Putina draugi iegūst uzturēšanās atļaujas Latvijā
Kopš Latvijā par investīcijām ekonomikā (pārsvarā nekustamā īpašuma iegādāšanos) tirgo termiņuzturēšanās atļaujas, legālu dzīvi Latvijā nodrošinājuši desmitiem tūkstošu trešo valstu pilsoņu, pārsvarā no Krievijas. Starp viņiem ir arī daudzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugi un biznesa partneri.
„Jaunie” Krievijas pilsoņi Latvijā – vesela mazpilsēta
Neskatoties uz to, ka Putins nepārtraukti nolād Eiropas Savienības politiku un kritizē tās vērtības, tas netraucē viņa līdzgaitniekiem iegādāties īpašumus Latvijā un sev nodrošināt dzīvestelpu Eiropas Savienībā. Īpašumus un tātad arī iespēju dzīvot Latvijā sev nodrošinājuši desmitiem Krievijas prokremliskie biznesmeņu un kaimiņvalsts valdošās partijas „Vienotā Krievija” politiķu.
Jāteic, ka Krievijas „investoru” pieplūdums Latvijā sevišķi bija jūtams uzreiz pēc notikumiem Ukrainā – Maidana un Krimas aneksijas. Termiņuzturēšanās atļauju iegāde bija populāra līdz pērnā gada vidum, kad tās tika piešķirtas par investīcijām, ja to apjoms bija no 70 000 eiro mazpilsētās līdz 150 000 eiro Rīgā. Tagad šis slieksnis palielināts līdz 250 000 eiro. Tomēr, izvērtējot par kādu summu Putina līdzgaitnieki iegādājušies īpašumus Latvijā, nešķiet, ka šīs summas būtu šķērslis, lai Latvijā iegādātos termiņuzturēšanās atļaujas.
Te gan jāpiebilst, ka termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā iegūst ne tikai Putina līdzgaitnieki, bet arī viņa kritiķi, kuri cenšas izbēgt no iespējamajām represijām Krievijā.
Pretrunīgi vērtētajā Latvijas „investoru programmā” piecos gados terminētās uzturēšanās atļaujas ieguvuši 13 518 ārzemnieki. Vairākums no viņiem ap desmit tūkstošiem ir Krievijas pilsoņi. Tas ir tikpat daudz, cik viena Latvijas mazpilsēta – Talsi vai Dobele.
Kremļa aģenti Latvijā
Neoficiāli izskanējusi informācija, ka starp termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem no Krievijas ir personas, kuras saistītas arī ar lielajām krievu kompānijām Rosņeftj, Rosņeftegaz, Rosatom, Lukoil, Nacionaļnaja gazovaja kompaņija, Transņeftj un citām, bet skaidri tas nav zināms. Pētnieciskās žurnālistika centrs Re:Baltica kopā ar ukraiņu kolēģiem atklājis to personu vārdus, kas pēdējā laikā iegādājušies dārgākos īpašumus Latvijā. Starp tiem ir:
* Par 3,9 miljoniem eiro kosmētikas firmas Dzintars prezidents Iļja Gerčikovs savu villu Vera Jūrmalā pārdeva par bagātāko Krievijas cilvēku uzskatītā Ališera Usmanova ģimenei. Usmanova pieder vairāki dārgi īpašumi un daļas britu futbola klubā Arsenal.
* Pazīstamais krievu satīriķis Mihails Zadornovs savu nekustamo īpašumu portfeli papildinājis ar 485 000 eiro vērtu dzīvokli Rīgas klusajā centrā - Alberta ielā.
* Šajā pašā ēkā teju pusotru miljonu vērts 410,8 kvadrātmetrus liels dzīvoklis pieder bijušajam Krievijas Valsts domes deputātam no Putina „Vienotās Krievijas” saraksta Eduardam Janakovam. Jāatgādina, ka Janakovam daļēji piederošais metalurģijas uzņēmums Dalpolimetal bija viens no pretendentiem uz bankrotējušā Liepājas metalurga glābšanu. Tiek minēts Janakovs ir viena no personām, kura faktiskajā kontrolē caur Kipras uzņēmumiem ir Latvijā iznākošie krievu laikraksti.
* 700 000 eiro vērtu dzīvokli Jūrmalā, Dzintaru prospektā, iegādājušies un uzturēšanās atļaujas ieguvuši Krievijas valstij pastarpināti piederošā telekomunikāciju uzņēmuma Transtelekom vadība - prezidents Artjoms Kudrjavcevs un viceprezidents Šukrats Ibragimovs.
* Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas saņēma uzturēšanās atļauju Latvijā „investoru programmā”, bija Putinam pietuvinātais miljardieris Arkādijs Rotenbergs, kurš tagad iekļauts personu sarakstā, pret kurām vērstas ASV un ES sankcijas. Viņa atļauja bija iegūta, nevis nopērkot nekustamo īpašumu, bet visnecaurredzamākajā veidā: noguldot depozītu bankā.
* Jūrmalā, Kāpu ielā, pērn dzīvokli par 275 000 eiro iegādājies un uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvis vēl Gazprombank vadības loceklis - padomes direktora vietnieks Nikolajs Koreņevs.
* Jūrmalas dzīvokļu kompleksā Sky Garden dzīvokli par 290 000 eiro iegādājusies Natālija Konovalova, kura vēl nesen bija ASV un ES sankcijām pakļautās Bank Moskvi viceprezidente, bet kopš pērnā gada novembra to pametusi un pārgājusi darbā uz mazu privātu banku.
* Pusi dzīvokļa Vecrīgā, Teātra ielā, par 390 000 pērn nopircis Krievijas valstij daļēji piederošās aviokompānijas Aeroflot ģenerāldirektora vietnieks un klientu servisa direktors Vadims Zingmans.
* Dzīvokli Rīgā, Lāčplēša ielā, par 275 000 eiro pērnā gada augustā iegādājies Kremlim pietuvinātais politologs Dmitrijs Orlovs. Viņš ir arī Putina partijas Vienotā Krievija padomē, kas tiek uzskatīta par galveno platformu partijas ideoloģijas kaldināšanai.
* Māju par pusmiljonu eiro Jūrmalā, Jēkaba ielā, iegādājusies un uzturēšanās atļauju ieguvusi grupas Svjaznoi (viens no lielākajiem mobilo tālruņu tirgotājiem un banka Krievijā) dibinātāja Maksima Nogotkova sieva Marija Haijārda.
* Grezno īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā, 2011. gadā no bankrotējušās Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla Maksima iegādājās Vladimirs Šemjakins - bijušais Putina partijas Vienotā Krievija Krievijas domes deputāts. Viņš vēl pavisam nesen ieņēma vadošu amatu Gazprom mediju holdingā.
* 290 vērtu dzīvokli Vecrīgā, Kungu ielā, iegādājies bijušais Irkutskas vicegubernators Aleksandrs Rudiks, kuram ir intereses Krievijas mežu nozarē.
