Lielais jautājums: “Vai nepieciešami stingrāki ierobežojumi alkohola tirdzniecībai?”

Līdz ar to lielais jautājums: “Vai nepieciešami stingrāki ierobežojumi alkohola tirdzniecībai?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – rakstniekam Jurģim Liepniekam, Starptautiskās Šaha federācijas valdes priekšsēdētāja vietniecei, bijušajai ekonomikas un finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Visi trīs atzīst, ka ne tika ierobežojumi var mazināt zaļā pūķa posta darbus Latvijā. Ļoti svarīga ir arī cilvēka, sabiedrības izglītības līmenis un apziņa – piemēram, ka alkohols ir laika, iespēju un pilnvērtīgas dzīves zaglis. Tomēr katram no viedokļu līderiem ir savs ieskats par jaunu alkohola pieejamības ierobežojumu noteikšanu. Ja Jurģis Liepnieks teic, ka jāatceļ visi alkohola tirdzniecības ierobežojumi, tad Dana Reizniece-Ozola spriež, ka būtu jānosaka vēl lielāki alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Savukārt Pēteris Šmidre uzskata, ka alkohola cenas līmenis jānosaka proporcionāli vidējai algai.

Jurģis Liepnieks: “Alkohola ierobežojumi, arī esošie, ir vispār jāatceļ”

Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka ar aizliegumiem alkoholisma problēmu nevar atrisināt. Šādi ierobežojumi ir vispār jāatceļ, jo tā ir tikai lieka iejaukšanās cilvēku dzīvē, kas no alkoholisma problēmām nepasargās tos, kuri kuri ir pakļauti alkoholisma un alkohola riskiem. Toties tie sarežģī dzīvi tiem, kuriem alkohols ir kulturāla un normāla sociālās dzīves sastāvdaļa.

Šajā ziņā rakstnieks ir liberāls un uzskata, ka arī marihuāna būtu jālegalizē un jāatļauj tirgot: “Diezgan labi varam redzēt to, ka arī esošie ierobežojumi jau tāpat nestrādā. Tie nav samazinājuši nedz alkohola izplatību, nedz tirdzniecību”.

Alkohola tirdzniecības ierobežošanas noteikumu izstrādāšanu Jurģis Liepnieks vērtē kā politiķu populistisku jājamzirdziņu: “Tikko politiķus ievēl Saeimā, viņi sajūtas tā it kā viņiem piemistu autoritāte visiem mācīt dzīvot – jūs tagad darīsiet tā un šitā, to pirksiet, bet to nē. Bet tas nav veids, kā risināt šo problēmu.

Alkoholisma pamatā ir sociālā nevienlīdzība un atstumtība, nabadzība, izglītības trūkums, virkne dažādu problēmu, kas noved pie tā, ka cilvēki pārāk daudz dzer, ka viņiem nav iespējams izturēt šo dzīves smagumu un tā tālāk. Īstie cēloņi ir pavisam citur un tie tā kā būtu jāatrisina”.

Ar aizliegumiem nav iespējams risināt nevienu problēmu, uzsver Jurģis Liepnieks. Un tās ir pilnīgas muļķības, ka tie kaut kur nostrādā. Kā arguments tiek minēts, ka alkohola tirdzniecības aizliegumi strādājot arābu valstīs. Bet tas neatbilst patiesībai – tur pret alkoholu ir cita attieksme, kas balstīti kultūrā un reliģijā. Un alkoholu tur nelieto ne jau tādēļ, ka tur pastāvētu kādi administratīvi ierobežojumi, bet gan tādēļ, ka tā ir kultūras un reliģijas norma, ierobežojumi ir tikai dabisks papildinājums šai normai:

“Alkoholisma problēmas pamatā ir sociāli-ekonomiskās uz izglītības sekas, un tas, ka to varēs nopirkt tikai vai nu pusdesmitos, vai vai pusvienpadsmitos vakarā, kaut ko būtiski nemainīs”.

Dana Reizniece-Ozola: “Neesmu redzējusi, ka kāds piedzertos frizētavā”

“Ierobežot alkohola piedāvāšanu frizētavās un autosalonos?! Nekad neesmu pieredzējusi gadījumu, ka kāds piedzertos frizētavā. Tā drīzāk šķiet kā tāda māžošanās. Tas tāds neliels kosmētiskais remonts,” tā bijusī politiķe, Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidente Dana Reizniece-Ozola vērtā pašlaik Saeimā vērtētos alkohola ierobežošanas priekšlikumus.

“Ja gribam ierobežot alkohola patēriņu, tad pirmais veids kā to panākt ir pieejamības apgrūtināšana – lai tas kļūst dārgāks, lai to būtu retāk un grūtāk iegādāties. Man šķiet, ka diezgan efektīvs veids, kā to panākt bija alkohola tirdzniecības ierobežojums līdz desmitiem vakarā. Tas nostrādāja. Kad Saeimā mums par to bija diskusija, tad Veselības ministrija rādīja pozitīvus rezultātus un ietekmi.

Runājot par jaunajiem grozījumiem un priekšlikumiem, jāsaka, ka es saprotu Veselības ministrijas domu, bet īsti neredzu, vai tam efekts būs tik milzīgs. Ja grib rezultātu, tad būt jāpieņem stingrāki laika ierobežojumi alkohola tirdzniecībai,” saka šaha lielmeistare.

Studējot Zviedrijā, viņai bija iepatikusies tur esošā kārtība, kad alkoholu varēja iegādāties tikai līdz pieciem pēcpusdienā: “Zviedrija bija viena no valstīm, kura efektīgi cīnījās ar zaļo pūķi. Tā kā tur, lai pagūtu iegādāties vīna pudeli, bija steigšus no darba jāskrien uz veikalu. Tam bija efekts. Ja tu nevarēji pagūt, tev nebija tā liekā vīna glāze vakarā. Tā kā pieejamības ierobežojumi ir efektīvi, ja mēs gribam rezultātu”.

Tai pašā laikā rūpīgi jāizvērtē, kā un par cik celt akcīzes nodokli alkoholam, jo tas var veicināt kontrabandu, piemēram, no Lietuvas un Igaunijas, kur nu alkohols varētu būt lētāks. Plauktu arī pierobežas tirdzniecība, uz robežas celtu alkohola lielveikalus. Tā kā, ja gribam alkoholam celt akcīzes nodokli, tad tas ir jāsaskaņo ar lietuviešu un igauņu kolēģiem. Un tam šobrīd esot ļoti piemērots laiks, jo tagad, sakarā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, nu austrumu robeža ir slēgta un kontrabandas alkoholu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas praktiski vairs nevar ievest.

Bet ne tikai administratīvie un materiālie aizliegumi vai ierobežojumi var sekmēt alkoholisma izplatības ierobežošanu. Vienlaicīgi svarīgs ir arī atbilstošs dzīves labklājības līmenis un cilvēka psihoemocionālais stāvoklis, lai sabiedrība būtu veselīgāka.

Pēteris Šmidre: galvenais ir apziņa par laika vērtību

Uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka dažādi alkohola pieejamības ierobežojumi, protams, ir vajadzīgi, bet cilvēkus pirmām kārtām no iedzeršanas varētu atturēt apziņa, ka tā ir “pēc būtības diezgan nelietderīga laika pavadīšana” un laikam mūsu dzīvē ir ārkārtīgi liela vērtība. Tāpat viņam ir iepatikusies kaut kur Skandināvijā ieraudzīta prakse, kur vīram alkoholu pārdeva tikai ar sievas rakstisku atļauju.

Legālā alkohola nepieejamība tiek aizvietota ar citām iespējām, piemēram, ar “kaut kādas ķīmijas” lietošanu un kandžas dzīšanu no rīta līdz vakaram, teic uzņēmējs Pēteris Šmidre. Tāpēc, viņaprāt, būtu jāmeklē arī kādi citi argumenti, lai iegrožotu dzeršanu:

“Tas diapazons ir ļoti plašs – sākot no šņabja par rubli pudelē un beidzot ar Skandināvijas pieredzi, kur vīram alkoholu nepārdeva bez sievas rakstiskas atļauja. Tāpat ir pieredzēti absolūti alkohola aizliegumi vai sausie likumi gan Amerikā, gan Padomju Savienībā.

Droši vien, ka ir kaut kādi optimālie noteikumi, kur alkohols simtprocentīgi nav izslēgts, bet ir pieejami kaut kādi varianti. Kā tas ir, nepateikšu, jo neesmu speciālists. Bet viens no variantiem varētu būt alkohola vidējās cenas noteikšana proporcionāli pret vidējo algu”.

Kā nākamo - ne administratīvo un ne materiālo ierobežojumu – Pēteris Šmidre min cilvēka apziņu par laika vērtību, jo tad, kad cilvēks ir iedzēris, tad no viņa dzīves ir izsvītrota gan praktiskā, gan lietderīgā darbība. Uzņēmējs uzsver, ka pirmām kārtām no alkohola lietošanas neatturēs vis kaut kādi aizliegumi, bet gan apziņa, ka alkohols mums liedz pilnvērtīgu dzīvi.

Kā Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece – Ozolai un Pēteris Šmidre vērtē ideju jaunu alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešanu, skatietis Jauns.lv video.