Vairākās peldvietās novērotas zilaļģes - peldēties aizliegts!
Veselības inspekcija informē, ka ir novērota zilaļģu klātbūtne Daugavas peldvietā Ikšķilē, kā arī Glūdas pagasta Nākotnes dīķī, ko iedzīvotāji izmanto kā peldvietu. Šādā ūdenī peldēties ir aizliegts.
Inspekcija norāda, ka gadījumos, ja redzamas zilaļģu masveida savairošanās pazīmes, peldēties šādā ūdenī nedrīkst. Jāparūpējas, lai šādā ūdenī nepeldas bērni un ūdeni nedzer mājdzīvnieki. Zilaļģēm sadaloties, ūdenī var izdalīties toksīni, kuriem var būt ādu un gļotādu kairinoša iedarbība, kas izsauc dažādas alerģiskas reakcijas. Retāk peldēšanās šādā ūdenī, ja ūdens lielākā daudzumā nokļūst gremošanas sistēmā, var radīt akūtu saindēšanos.
Šādu ūdeni nedrīkst izmantot nekādiem nolūkiem, jo pat pēc uzvārīšanas toksīni nepazūd. Ja tomēr notikusi saskare ar zilaļģēm, nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī.
Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas. Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas un, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai. Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku.
