VNĪ: Rasti risinājumi Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūves paātrināšanai
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar citām Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajām institūcijām ir raduši vairākus risinājumus, kas ļaus paātrināt žoga izbūvi visā Latvijas-Baltkrievijas robežas garumā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Tostarp viņš norāda, ka, ņemot vērā reālo drošības situāciju reģionā, ir pārskatīta veicamo darbu prioritārā secība. Attiecīgi vasaras būvdarbu sezonā pirmā prioritāte būs paša žoga izbūve otrajā kārtā kopumā 63,9 kilometru garumā iekļautajos robežas posmos, norāda Griškevičs, piebilstot, ka tas ir pietiekams fiziskais šķērslis nelegālo robežpārkāpēju aktivitāšu bremzēšanai, kas robežsargiem dod papildu laiku, lai iespējamos pārkāpumus varētu novērst.
Šobrīd pirmajā kārtā valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves jomā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu ir izbūvēts žogs 78% apmērā no plānotā. Žoga izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada rudenim, bet visu infrastruktūru - līdz gada beigām.
Savukārt otrajā darbu kārtā ir sākta būvlaukumu iekārtošana, ir pilnībā atmežota valsts robežas josla 30,47 kilometru garumā, kā arī turpinās projektēšana. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm nepilnu 29,77 kilometru garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. Otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.
Trešajā jeb Daugavas darbu kārtā norit sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.
Vienlaikus, attīstoties projektam, darbu izpildītājs "Citrus Solutions" piesaista vēl papildu apakšuzņēmējus, tostarp uzrunā arī būvuzņēmējus no Latgales. Pašlaik projektā ir iesaistīti 130 darbinieki. Darbaspēks objektā ir pietiekamā apjomā, lai veiktu darbus visos posmos, kur zeme jau ir atmežota, norāda VNĪ pārstāvji.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada rudenim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā un trešā kārta apmēram 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām.
Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro. Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā. Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.
Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, LVRTC, VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
