LIZDA saredz nepieciešamību pilnveidot informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pilnveidot informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju, "lai visiem iesaistītajiem ir skaidrs galamērķis", atklāja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
"Bāze ir, bet nepieciešami būtiski precizējumi," uzskata Vanaga, norādot, ka nav skaidrs, kāpēc skolu tīkla optimizācijas plāns neiekļauj pirmsskolas izglītības posmu 5-6 gadus veciem bērniem, kas likumā noteikts kā obligāti apgūstams.
Tāpat neizpratni esot radījusi privātskolu neesamība plānā, lai arī tās saņem finansējumu no valsts un pašvaldību budžeta, kā arī tas, ka IZM nav ņēmusi vērā skolu akreditācijas ziņojumus, "kam ir liela ietekme uz mazajām skolām".
Vanaga atkārtoti vērsa uzmanību uz nepieciešamību papildināt informatīvo ziņojumu ar kvalitatīviem kritērijiem. Tāpat, viņas ieskatā, nepieciešams iekļaut kritēriju saistībā ar mācību līdzekļu nodrošinājumu, pieļaujot, ka var būt mazāka skola, ja tai ir lielāks mācību līdzekļu nodrošinājums. Ziņojumā arī nepietiekama uzmanība esot pievērsta jautājumam par pedagogu slodžu balansēšanu, pārliecināta arodbiedrības priekšsēdētāja.
Arodbiedrība arī lūgs pārskatīt piedāvāto nosacījumu par minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādes, kas atrodas pierobežā, it īpaši Latgalē. IZM piedāvājums paredz, ka pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni jeb vidēji desmit bērni klasē būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9.klasei, bet vidusskolās būs jānodrošina vismaz 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē. Turpretim arodbiedrība ir pārliecināta, ka noteiktais skolēnu skaits būtu jāsamazina uz pusi.
"Jānosaka arī maksimālais skolēnu skaits, ko paredz likums. Pārpildītas klases nav rādītājs augstai izglītības kvalitātei," atzīmēja Vanaga.
Arodbiedrība aicinājusi arī ministriju noteikt, ka skolotāja palīgiem jābūt visās klašu grupās, nevis tikai līdz 3.klasei, kā to iecerējusi IZM.
Komentējot IZM piedāvāto jauno finansēšanas modeli "Programma skolā", arodbiedrības priekšsēdētāja norādīja, ka šāda modeļa ieviešana būtu labvēlīgāka skolotājiem. "Nevajadzētu būt tā, ka skolotāja atkarīga no tiem aspektiem, ko nevar ietekmēt, piemēram, demogrāfiskā situācija," uzsvēra Vanaga.
IZM piedāvājums par skolu tīkla optimizāciju varētu tikt publiskots nedēļas beigās. Savukārt 8. augustā to paredzēts skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Galvenie jautājumi, ko ministrija iecerējusi risināt ar plānoto reformu, ir vāji eksāmenu rezultāti un zema lasītprasme, atšķirīgais sniegums skolu griezumā, kā arī hronisks pedagogu trūkums un pedagogu pārslodze. IZM cer, ka ar plānoto reformu tiks risināts jautājums saistībā ar "sarežģīto un sadrumstaloto" pedagogu darba samaksas aprēķināšanas mehānismu, kā arī "ļoti izteiktām disproporcijām" pedagogu darba slodzēs.
Vienlaikus, kā liecina rīcībā esošā informācija, vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7.klases. Tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.- 12.klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām, bet lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju, līdzīgi kā tas notiek pašlaik.
Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
