Dana Reizniece-Ozola par alkoholisma problēmu: “Neesmu redzējusi, ka kāds piedzertos frizētavā”
“Ierobežot alkohola piedāvāšanu frizētavās un autosalonos?! Nekad neesmu pieredzējusi gadījumu, ka kāds piedzertos frizētavā. Tā drīzāk šķiet kā tāda māžošanās. Tas tāds neliels kosmētiskais remonts,” tā bijusī politiķe, Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidente Dana Reizniece-Ozola vērtā pašlaik Saeimā vērtētos alkohola ierobežošanas priekšlikumus.
Latvijā absolūtā alkohola patēriņa rādītājs ir lielākais starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. 15 gadu vecumā vismaz 89% mūsu jaunieši ir pamēģinājuši, kā garšo kāds alkoholiskais dzēriens. Šobrīd gatavotās likuma izmaiņas paredz gan alkohola reklāmas ierobežojumus, gan tirdzniecības vietu un laika ierobežojumus. Mediķi saka, ka šāds regulējums bija jāpieņem jau vakar, kamēr netrūkst tādu, kuri apgalvo, ka cerētās izmaiņas cerēto efektu nemaz nedos.
Līdz ar to lielais jautājums: “Vai nepieciešami stingrāki ierobežojumi alkohola tirdzniecībai?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderei – Starptautiskās Šaha federācijas valdes priekšsēdētāja vietniecei, bijušajai ekonomikas un finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai.
“Ja gribam ierobežot alkohola patēriņu, tad pirmais veids kā to panākt ir pieejamības apgrūtināšana – lai tas kļūst dārgāks, lai to būtu retāk un grūtāk iegādāties. Man šķiet, ka diezgan efektīvs veids, kā to panākt bija alkohola tirdzniecības ierobežojums līdz desmitiem vakarā. Tas nostrādāja. Kad Saeimā mums par to bija diskusija, tad Veselības ministrija rādīja pozitīvus rezultātus un ietekmi.
Runājot par jaunajiem grozījumiem un priekšlikumiem, jāsaka, ka es saprotu Veselības ministrijas domu, bet īsti neredzu, vai tam efekts būs tik milzīgs. Ja grib rezultātu, tad būt jāpieņem stingrāki laika ierobežojumi alkohola tirdzniecībai,” saka šaha lielmeistare.
Studējot Zviedrijā, viņai bija iepatikusies tur esošā kārtība, kad alkoholu varēja iegādāties tikai līdz pieciem pēcpusdienā: “Zviedrija bija viena no valstīm, kura efektīgi cīnījās ar zaļo pūķi. Tā kā tur, lai pagūtu iegādāties vīna pudeli, bija steigšus no darba jāskrien uz veikalu. Tam bija efekts. Ja tu nevarēji pagūt, tev nebija tā liekā vīna glāze vakarā. Tā kā pieejamības ierobežojumi ir efektīvi, ja mēs gribam rezultātu”.
Tai pašā laikā rūpīgi jāizvērtē, kā un par cik celt akcīzes nodokli alkoholam, jo tas var veicināt kontrabandu, piemēram, no Lietuvas un Igaunijas, kur nu alkohols varētu būt lētāks. Plauktu arī pierobežas tirdzniecība, uz robežas celtu alkohola lielveikalus. Tā kā, ja gribam alkoholam celt akcīzes nodokli, tad tas ir jāsaskaņo ar lietuviešu un igauņu kolēģiem. Un tam šobrīd esot ļoti piemērots laiks, jo tagad, sakarā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, nu austrumu robeža ir slēgta un kontrabandas alkoholu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas praktiski vairs nevar ievest.
Bet ne tikai administratīvie un materiālie aizliegumi vai ierobežojumi var sekmēt alkoholisma izplatības ierobežošanu. Vienlaicīgi svarīgs ir arī atbilstošs dzīves labklājības līmenis un cilvēka psihoemocionālais stāvoklis, lai sabiedrība būtu veselīgāka.
Kā Dana Reizniece-Ozola vērtē ideju par jaunu alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumu noteikšanu, vērojiet Jauns.lv video.
