Uzņēmējs: Latvijas problēma nav tā, ka pie mums nebrauc no trešajām valstīm
Latvijai nav jāatvieglo darbaspēka ievešana no ārvalstīm kā tāda, Latvijas Radio 4 raidījumā "Atvērtā saruna" uzsvēra ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs. Pēc viņa teiktā, importēt vajag tikai augsti kvalificētus speciālistus ar augstām algām.
"Ja runa ir par lētu darbaspēku, es simtprocentīgi esmu pret," uz jautājumu, kāda ir viņa attieksme pret ideju ievest darbiniekus no ārvalstīm un šīs procedūras vienkāršošanu, uz ko uzstāj Latvijas darba devēju konfederācija, atbildēja Jānis Ošlejs.
Raidījuma viesis kā piemēru min Izraēlu, kurā, pēc viņa teiktā, viņš daudz strādā: tur var samērā viegli atvest darbinieku no ārzemēm - ar nosacījumu, ka viņš saņems vismaz divreiz lielāku vidējo algu. Šādi ārzemnieki dod lielu ieguldījumu ekonomikā un maksā daudz nodokļu. "Tas ir tas, kas mums vajadzīgs," ir pārliecināts uzņēmējs.
Tāpēc, viņaprāt, atvieglot jebkura darbaspēka (ne tikai kvalificēta un dārga) ievešanu nav jēgas: "Tas vienkārši kropļos darba tirgu un būs subsīdija uzņēmumiem, kas neefektīvi organizē savu darbu."
Ekonomists uzskata, ka mērķim jābūt algu palielināšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, jo tā ir atbilde uz daudzām valsts problēmām, vēsta portāls "Rus.lsm.lv".
"Centrālā problēma Latvijā nav tā, ka pie mums nebrauc no trešajām valstīm, bet gan tā, ka no mums aizbrauc uz Eiropas Savienību," spriež Jānis Ošlejs.
Viņš atsaucās uz Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kur ekonomikas un iedzīvotāju ienākumu pieaugums galu galā sāka piesaistīt reemigrantus.
Iepriekš ekonomikas ministre Ilze Indriksone atzina, ka Latvija investīciju piesaistes jomā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un lielā mērā to noteica nepietiekama darba kadru pieejamība. Tiesa, viņu īpaši uztrauc liela daļa jauniešu, kas nav ieguvuši pietiekamu izglītību un tagad paliek aiz darba tirgus borta.
2023. gada aprīlī Ārvalstu investoru padome norādīja, ka investīciju klimats Latvijā šobrīd saskaņā ar iegūtajiem datiem ir sliktākais pēdējo sešu gadu laikā. Investorus atbaida akūts kadru deficīts, augsta ēnu ekonomikas daļa un nestabilitāte veselības aprūpē un izglītībā.
Savukārt uzņēmēju organizācijas piedāvā vienkāršot darbinieku ievešanu no trešajām valstīm, uzliekot par pienākumu viņiem reizi kādā laika posmā atgriezties savās mājās, lai neradītu nekontrolētu migrāciju.
