Jauno valdību varētu veidot tikai četras partijas. Kuru partiju tomēr neņems koalīcijā?

“Skatoties ir skaidrs: sākotnēji teiktais, ka ir ļoti cieša sadarbība starp ZZS, JV un "Progresīvajiem" (P), acīmredzot īsti neatbilst līdz galam patiesībai. Saprotu, ka šobrīd ir cieša savienība starp JV un ZZS. Ir tiešām skaidrs atbalsts no ZZS puses, ir pateikts, ka viņi ir gatavi strādāt Evikas Siliņas vadībā. Varētu teikt, ka ir jau stingra savienība.

Savukārt, ja skatāmies attiecībā uz P, tad aizvien vairāk publiskajā telpā izskan nepārliecība, vai viņi tiešam ir šajā kodolā, vai arī viņi var tikt aizstāti ar kādu citu, piemēram, ar NA. Tas izskan ne tikai no NA, AS vai citiem politiskiem spēkiem, bet arī no pašas JV un Siliņas kā potenciālās premjeres amata kandidātes puses.”

“Apvienotais saraksts” neskrien pievienoties valdībai

Tādējādi patlaban nosacīti zināmi ir divi pamata spēlētāji, kuriem kopā ir virs 40 balsīm. “Jebkurā gadījumā ir vajadzīgas vēl kādas politiskās partijas.

Redzam, ka AS neskrien uzreiz pievienoties, bet gan ietur nogaidošu pozīciju. No vienas puses, viņi nesaka nē, jo, protams, darbība valdībā viņiem ir interesanta, bet viņi vēlas saglabāt arī savus noteikumus, savus principus un savu vēlētāju atbalstu.

Nevēlas būt kā ceturtais ritenis

Šķiet, ka viņi, iespējams, varētu būt trešais kandidāts, bet jau pie konkrētiem, atrunātiem, viņiem izdevīgiem noteikumiem.”

To arī otrdien sacīja AS pārstāvis, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, norādot, ka viņi nav gatavi būt ceturtais ritenis. Viņi esot gatavi doties valdībā tikai tad, ja tā tiek veidota no baltas lapas, kurā viņi arī tiek ņemti kā pilnvērtīgs partneris ar saviem noteiktumiem. “Protams, redzams, ka viņi, visdrīzāk, uz valdību virzās.”

Nacionālā apvienībai vai “Progresīvie”?

Metla-Rozentāle atzina, ka ir jautājums par NA vai P darbību jaunajā valdībā. Runājot par elektorātu, ir jāsaprot, ka P pēc būtības zināmā mērā konkurē ar JV. “Proti, arī JV runā ar pietiekami liberāli domājošiem cilvēkiem, ar jauniem cilvēkiem.

Arī rokāde premjera izvēlē, ejot uz Siliņu, kas ir jauna un sieviete, liecina, ka zināmā mērā tā ir P auditorija, kura arī vēlas šādu dinamiku politiskajā elitē, proti, lai ienāk vairāk jaunu cilvēku, vairāk sieviešu, vairāk mūsdienīgi liberāli domājošu cilvēku.

Iespējams, “Jaunajai vienotībai” nemaz nevajag “Progresīvos”

Līdz ar to iespējams, ka zināmā mērā JV var parādīt, ka tā var sasniegt P uzstādījumus arī bez pašu P klātbūtnes. Tāpēc, ja domājam par ilgtermiņu, tad iespējams, ka JV nemaz tik ļoti nav vajadzīga P klātbūtne valdībā, lai viņi noņemtu daļu no JV elektorāta, sakot, ka viņi ir tie, kuri sasnieguši liberālajā virzienā vērstas pārmaiņas, piemēram, ja runājam par Stambulas konvenciju, viendzimuma pāru attiecībām. Ja šie jautājumi tiek risināti, tad iespējams, ka JV tos tik pat labi var atrisināt pati, tādā veidā sev tuvinot elektorātu, kam šie jautājumi ir aktuāli, un neatdodot viņus P.

Tās ir vienas pārdomas, kāpēc viņi [JV] virza sievieti kā premjeri un runā par paaudžu nomaiņu politikā. Tas varētu būt veids, kā uzrunāt daļu no elektorāta.”

Jāvērtē arī Rīgas domē notiekošais

Politoloģe arī norādīja uz Rīgas domē notiekošo. “Redzam, ka sadarbība starp P un JV nevedas īpaši veiksmīga. Parasti var vilkt paralēles – ja partijas savā starpā ļoti labi saprotas, tad tās saprotas gan nacionālā līmenī, gan lielo pašvaldību līmenī.

Savukārt, ja starp tām sāk veidoties asas konfliktsituācijas, tas nozīmē, ka draudzība, visdrīzāk, nav ļoti cieša un saliedēta.”

Draudzība starp Nacionālo apvienību un “Apvienoto sarakstu”

Vērtējot JV un NA attiecības Rīgas domē, redzams, ka NA šobrīd ir domes koalīcijā. Turklāt tā darbojas vienā partiju apvienībā ar Latvijas reģionu apvienību, kuras pārstāvji Saeimā ietilpst AS rindās. 

Metla-Rozentāle norādīja, ka redzama ieprogrammēta, cieša draudzība starp AP un NA. Iespējams, to pārstāvji visu laiku ved savstarpējas sarunas un vienojas, kāds būs rīcības modelis arī Saeimas, valdības un koalīcijas veidošanas procesā. Sadarbība notiek gan pašvaldībā, gan nacionālā līmenī.

“Līdz ar to es prognozēju, ka, iespējams, varētu notikt tuvināšanās NA un atkal iespējama sarunu vešana ar NA.” Var gadīties, ka tikai tad, ja tās galīgi neizdodas, varētu runāt ar P.

Iespējama arī četru partiju koalīcija

Vienlaikus jāatceras: “Nav jau teikts, ka obligāti jābūt piecu partiju valdībai. Mēs dzirdējām ZZS teikto, ka tas varētu būt ideālais modelis, bet tajā pašā laikā no otras puses izskanēja, ka piecas partijas varētu būt drusku par daudz, jo var būt pārāk liela sašķeltība. Iespējams, tieši četri politiskie spēki ir optimālais variants.

Līdz ar to ir skaidrs – ir jāizvēlas starp P un NA. Visdrīzāk tā būs izvēle.” Ņemot vērā Rīgas domē notiekošo, kā arī atkāpšanos no iepriekš stingrās vienošanās par sadarbību, var teikt, ka tiek atvērts ceļš NA, iespējams, P atstājot otrā plānā.

Tādējādi iespējams, ka jauno valdību varētu veidot JV, ZZS, AS un NA. “Tas ir viens no reālākajiem scenārijiem,” speciāliste atzina.

Diskusijas par ministru portfeļiem

Protams, jāatceras, ka politikā nekas nav tik viennozīmīgs. Iespējams, jautājums ir arī par ministru amatiem katram koalīcijas partnerim – kādi un cik ministru amati katram plānoti. Ir skaidrs – jo vairāk ir koalīcijas partneru, jo ministru skaits katram kļūst mazāks.

Ir jautājums, vai, piemēram, NA ir apmierināta ar tiem ministru posteņiem, kas teorētiski, hipotētiski tiek piedāvāti viņiem. “Šajās sarunās jau pakāpeniski par to arī runā. Protams, var teikt, ka amati nav svarīgi, bet jebkurā gadījumā kaut kādas līnijas tiek iezīmētas.

Līdz ar to ir jautājums: ko es prasu, kas man kā partijai ir svarīgi (kādas jomas), vai šīs jomas pārējie partneri piekrīt man iedot kā partnerim. Savukārt, ja nepiekrīt, tad, iespējams, es saku: “Es neredzu, kāpēc man šai valdībai pievienoties.” Šādā modelī varbūt paveras ceļš P.”

Vajadzētu tikt galā mēneša laikā

Runājot par laiku, kurā varētu izveidot jauno valdību, politoloģe atsaucās uz Valsts prezidenta teikto un sabiedrības nogurumu saistībā ar visu vasaru piedzīvoto valdības nestabilitāti: “Domāju, ka politiķu mērķis, lai pārāk nesadusmotu vēlētājus un neradītu vilšanās sajūtu, būtu kāda mēneša laikā ar šo jautājumu tikt galā.

Arī no pragmatiskās puses mēs kā valsts nevaram atļauties ekonomiski un citādi tik ilgi dzīvot nenoteiktības stāvoklī. Mēs zinām, ka esošā tehniskā valdība vairs nekādus būtiskus lēmumus nepieņem, viņi vairāk virza tikai ikdienas rutīnas lēmumus.

Tādējādi vairāk par mēnesi [jaunās valdības izveidei] būtu slikti kopumā valsts attīstībai. Domāju, ka viņi centīsies šādā laikā [iekļauties].”

Jo vairāk partneru, jo ilgāks laiks var būt vajadzīgs

Protams, jāņem vēra, ka, veidojot valdību, jo vairāk ir partneru (tas ir labi no lēmumu ātruma pieņemšanas viedokļa, jo pēc tam var ātrāk virzīties uz priekšu un nav tādas stagnācijas, kā bija šobrīd trīs partiju koalīcijā, kur katrs nostājas savā pozīcijā un nekas nenotiek), jo vairāk ir jautājumu, kuri savstarpēji ir jāizrunā.

Piemēram, ir jāvienojas par principiem, kurus nepārkāps. Tāpat jāvienojas par atbildības sfērām. Tādējādi var būt nepieciešams ilgāks laiks.