Kā nekļūt par kibernoziedznieku upuri “Bārbijas” ažiotāžas laikā?

Pēdējo nedēļu laikā tiešsaistē ir parādījušās vairāk nekā 100 jaunas ļaunprātīgas programmas, kuru nosaukumā ir vārds “Barbie”. Ļaunprātīgo programmu faili ir dažādi, taču visbiežāk tie ir pazīstamie .html un .exe faili. Lielākoties ļaunprogrammatūras maskējas kā viltus filma, kuru iespējams lejupielādēt, kā arī ar Bārbiju saistīti vīrusi un viltus videoklipi, kas ved uz lapām, kur iespējams iegūt bez maksas vai iegādāties filmas biļetes, bet patiesībā ir paredzētas personīgo datu nolaupīšanai. 

“Pēdējo gadu notikumi ir uzskatāmi parādījuši kā kibernoziedznieki izmanto dažādas aktualitātes sabiedrībā savā labā. Ārkārtējā situāciju ar Covid-19 izplatību pavēra plašas iespējas krāpniekiem, kuri izveidoja ļaunprātīgas kampaņas un pelnīja uz cilvēku satraukuma rēķina. Pērn, kad Krievija iebruka Ukrainā, kibernoziedznieki izmantoja šo notikumu, lai spēlētu uz jūtām un cilvēkus aicināja ziedot, patiesībā tos apkrāpjot un nozogot viņu personīgos datus. Noraizējusies sabiedrība, pārmērīgs pieprasījums pēc precēm, kuru krājumi ir izsīkuši, masveida dezinformācija sociālajos medijos vai notikums, kam seko visa pasaule – tas viss rada lielas iespējas kibernoziedzniekiem mēģināt apkrāpt cilvēkus, kamēr viņi ir viegli iespaidojami un ieinteresēti. Kibernoziedznieki rūpīgi seko līdzi dažādām pasaules aktualitātēm un šobrīd to redzeslokā ir filma “Bārbija”,” stāsta “NOD Baltic” IT inženieris Egils Rupenheits.

“Internetu ir pārņēmusi Bārbijas mānija – vārds “Bārbija” ir viens no meklētākajiem vārdiem internetā, Bārbijas tēma tiek plaši apspriesta sociālajos tīklos. Lai arī līdz šim aktīvākā kibernziedznieku aktivitāte novērota ASV, taču pēc filmas pirmizrādes Eiropā, tai skaitā Latvijā, varam sagaidīt, ka arī mūs sasniegs dažādas krāpnieku metodes. Jāatceras, ka apdraudējumiem internetā nav ģeogrāfisko robežu un šobrīd jābūt piesardzīgiem ar visu, kas satur vārdu “Bārbija”, piemēram, uznirstošajām reklāmām, vilinošiem piedāvājumiem iegūt bezmaksas biļetes, e-pasta sūtījumiem ar ļaunprātīgām saitēm. Vecākiem jābrīdina savus bērnus piesargāties no piedāvājumiem, piemēram, laimēt Bārbiju,” saka Rupenheits. 

Lai krāpnieku metodes būtu efektīvas un darbotos, kibernoziedznieki vienmēr meklē iespējas tās padarīt pievilcīgākas un ticamākas. Savukārt cilvēkiem jābūt vērīgiem un jāņem vērā vairākus ieteikumus, lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuri. 

Pirmkārt, izvēlieties uzticamus un atpazīstamus uzņēmumus. Filmas “Bārbija” kontekstā tas nozīmē iegādāties biļetes jums pazīstamu kinoteātru interneta vietnēs – vēlams to darīt, nevis uzklikšķinot uz reklāmas, bet apmeklējot kinoteātra lietotni (to lejupieklādē no “AppStore” vai “Google Play”) vai mājas lapu, tās adresi ievadot interneta pārlūkā. Krāpnieki mēdz atvērt viltus tiešsaistes biļešu kases – biļetes jūs, protams, neiegūsiet, taču kibernoziedznieki būs ieguvuši peļņu un iespējams nozaguši jūsu bankas vai citus sensitīvus datus. 

Otrkārt, filmas skatieties tiešsaistē tikai uzticamu straumētāju aplikācijās vai vietnēs. Neuzķeraties piedāvājumiem filmu “Bārbija” lejupielādēt vai skatīties tiešsaistē! Atceraties, ka, ja atrodat piedāvājumu straumēt kaut ko tādu, kas ir ar lielām atlaidēm, bez maksas vai nav pieejams kinoteātros, iespējams, tā ir krāpniecība. 

Treškārt, ja esat uzklikšķinājis uz reklāmas vai e-pastā saņemtās saites, pievērsiet uzmanību atvērtajai lapai. Tiešsaistes krāpnieki mēdz ļoti precīzi atdarināt pazīstamu zīmolu lapas, taču krāpniecību jūs atpazīsiet pārbaudot, vai zīmola nosaukums ir pareizi uzrakstīts adrešu laukā, vai tekstos nav gramatikas kļūdu vai dizains atbilst, par ko varat pārliecināties jaunā logā atverot šī paša zīmola mājas lapu. 

Ceturtkārt, rūpējieties par savu ierīču drošību. To var paveikt, regulāri lejupielādējot telefonā un datorā sistēmu atjauninājumus, kurus regulāri izlaiž visu operētājsistēmu un programmu izstrādātāji, kā arī lietojot pretvīrusu programmatūras, kuru uzdevums ir pasargāt no dažāda veida vīrusiem un ļaunprātīgas programmatūras. Kā ziņots iepriekš, “ESET Latvija” un “Nielsen” pērn veiktā aptauja rādīja satraucošu situāciju – katrs desmitais (13%) Latvijas iedzīvotājs savās ierīcēs nebija instalējis kādu pretvīrusu programmatūru.