Spīdzināšana, pašnāvības mēģinājumi, piekaušana - nelegālie bēgļi apsūdz Latvijas drošībniekus necilvēcīgā attieksmē un vēršas tiesā

20 gadu vecais Sidja Sompare bija bēdzis no Gvinejas saistībā ar draudiem viņa drošībai saistībā ar dalību pret valdību vērstos protestos. Sompare ieradās Baltkrievijā 2021. gada septembrī, lai meklētu drošāku dzīvi Eiropā, bet pēc tam sešus mēnešus pavadīja mežainā pierobežas zonā starp Baltkrieviju un Latviju.

Sompare atceras, ka abu valstu varasiestādes viņu “grūstīja” šurpu turpu pāri robežai. Viņš apgalvo, ka Latvijas robežsargi viņu smagi piekāvuši, verbāli aizskaruši un devuši pārtiku tikai izdzīvošanai. Pēc tam Sompare pēc tam astoņus mēnešus pavadīja slēgtā aizturēšanas centrā Latvijā.

Šā gada sākumā gvinejietis Sidja Sompare mēģināja pieprasīt patvērumu Latvijā, taču, tā kā viņš mežā bija pazaudējis pasi, viņam centieni gūt patvērumu Latvijā tika liegti. Tāpēc viņš mēģināja izdarīt  pašnāvību  bēgļu centrā, izdzerot šampūnu tualetē. Somparu pēc pašnāvības mēģinājuma atrada uz tualetes grīdas, bēgļu centra darbinieki viņu nekavējoties nogādāja slimnīcā. "Es neesmu slims, ar mani viss ir kārtībā," Sompare atcerējās savus vārdus Latvijas ārstam, "man vienkārši ir jābūt brīvam."

Pēc “Euronews” informācijas Sompare, beidzot tika atbrīvots no apcietinājuma aprīlī ar NVO “Ārsti bez robežām” un vietējās Latvijas cilvēktiesību grupas palīdzību. Taču Sompare ar to neapstājās — iepriekš iesniedzot divas neveiksmīgas sūdzības pret Latvijas valsti, pērn par viņa aizturēšanu un pierobežas mežā piedzīvoto necilvēcīgo izturēšanos, viņš iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur viņa lieta oficiāli reģistrēta 5. jūlijā.

Sitieni un elektrošoki

Sompare nav vienīgais, kurš cenšas vērsties ar likumīgiem ceļiem pret Latviju, lai meklētu taisnību par Latvijas migrācijas dienestu vardarbīgo izturēšanos migrantu krīzes laikā gar Baltkrievijas robežu.

Apsūdzības par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos no Latvijas varasiestāžu puses turpina izskanēt kopš pagājušā gada, un arvien lielāks skaits migrantu un bēgļu ir gatavi par to publiski runāt, apgalvo “Euronews”. Bēgļi saskārušies ar fiziski un psiholoģiski traumatizējošu pieredzi no Latvijas drošībnieku rokām, tāpēc pēdējos mēnešos tiesā ir iesniegtas vairākas sūdzības, kā raksta “Euronews”, “cenšoties saukt pie atbildības savus bijušos mocītājus un Latvijas valsti”.

"Visas Latvijas institūcijas, pat Latvijas tiesībsargs, noliedz, ka Latvija ar šiem migrantiem būtu darījusi kaut ko nelikumīgu," atklāja “Euronews” cilvēktiesību organizācijas “Respect, Protect, Fulfill” (RPF) cilvēktiesību jurists Ņikita Matjuščenkovs, kurš palīdzēja Somparam iesniegt sūdzību ECT lietā, "tātad tie būs ļoti svarīgi spriedumi."

Papildus pret viņa izraidīšanas procedūras apstrīdēšanu Sompare ECT lieta ir vērsta par sliktu izturēšanos, ko viņš saņēma Latvijas apcietinājumā pierobežas mežos, un kuru viņš un RPF uzskata par nelikumīgu.

Taču šīs, iespējams, nav vienīgās lietas, kas tiks vērstas pret Latvijas valsti — Matjuščenkovs sacīja, ka RPF ir identificējis līdz 100 personām, kuras, atrodoties mežā pierobežas zonā, tādā vai citādā veidā cietuši no Latvijas robežsargu vardarbības

Daži Matjuščenkova klienti viņam stāstījuši, ka tikuši piekauti ar elektrošoka ierīcēm – apgalvojumi saskan ar 2022.gadā dokumentētajiem konstatējumiem “Amnesty International” ziņojumā par Latvijas-Baltkrievijas robežu.

Citā šomēnes publicētajā ziņojumā Eiropas komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas novēršanai norādīja, ka ir saņēmusi vairākas sūdzības par "smagu sliktu izturēšanos" no cilvēkiem, kuri tika aizturēti pēc ieceļošanas Latvijā, atkal stāstot par piekaušanu un spīdzināšanu ar elektriskās strāvas triecieniem ķermeņa zonās, "ieskaitot dzimumorgānus".

"Es saslimu fiziski un garīgi"

Migrantu robežkrīzi pēc Eiropas valstu domām, ir radījis Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, kura valdība mudināja cilvēkus no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Dienvidāzijas doties uz Baltkrieviju, lai pēc tam nelegāli šķērsotu Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas, kas bija spiediena izdarīšana uz Eiropas Savienību.

Lai gan Polija un Lietuva ir saskārušās ar apsūdzībām par sliktu izturēšanos pret migrantiem, Matjuščenkovs norāda, ka Latvija ir “bijusi daudz ekstrēmāka, izturoties pret cilvēkiem, kas šķērso tās robežu”. Vienā gadījumā, par kuru raksta “Euronews”, humānās palīdzības darbinieks Abdulrahmans Kivans, kurš aizbēga no Sīrijas pēc Bašara al Asada valdības spiediena, apgalvoja, ka Latvijas drošībnieki viņu ne tikai spīdzināja ar elektrisko strāvu, bet arī dzēsuši cigaretes uz viņa ādas.

Kivans “Euronews” atklāj, ka sazinās ar Latvijas cilvēktiesību grupu par savas sūdzības iesniegšanu pret Latvijas valsti, un, ja tā neizdosies, viņš ir gatavs iesniegt prasību ECT. "Viņu dēļ es saslimu fiziski un garīgi," par Latvijas robežkontroles iestādēm sacīja 28 gadus vecais Kivans, kurš tagad dzīvo Vācijā. "Gribu, lai mana balss nonāk pasaulē un mani sadzird citi migranti, ka Latvijas robežsargi ir melīgi un ārkārtīgi rasistiski."

Latvijas tiesas lietas izkatot nelabprāt

Lai gan Matjuščenkovs sacīja, ka migrantu izredzes gūt panākumus savās lietās ECT var būt ievērojamas, to nevarot teikt par Latvijas tiesu sistēmu. "Pēc tā, kā tās tika izmeklētas valsts līmenī, šķiet, ka iestādes nevēlas pienācīgi izmeklēt šādas sūdzības," sacīja Matjuščenkovs, atsaucoties uz Sompares pieredzi, kurā viņš sūdzējās par apsarga vardarbību pret viņu. “Atbildē uz viņa sūdzību viņi (izmeklētāji – red.) identificēja personu, kas, iespējams, piekāva sūdzības iesniedzēju Sompari, un viņi intervēja šo personu. Drošības dienesta darbinieks teica, ka viņš nav sitis šo personu, un tas būtībā bija izmeklēšanas beigas.”

Sompare, kurš pēc “Eironews” informācijas šobrīd arvien dzīvo Latvijas galvaspilsētā Rīgā, neplāno tuvākajā laikā pamest Latviju. Kamēr viņš cīnās ar joprojām notiekošo izraidīšanas procedūru un traumējošo vardarbību, ko viņš pārcieties valstī, viņš jūtot, ka viņam jau ir ietekme. "Latvijā kaut kas mainīsies," viņš atklāja “Euronews”, "šobrīd valdība noteikti no manis baidās."

Neskatoties uz to, ka Sompare ir ļoti vīlies Eiropas spējā palīdzēt tādiem izmisušiem cilvēkiem kā viņš, Sompare sacīja, ka vēlas turpināt studijas universitātē pēc tam, kad uzvarēs savā lietā, un cer atrast darbu bēgļu cilvēktiesību organizācijā Latvijā. Tomēr līdz tam viņš saprot, ka cīnās ne tikai, lai glābtu sevi, bet arī daudzus citus patvēruma meklētājus, kuri ir tādā pašā situācijā. "Es vēlos būt piemērs cilvēkiem, kuriem Latvijas valdība izdarīja kaut ko nelikumīgu," sacīja Sompare. “tās lietas, ko sāku, es pabeigšu Latvijā.”