piemēram, tiešais priekšnieks ir emocionāli nestabils. Tie ir diezgan bieži gadījumi. Viņš nav konsekvents savos darba uzdevumos un mērķos. Viņš tos ātri maina. Sākumā iedod vienu darbu, tad otro, pēc tam trešo.
Ļoti izdedzina arī tas, ja darbiniekam nedod pietiekamu autonomiju. Tas arī veicina izdegšanu. Vēl saspringtāka situācija ir tad, ja darba vietā ir mobings – notiek nepamatoti emocionāli uzbrukumi, darbinieku pazemošana. Tas ļoti veicina izdegšanu.”
Ļoti grūti, ja priekšnieks regulāri maina savas domas
Ko nozīmē emocionāli nestabils priekšnieks? Dažkārt šis vārdu salikums var ietvert arī mobingu. Ārste skaidroja, ka emocionāli nestabiliem cilvēkiem smagākos gadījumos ir robežstāvokļa personības traucējumi.
“Vispār es esmu pamanījusi, ka cilvēkiem ir ļoti grūti strādāt pie priekšnieka, kurš maina darba uzdevumus ātri un kurš nav sistemātisks
Darbinieks var neredzēt rezultātu
Bet vadītājs, kurš nav sistemātisks, var visu laiku dot darbiniekam dažādas idejas. Piemēram: “Man ir ideja par vienu lietu, man ir ideja par otru lietu, man ir ideja par trešo lietu. Tagad beidz darīt šo lietu, bet sāc darīt citu.”
“Tad cilvēks neredz reālu rezultātu tam, ko viņš dara, jo visu laiku notiek pārslēgšanās un darba uzdevumu mainīšana.”
Ja priekšnieks pazemo darbiniekus
Pumpure skaidroja, ka emocionāli nestabils priekšnieks vieglākos gadījumos nozīmē to, ka viņš ļoti strauji maina darba mērķus un uzdevumus.
“Bet smagākā līmenī tas ir līdz pat pazemošanai un uzbrukumiem otram. Cilvēks var pēkšņi sadusmoties par acīmredzami nenopietnu lietu, nelielu kļūdu, kas neizraisa lielus zaudējumus. Viņš par katru kļūdu mēdz sadusmoties un pazemot savus darbiniekus.”
Priekšnieka neveselība ietekmē arī darbinieku labsajūtu
Iespējams, pats priekšnieks ir izdedzis, jūtas bezspēcīgs un nestrādā ar sevi.
“Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai priekšnieks strādātu ar sevi. Priekšniekam ir ietekme pār 10, 15, 20, 30 vai vairāk cilvēkiem. Viņa emocionālā nestabilitāte, emocionālā neveselība var vairot emocionālo neveselību daudzos padotajos.
Priekšniekam ir pienākums strādāt ar sevi
Patiesībā, ja runājam par emocionāli veselīgu darba vidi, priekšniekam būtu pienākums pašam izzināt sevi, savus iekšējos apzinātos un neapzinātos emociju procesus, ja viņš negrib kaitēt saviem darbiniekiem, bet vēlas foršu un patīkamu vidi.
Viņam pašam ir jābūt iekšēji sakārtotam.”
Aicina pamanīt, ja kāds kolēģis tuvojas izdegšanai
Mūsdienās būtu vērtīgi, ja priekšnieks pamanītu, ka kāds darbinieks tuvojas izdegšanai. “Tas būtu labi.”
“Runājot par darba vidi, ļoti svarīga ir atbalstoša atmosfēra. Piemēram, ja kādam darbiniekam ir tendence būt perfekcionistam darbā, ja kāds nāk uz darbu pat tad, ja ir nedaudz apslimis vai riktīgi noguris, ja kādam ir tendence aizstrādāties, tad būtu labi, ja darba vidē apkārtējie pateiktu: “Hei, šis nav labi.”
Būtu labi, ja apkārtējie atbalstoši (nevis nosodoši) teiktu: “Ej atpūties! Darbs nekur neaizskries! Ej izārstējies!””
Visam bija jābūt gatavam jau vakar
Par emocionāli nestabilu priekšnieku var liecināt arī tas, ka viņš skaidri nedefinē robežas, kur sākas un beidzas konkrēta cilvēka darba pienākumi. “Tad var būt situācijas, ka cilvēks attopas, vienlaikus pildot arī cita kolēģa darba pienākumus.”
Tāpat priekšnieks var noteikt neadekvātus darba izpildes termiņus. Nav labi strādāt apstākļos, kad darbam bija jābūt paveiktam jau vakar. “Projektu vadībā ir ļoti tipiski, ka visam bija jābūt gatavam jau vakar. Līdz ar to cilvēks atrodas hroniskā fona trauksmē.
Tad var palīdzēt neliela vienaldzība
Ja cilvēks attīsta sevī spēju uzlikt mazliet vienaldzības pret to un saprast, ka te tā ir vienmēr un nekas traks nenotiks [ja darbu pabeigs vēlāk], tad viņš var izdzīvot tādā vidē, bet vispār tāda darba vide veicina izdegšanu,” ārste brīdināja.
