Pastāv iespēja, ka uz Ukrainu izdara spiedienu un liek iesaldēt konfliktu ar Krieviju
Pastāv iespēja, ka uz Ukrainu varētu tikt izdarīts spiediens, lai tā piekristu konflikta iesaldēšanai. Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka Rietumvalstīs daudz cilvēku baidās gan no Krievijas uzvaras, gan tās zaudējuma karā ar Ukrainu.
Speciālists norādīja, ka paralēli Ukrainas karā notiekošajām militārajām aktivitātēm jāņem vērā arī notikumu starptautiskais konteksts.
“Vienām valstīm ir interese saglabāt globālās ekonomiskās izaugsmes perspektīvu, novērst pārtikas nepietiekamības problēmu, stabilizēt energoresursu tirgu.
Iespēja, ka uz Ukrainu izdara spiedienu
Ir arī dažādi iekšpolitiskie procesi. Gan ASV, gan Krievijā nākamgad būs vēlēšanas.
Līdz ar to šeit ir arī globālais fons, kur pastāv iespēja (nedomāju, ka tā ir ļoti liela), ka uz Ukrainu varētu tikt izdarīts spiediens, ka tai būtu jāakceptē pašreizējā situācija un konflikts jāiesaldē.
Rietumu ietekme uz Ukrainu, protams, ir milzīga. Tā ir ekonomiskā un militārā palīdzība.
Daudzi baidās gan no Krievijas uzvaras, gan zaudējuma
Es gan ceru, ka līdz tam [starptautiskam spiedienam par konflikta iesaldēšanu] nenonāks, bet, paraugoties no otras puses, Rietumvalstu varas gaiteņos ir gana daudz cilvēku, kuri vienlīdz baidās gan no Krievijas uzvaras, gan Krievijas zaudējuma šajā karā.
Krievijas zaudējums draudētu ar neprognozējamām sekām pašā Krievijā. Tas radītu politisko nestabilitāti Krievijā, un varētu tikt apdraudēta Krievijas kodolarsenāla drošība.
Krievija varētu apbruņoties līdz zobiem un mēģināt vēlreiz
No Ukrainas puses konflikta iesaldēšana ir ļoti nevēlams iznākums, jo ukraiņi uzskata (manuprāt, diezgan pamatoti), ka Krievija izmantos pārtraukumu karadarbībā, lai atkal līdz zobiem apbruņotos un mēģinātu vēlreiz [iekarot Ukrainu].
Tiesa gan, ja konflikts tiek iesaldēts, pārtraukts vai daļēji atrisināts, tad nekas netraucē arī Rietumiem apbruņot Ukrainu līdz zobiem. Pie konflikta stabilizēšanas pastāv arī iespēja Ukrainu uzņemt NATO.
Tuvākajos mēnešos būs ļoti svarīgi, kas notiks frontē
Līdz ar to es domāju, ka šī gada laikā mums būtu jāskatās uz to, kas notiks frontē. Nedomāju, ka līdz vēlam rudenim būs dramatiski diplomātiski un politiski pavērsieni.
Savukārt ziemas mēnešos un nākamā gada pavasarī būtu vairāk jāskatās uz politiskiem un diplomātiskiem risinājumiem, kas varētu tikt piedāvāti. Pastāv tieša saikne starp situācijas attīstību frontē un starptautiskajiem centieniem rast politisku risinājumu šim karam.”
Vēl nesen gandrīz neviens negribēja uzņemt Ukrainu NATO
Runājot par to, vai Rietumi patiešām vēlas uzņemt Ukrainu NATO un pilnībā apbruņot, Rostoks vērsa uzmanību, ka stāsts ir diezgan sens. “Var paskatīties uz NATO samitu Bukarestē 2008.gadā, uz tā deklarāciju, kurā bija rakstīts, ka Ukraina un Gruzija nākotnē kļūs par NATO dalībvalstīm.
Bet tolaik reti kurš to gribēja [ka Ukraina un Gruzija kļūtu par NATO dalībvalstīm]. Bija dažas valstis, kuras to atbalstīja, bet valstu vairums nebija gatavs tam, ka Ukraina un Gruzija varētu kļūt par NATO dalībvalstīm.
Rietumu politiskās elites uzskati ir mainījušies
Bet šogad NATO Viļņas samitā bija skaidrs, ka pašreizējā Rietumu politiskā elite ir gatava Ukrainas dalībai NATO.
Politiķi nebija gatavi piedāvāt tūlītēju dalību vai nosaukt datumus, kad tam būtu jānotiek. Bet, ja skatās uz politiķu sacīto, tad viņi, manuprāt, runājot no sirds, patiešām bija gatavi uzņemt Ukrainu NATO ar nosacījumu, ka Ukrainas uzņemšana NATO nenozīmētu automātisku karu ar Krieviju.”
