Liepnieks par Staķa atstāto mantojumu: viņa nopelns – nokaltuši koki kaut kādos podos
“Mārtiņa Staķa nopelns un zīmogs, ko katrs pilsētnieks var pamanīt, ir nokaltuši un izmocīti koki kaut kādos podos, kurus neviens nelaista un kuri vienkārši milzīgos daudzumos atvesti uz pilsētu nomirt,” tā rakstnieks Jurģis Liepnieks teic par redzamāko mantojumu, ko rīdziniekiem un pilsētas viesiem atstājis pirms mēneša no pilsētas galvas amata aizgājušais Mārtiņš Staķis.
Pēc Nila Ušakova atstādināšanas no Rīgas mēra amata un ārkārtas galvaspilsētas domes vēlēšanām 2020. gada 2. oktobrī Rīgas mēra amatā tika ievēlēts Mārtiņš Staķis no ““Attīstībai/Par!””. Viņu atbalstīja teju visa valdības koalīcija. Nepilnu trīs gadu laikā Mārtiņš Staķis palicis bez partijas un kādreizējos sabiedrotos nu sauc par nodevējiem, un pirms mēneša atkāpās no Rīgas mēra amata. Līdz ar to lielais jautājums: “Kāds ir Staķa atstātais mantojums Rīgai?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš Mārtiņu Staķi kā politiķi “ne pārāk labi saprot”: “Viņš ir tāds ārkārtīgi ašs uz atsacīšanos un uz atbildības neuzņemšanos. Kandidēja vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta, bija “Par!” valdes loceklis, bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad ministrs bija Artis Pabriks, bija dziļi integrēts šajā politiskajā apvienībā, augstos amatos tur darbojās gadu gadiem.
Un tad pēkšņi, kad kļuva par mēru, viņam tur radās kaut kādas nepārvaramas problēmas, izstājās no partijas, pie tam no viņa nesekoja kaut kādas tālākas politiskas kustības. Tagad viņš atsakās no mēra amata pēc tam, kad viņa vadītajā domē, saimniecībā ir notikušas kādas neakceptējamas lietas. Viņa vienīgā reakcija un spēja ir atkāpties, principā radot milzīgu haosu un bardaku, radot politisku sajukumu, no kura šobrīd neredzam tādu īstu izeju”.
Viss, kas pašreiz notiek Rīgas pašvaldībā, pēc Jurģa Liepnieka vērtējuma, nenāk par labu Rīgai.
Tomēr rakstnieks savā vērtējumā neaprobežojas tikai ar negatīvu vērtējumu – stabiņiem jeb “staķīšiem” vai mirstošajiem kokiem “kaut kādos podos”, ir arī labas lietas ar ko Mārtiņa Staķa valdīšanas laiks ieies vēsturē: piemēram, viņa laikā sakārtojās ukraiņu bēgļu uzņemšanas process, tika nojaukts piemineklis “atbrīvotājiem” Pārdaugavā, daudz runāts, lai uzlaboto veloinfrastruktūru. Tomēr šie “labie rezultāti” bija turpinājums iepriekšējo domju iesāktajiem darbiem. Tāpēc “saimnieciski praktiskie rezultāti ir ārkārtīgi apšaubāmi,” rezumē Jurģis Liepnieks.
Skatieties citus “Lielā jautājuma” diskusiju raidījumus šeit.
