Tuvākajos 5-10 gados izglītības sistēmā iestāsies milzīga krīze un nebūs skolotāju, kas māca skolēnus
Tuvākajos 5-10 gados iestāsies tāda izglītības sistēmas krīze, ka vienkārši nebūs skolotāju, kas māca skolēnus, tā intervijā portālam Jauns.lv pieļāva matemātikas privātskolotājs Emīls Veide. Viņš skaidroja, ka krīze būs saistīta ar skolotāju nepietiekamo atalgojumu un strauju novecošanu.
Vaicāts, ko mēs varam darīt, lai kopumā uzlabotu Latvijas skolēnu matemātikas zināšanas un prasmes, skolotājs atbildēja: “Es uz to skatītos ļoti globāli. Pirmkārt, ir jāinvestē skolotājos.
Bet to nevar atļauties, ja mums ir pārāk daudz skolu, izkaisītas pa visu valsti un ar pārāk maz skolēniem. Tādējādi nauda vienkārši izšķīst.
Strādājot skolā, nevarēja pietiekami nopelnīt
Skolotāju atalgojums arī ir nozīmīgs faktors. “Strādājot skolā, es nevarēju atļauties nopelnīt tik, cik es gribēju, lai varētu dzīvot tā, kā gribu.
Tādēļ es nevis samierinājos ar situāciju: kā ir, tā ir, bet meklēju, ko varu darīt, lai varētu atļauties dzīvot tā, kā vēlos.”
Tuvākajos gados iespējama krīze
“Turpinot domu par skolotāju atalgojumu, man izskatās, ka tuvākajos 5-10 gados iestāsies tāda krīze, ka vienkārši nebūs skolotāju, kas māca skolēnus,” viņš sacīja un norādīja, ka daudz skolotāju jau patlaban ir vecumā virs 50 gadiem.
“Vēl pēc 10 gadiem viņu vecums būs vēl lielāks. Vienkārši tie, kas tagad vēl uztur sistēmu, pamazām izkritīs no tās vecuma dēļ. Jaunie skolotāji nenāk iekšā sistēmā ar tādu pašu intensitāti, ar kādu vecie skolotāji aiziet, līdz ar to dabiski veidosies kaut kāds iztrūkums.
Milzīgā slodze veicina izdegšanu
Man liekas, ka viens veids, kā to var labot, ir atalgojums [un tā palielināšana]. Bieži vien skolotāji pārstrādājas tā iemesla dēļ, ka ir nepieciešams nopelnīt vairāk. Viņi paņem vairāk stundu, līdz ar to viņiem ir vairāk darba. Viņi sēž un strādā vakaros un brīvdienās, jo darba laikā nevar pagūt sagatavoties un kvalitatīvi izvērtēt skolēnu darbus.
Viņiem trūkst atbalsta, lai sagatavotos mācību stundām. Nav pietiekami daudz mācību metodisko līdzekļu, daudz lietu ir jāgudro pašam.
Tas prasa laiku, un rezultātā seko izdegšana. Tā tas bija arī manā gadījumā. Cilvēks, ja neaiziet no sistēmas, tad vismaz atrod veidu, kā eksistēt sistēmā, bieži vien sev neveselīgā veidā.”
Iespējams, strādā mazāk kvalitatīvi
Emīls piekrita, ka tas var nozīmēt arī nekvalitatīvāku skolotāju darbu.
“Ja maksā primāri pēc tā, cik skolotājam ir kontaktstundu, tad ņem tik, cik var! Gan jau kaut kā novadīs!” Tādos gadījumos ir jārunā par novadīto stundu kvalitāti.
Lai gudrākie negarlaikotos, bet švakākie tiktu līdzi
“Man sagatavoties vienai mācību stundai nozīmēja sagatavoties trīs mācību stundām, jo klasē bija dažāda līmeņa skolēni. Es uzskatīju, ka man ir atbildība un pienākums sagatavoties tā, lai katram skolēnam būtu, ko darīt. Nevis tā, lai gudrinieki sēdētu un viņiem būtu garlaicīgi, savukārt švakākie netiktu līdzi, bet es strādātu tikai uz vidējiem skolēniem.
Es cilvēcīgi saprotu, ka skolotājiem vienkārši var trūkt kapacitātes to visu realizēt, tomēr būtu nekorekti teikt, ka slikti [matemātikas eksāmenu] rezultāti ir tādēļ, ka skolotāji slikti strādā.
Viens no risinājumiem: slēgt mazās skolas
Es teiktu tā: ja naudas ir tik, cik tās patlaban ir, tad ir jāslēdz tās skolas, kurās ir maz skolēnu. Mēs kā valsts nevaram atļauties uzturēt šīs skolas un maksāt lielas algas skolotājiem, ja tās izšķīst pa daudzām skolām. Aizslēdzot tukšākās skolas, iespējams, varētu celt skolotāju algas.
Atalgojums tomēr ir saistīts ar profesijas prestižu. Mēs nevaram tikai izlikties, ka skolotājs ir prestiža profesija, bet maksāt viņam tuvu pie minimālās algas. Tas neiet kopā, un cilvēki to saprot.
Zinošs matemātiķis citur var nopelnīt daudz vairāk nekā skolā
Ja skolotājiem varētu maksāt vairāk, tas varbūt piesaistītu lielāku skaitu jauno skolotāju.
Iedomājieties, ja zinošam fiziķim vai matemātiķim būtu iespēja iet strādāt uz skolu un saņemt līdz 1000 eiro vai viņam būtu iespēja iet strādāt uz kādu tehnoloģiju uzņēmumu, kurš viņš varētu saņemt divas vai pat trīs reizes vairāk.
Esošā sistēma lielā mērā balstās uz entuziastiem
Ir jābūt ļoti lielai misijas apziņai, mīlestībai pret mācīšanu un bērniem un tiešām aicinājumam, lai ietu strādāt uz skolu. Uz to lielā mērā izbrauc izglītības sistēma – ir gana daudz skolotāju, kuri ir gatavi strādāt, neskatoties uz [salīdzinoši zemo] atalgojumu. Man liekas, ka tas ir ceļš uz nekurieni.”
Īpaši aktuāls atalgojuma jautājums kļūst tad, ja skolotājam ir ģimene un ar nepilniem 1000 eiro jāuztur liela saime. To ir ļoti grūti izdarīt.
30 skolēnu klasē ir grūti mācīt matemātiku
Ja izglītības sistēmai nepalielina finansējumu, skolotājs rosina slēgt mazākās lauku skolas. Bet tad pieaugtu skolēnu skaits lielāko skolu klasēs. Vai matemātiku vispār var kvalitatīvi iemācīt klasēs, kur ir vairāk par 30 skolēniem?
“Tas ir atkarīgs no tā, kādi skolēni ir tajā klasē. Ir skolēni, kuriem ir vairāk attīstītas pašvadītas mācīšanās prasmes. Ja klasē tādi skolēni ir vairākumā, tad viņiem matemātiku var iemācīt kvalitatīvi, bet, ja ir daudz skolēnu, kuriem vajadzīga individuāla pieeja un paskaidrojumi, tad 30 skolēnu klasē to ir ļoti sarežģīti izdarīt.
Katram skolēnam var veltīt tikai vienu minūti
Es neteiktu, ka tas ir neiespējami, jo tas ir atkarīgs no metodikas, no veida, kā skolotājs strādā. Bet, rēķinot tīri matemātiski, cik daudz laika skolotājs var veltīt katram skolēnam 40 minūšu stundā 32 skolēnu klasē? Bieži variants ir strādāt pāros vai grupās, jo tad vismaz caur klasesbiedriem var dabūt atgriezenisko saiti.
Bet kvalitatīvam izvērtējumam ir vajadzīgs arī skolotājs. Tīri objektīvi, viņš katram skolēnam var veltīt tikai vienu minūti.
Daži pieprasa uzmanību gandrīz visu stundu
Bet praksē ir tā: tie skolēni, kas prasa vairāk uzmanības, paņem piecas un vairāk minūtes, bet tie, kas paši tiek galā, īsti nedabū nekādu skolotāju uzmanību.”
Tas īpaši novērojams klasēs, kur ir skolēni ar uzvedības traucējumiem un veselības problēmām.
Bērniem trūkst skolotāju atbalsta
“Man privātstundās ir daudz skolēnu no prestižajām Rīgas ģimnāzijām, jo viņi 32 skolēnu klasē nesaņem pietiekamu skolotāja atbalstu, stundas bieži notiek lekciju veidā, kur skolēniem nav iespējas aktīvi iesaistīties, uzdot jautājumus un pārrunāt savus uzdevumu risinājumus vai stratēģijas.
Bieži bailes no negatīva klasesbiedru vai skolotāja vērtējuma liek paturēt savu jautājumu pie sevis.”
Skolēnu attiecībām arī ir liela nozīme
Jāņem vērā arī vecumposma īpatnības un jauniešu psiholoģija. Piemēram, bieži vien jaunieši grib pievērst sev uzmanību arī stundu laikā, tāpēc traucē mācīšanos citiem.
“Tie ir bērni, jaunieši. Ir normāli, ka viņi klasē ir kā sociālā sistēmā. Viņiem klasē ir jāatrod sava vieta. Jāņem vērā arī viņu savstarpējās attiecības, kuras mēs dažreiz neredzam vai izliekamies neredzam. Mēs kā skolotāji ne vienmēr esam gatavi uz to reaģēt,” skolotājs atgādināja, ka klases kopējo klimatu un mācīšanās spējas ietekmē dažādi faktori.
