"Progresīvie" un ZZS pozitīvi noskaņoti par Siliņas iespējamo kandidatūru premjera amatam
Gan no "Progresīvajiem", gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iezīmējas pozitīvs redzējums par labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) iespējamo kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu.
Kā pauda "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, partijai līdzšinējā sadarbība ar Siliņu gan labklājības ministres amatā, gan JV organizētajās partiju sarunās vērtējama pozitīvi.
Pēc Briškena vārdiem, ja JV vienotos virzīt pašreizējo labklājības ministri, tad Siliņa būtu spēcīga nākamā premjera kandidatūra, jo viņai ir plaša pieredze iepriekšējā valdībā, esot vienai no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tuvākajām uzticības personām, gan šajā valdībā esot ministres amatā. Tāpat Siliņa esot bijusi aktīva un iesaistījusies visās vasarā notiekošajās sarunās ar "Progresīvajiem" un ZZS.
"Ja Siliņai tiks uzticēta šī kandidatūra un, ja Valsts prezidents viņu nominētu Ministru prezidenta amatam, tad mēs droši vien viņu atbalstītu," sacīja Briškens, paužot cerību, ka kopīgā darbā varētu nonākt pie dinamiskāka koalīcijas modeļa.
Politiķa ieskatā pozitīvi vērtējama iespēja, ka premjera amatā atkal varētu būt sieviete, kas no dzimumu vienlīdzības aspekta būtu pozitīvs signāls Latvijai.
Vienlaikus "Progresīvajiem" esot grūti iedomāties kādu "top" JV politiķi, pret ko partijai būtu fundamentāli iebildumi, atzina Briškens.
Tāpat neoficiāli izskan, ka ZZS varētu ļoti pozitīvi vērtēt Siliņu kā "jaunās paaudzes" kandidāti, ja JV nolemtu labklājības ministri virzīt Ministru prezidenta amatam.
Jau vēstīts, ka labklājības ministre Siliņa kuluāros tiek vērtēta kā reāla JV kandidāte premjera amatam.
Reizē politiskajās aizkulisēs tiek akcentēts, ka JV vēl priekšā iekšējā diskusija, kurā jautājums par Ministru prezidenta amata kandidātu jāizrunā partiju apvienības biedru starpā.
Pašlaik JV gala lēmuma nav, un pirms biedru izteikšanās "neesot garantijas" par kāda konkrēta pretendenta izvirzīšanu. Tāpat tiek norādīts, ka gan starp JV ministriem, gan partiju apvienības Saeimas deputātiem ir vairāki profesionāļi, kuri atbilstu valdības vadītāja amata kritērijiem.
Ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
JV trešdien, 16. augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
