foto: AFP/Scanpix
Vai zinātnieki beidzot atrisinājuši Ēģiptes piramīdu rašanās noslēpumu? Veikts jauns atklājums
Gīzas piramīdas ir vienīgais no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Tūrisms
2024. gada 18. maijs, 08:20

Vai zinātnieki beidzot atrisinājuši Ēģiptes piramīdu rašanās noslēpumu? Veikts jauns atklājums

Jauns.lv

Jauns.lv/BBC

Ēģiptes piramīdu rašanās bijusi mistērija gadiem ilgi. Pastāv vairākas teorijas par to, kā tika celtas slavenās piramīdas. Ziemeļkarolīnas Vilmingtonas universitātes pētnieki uzskata, ka viņi beidzot atklājuši to rašanās noslēpumu, vēsta "BBC".

Zinātnieki uzskata, ka viņi, iespējams, ir atrisinājuši noslēpumu par to, kā Ēģiptē pirms vairāk nekā 4000 gadu tika uzbūvēta 31 piramīda, tostarp pasaulslavenais Gīzas komplekss. 

Pētnieku grupa no Ziemeļkarolīnas Vilmingtonas universitātes ir atklājusi, ka piramīdas, visticamāk, ir uzceltas gar sen zudušo Nīlas upes atzaru, kas tagad ir paslēpts zem tuksneša un lauksaimniecības zemes. 

"Daudzus gadus arheologi ir domājuši, ka senie ēģiptieši ir izmantojuši tuvējo ūdensceļu, lai transportētu tādus materiālus kā akmens blokus, kas nepieciešami piramīdu celtniecībai upē. Taču līdz šim neviens nebija pārliecināts par šī milzīgā ūdensceļa atrašanās vietu, formu, izmēru vai tuvumu faktiskajai piramīdas vietai, " sacīja viens no pētījuma autoriem, profesors Emans Ghoneims. 

Ghoneims vadīja pētnieku grupu, kas izmantoja radara satelītattēlus, vēsturiskās kartes, ģeofizikālos pētījumus un nogulumu izpēti, lai kartētu upes atzaru, kuru, pēc viņu domām, ir apglabājušas smilšu vētras pirms tūkstošiem gadu. 

Komanda spēja iekļūt zem smiltīm un radīt slēptu iezīmju attēlus, izmantojot radara tehnoloģiju, teikts pētījumā. Starp šīm iezīmēm bija apraktas upes un senas būves, kas atrodas tās pakājē, kur savukārt atrodas lielākā daļa Senās Ēģiptes piramīdu.

Viena no pētījuma līdzautorēm - doktore Sūzena Onstīna "BBC" sacīja, ka "faktiskā [upes] atzara atrašanās vieta un dati, kas liecina, ka pastāv ūdensceļš, ko varētu izmantot smagāku bloku, aprīkojuma un cilvēku pārvadāšanai, palīdz izskaidrot piramīdu būvniecību."

Komanda atklāja, ka upes atzars, kas nosaukts par Ahramatas atzaru, bija aptuveni 64 kilometrus garš un 200–700 metrus plats, un tas robežojas ar 31 piramīdu, kuras tika uzceltas pirms 4700 līdz 3700 gadiem. Šī upes atzara atklāšana palīdz izskaidrot, kāpēc piramīdu starp Gīzu un Listu, kas tagad ir neviesmīlīgs Sahāras tuksneša apgabals (Vidusvalsts apbedījumu vietu), bija tik daudz.

Upes atzara tuvums piramīdu kompleksiem liecina, ka tas bija aktīvs un darbojās šo piramīdu būvniecības fāzē. Tādējādi senie ēģiptieši varēja izmantot upes enerģiju, lai pārvadātu šos smagos blokus, nevis cilvēku darbu.