VIDEO: “Latvijai ir jāgatavojas sliktākajam!” Arestovičs brīdina par Baltkrievijā esošajiem "Vagner" kaujiniekiem

Kā sarunā ar Marku Feiginu norādīja Arestovičs, pēdējo nedēļu laikā gan no Krievijas diktatora Vladimira Putina, gan  Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko izskanējuši izteikti provokatīvi paziņojumi.

Putins pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Krievijas Drošības padomes locekļiem, apgalvoja, ka Polija plāno okupēt Ukrainas teritoriju, kā arī "tēmē" uz baltkrievu zemēm.

"Kas attiecas uz poļu līderiem, tad viņi, šķiet, rēķinās, ka zem "NATO lietussarga" varēs izveidot kaut kādu koalīciju un tiešā veidā iejaukties Ukrainas konfliktā, lai tad "atrautu" sev treknāku gabalu, atgūtu sev, kā viņi uzskata, savas vēsturiskās teritorijas - mūsdienu Rietumukrainu," apgalvoja Putins, nekādus pierādījumus šiem vārdiem neminot. Cita starpā viņš vēl arī sacīja, ka "mūsdienu Polijas rietumu teritorijas ir Staļina dāvana poļiem".

Savukārt Baltkrievijas diktators Lukašenko Krievijas kolēģim Putinam svētdien tikšanās laikā Sanktpēterburgā norādīja, ka "Vagner" kaujinieki no Baltkrievijas vēloties doties "ekskursijā" uz Poliju. Pēc Lukašenko vārdiem, vagnerieši "esot uzēdušies" uz Poliju, jo tā palīdz Ukrainas apbruņošanai.

Kā zināms, pēc šiem izteikumiem Polija pavēstījusi par īpašas militārās vienības izveidi, kas būtu gatava aizsargāt tā saucamo Suvalku koridoru, par kura ieņemšanu ne vienu reizi vien izteikušies Krievijas propagandisti.

Komentējot šos izteikumus, Arestovičš norādīja, ka “Vagner” uzbrukums Polijai, iespējams, ir maz iespējams,

“Daugavpils ir pavisam tuvu Baltkrievijas robežai un tur dzīvo daudz krievvalodīgo. “Vagner” būtu iemesls doties viņus “aizstāvēt,” norādīja Arestovičs, piebilstot, ka kara darbība tradicionālā izpratnē varbūt esot mazāk iespējama, taču dažādas provokācijas formas ir iespējamas, “ieteiktu Latvijas varas iestādēm gatavoties sliktākajam.” Viņš norādīja, ka iespējamo provokāciju sarakstā ir gan bēgļu krīzes veidošana uz robežas, gan sabotāžas pierobežā, mīnu izvietošana, utt.

Kā norādīja Arestovičs, racionāla apsvēruma draudiem no Baltkrievijas teritorijā esošajiem “Vagner” kaujiniekiem neesot, jo Latvija, Lietuva un Polija ir NATO dalībvalstis. “Tomēr arī pirms 2022. gada 24. februāra neviens racionāli domājošs cilvēks nepieļāva, ka Krievija varētu iebrukt Ukrainā. Bet iebruka,” pavēstīja Arestovičs. 

Sārts: Pret "Vagner" radītajiem drošības riskiem Latvijai, Lietuvai un Polijai ir līdzekļi

Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" izvietošana Baltkrievijā rada pieaugošus drošības riskus Latvijai, Lietuvai un Polijai, taču pret to ir līdzekļi, norādīja Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Tviterī Sārts atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pret Ukrainu gatavo jaunu eskalācijas ceļu, nodrošinoties ar divpakāpju starpniekiem - Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un "Vagner" teroristiem.

Papildinot savu ierakstu, Sārts norādīja, ka Putins šobrīd neatrodas spēcīgā pozīcijā, bet, ja paskatās uz pagaidām šķietamo kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā un Lukašenko sākto kodolretoriku no vienas puses un "Vagner" atrašanos Baltkrievijā no otras puses, rodas ticama spēja realizēt "Vagner" sabotāžas vai tamlīdzīgu operāciju.

Lai arī Krievijas darbības nav pilnībā loģiskas, Sārts spriež, ka šādas sabotāžas pamata mērķis būtu rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.

"Vienlaikus var rasties apstākļi, ka tas ir pietiekami interesanti un izdevīgi, lai vienkārši radītu politisku efektu," piebilda Sārts.

Vaicāts, vai "Vagner" atrašanās Baltkrievijā rada pastiprinātus drošības riskus Latvijai, Lietuvai un Polijai, Sārts atbildēja ka risku pakāpe veidoja nevis no publiskajā telpā esošajiem paziņojumiem, bet no tā, kādus reālus spēkus var konstatēt Baltkrievijā.

"Protams, ka riski pieaug, bet viņu nopietnība ir saistīti ar to, kādi tieši spēki atrodas un kā tie tiek finansēti. Ja turpinās finansēšana no Krievijas, tad scenāriji šķiet ļoti ticami," uzsvēra Sārts.

Ņemot vērā minēto pret Latviju, Lietuvu un Poliju var izmantot sabotāžas vai veikt tamlīdzīgas darbības, taču pret to esot līdzekļi.

"Vienkārši visiem jāsaprot, ka Krievijas stāstu, ka tie sabotieri neesam mēs, neņemsim par pilnu. Tas ir skaidri jāpasaka, ka atbilde būs pilna apjoma atbilstoši apdraudējumam un izcelsmei," uzsvēra Sārts.

Jau ziņots, ka pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) paustā, pašreizējā "Vagner" algotņu kustība Baltkrievijā nerada tiešu apdraudējumu Latvijai.

AM uzsver, ka Latvija kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi vēro  "Vagner" izvietošanu Baltkrievijā, nepārtraukti tiekot saņemta izlūkošanas informācija un dati par šī grupējuma kustību, tehnisko aprīkojumu un ieročiem, kas ir tā rīcībā.

"Pašreizējā situācija nerada tiešu apdraudējumu Latvijai. Latvijas armija un citas par valsts aizsardzību un drošību atbildīgās institūcijas strādā paaugstinātā režīmā kopš brīža, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā," teikts AM paziņojumā, "Latvijas armija sniedz atbalstu robežsardzei uz Latvijas ārējās robežas. Nepieciešamības gadījumā bruņotie spēki ir gatavi operatīvi palielināt šo atbalstu, tai skaitā nosūtot uz robežu ātrās reaģēšanas vienības."

Rinkēvičs: "Vagner" klātbūtne Baltkrievijā vairo hibrīdkara draudus

Bandas "Vagner" algotņu klātbūtne Baltkrievijā palielina hibrīdkara metožu pielietojuma riskus, piemēram, algotņu iefiltrēšanos starp nelegālajiem migrantiem, kurus virza uz Eiropu, vizītes laikā Viļņā teica Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Mēs nevaram izslēgt kaut kādu hibrīdkara scenāriju, tādu kā mēģinājums izmantot migrāciju kā ieroci, un mēs zinām, ka abas mūsu valstis, Latvija un Lietuva, skar [Baltkrievijas diktatora Aleksandra] Lukašenko režīma mēģinājumi izmantojot migrāciju kā ieroci. Tāpēc būs mēģinājumi iefiltrēt algotņus un arī viņus izmantot šajā hibrīdkarā. Vērā jāņem visi šie scenāriji," Rinkēvičs teica kopīgā preses konferencē ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.

"Tāpat domāju, ka mums nopietni jāuztver jaunākā informācija par algotņu pārvešanu un ierašanos Baltkrievijā, un mums ir jāsagatavojas dažādiem scenārijiem," pauda Latvijas prezidents.

Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka viņa rīcībā nav pierādījumu par konkrētu apdraudējumu, ko varētu radīt "Vagner" kaujinieku pārvietošana uz Baltkrieviju.

Savukārt Nausēda norādīja, ka nav būtiski iemesli, kādēļ vagnerieši pārvietojas uz Baltkrieviju, jo viņu mērķis var mainīties. "Mēs bieži runājam par to, vai viņus var pārvietot vienā vai otrā virzienā. Tas nav būtiski, jo plāni jebkurā brīdī var mainīties un pats fakts, ka tās grupas ir tik tuvu mūsu robežām, Latvijas un Lietuvas robežām, rada papildu apdraudējumu," uzsvēra Lietuvas prezidents.

Nausēda apliecināja, ka, turpinot pieaugt algotņu skaitam Baltkrievijā, Lietuva ieviesīs papildu drošības pasākumus.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks pirmdien teica, ka "Vagner" algotņu ierašanās no Krievijas Baltkrievijā būtiski nemaina drošības situāciju reģionā.

Baltkrievu tīmekļa izdevums "Belarusski Hajun", kas seko lī