Purvu kaujas: Latvijā paredzēts appludināt teju 60 000 ha lauksaimniecības zemju; zaļie cīnās pret lauksaimniekiem

Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka jaunās regulas nosacījumi varētu skart ap 48% Latvijas zemnieku saimniecību, jo to apsaimniekošanā ir zemes, kuras gan nesen, gan pat pirms vairākiem gadu desmitiem ir atkarotas purviem jeb tā saucamās “organiskās augsnes” – pārsvarā agrākie kūdras purvi, kuri nu meliorēti un tiek izmantoti lauksaimniecībā – un kurām nu jāatgriež “dabiskais hidroloģiskais režīms”.

“Būs jādzīvo rīsa lauka malā”

Par to trauksmi pirms pāris nedēļām cēla Dienvidkurzemes lauksaimnieks un Saeimas deputāts Edgars Putra (Apvienotais saraksts), kurš aicināja dienā, kad Eiropas Parlaments balsoja par šo Dabas atjaunošana aktu apdomāties, ko viņi dara un kādu skādi tas nodarīs lauksaimniecībai. Tomēr tas ar nelielu balsu vairākumu tika pieņemts, kaut arī sarunu rezultātā regulas projekta teksts ir nedaudz mīkstināts – iepriekš bija paredzēts appludināt jeb “dabiskajā režīmā” atgriezt 90% organisko augšņu, bet tagad tikai 70%.

Edgars Putra Jauns.lv pastāstīja, ka plānots “atjaunot” zemes, kuras pirms vairākiem gadu desmitiem ir atkarotas purviem un kuru meliorācijas sistēmas ir savienotas arī ar blakusesošajām platībām. Un, starp citu, tas skar ne tikai zemkopjus, bet arī citus. Piemēram, pie Lubāna ezera polderos ir uzceltas arī dzīvojamās mājas, un tagad daudziem lubāniešiem, kā smej Edgars Putra, būs jādzīvo rīsa lauka malā.

Latvijas parlamenta deputāts nesaprot tos Latvijas eirodeputātus, kuri balsoja par šo regulu, jo pēc būtības tā iznīcina lauksaimniecību. Informācija Eiropas Parlamenta mājaslapā liecina, ka pret šo regulu iestājās Sandra Kalniete, Dace Melbārde un Roberts Zīle, bet to atbalstīja Andris Ameriks, Nils Ušakovs, Ivars Ījabs, Inese Vaidere un Tatjana Ždanoka. Kopumā 12. jūlija Eiroparlamenta sēdē šo dokumentu atbalstīja 336 deputāti, 300 bija pret, bet 13 atturējās. Tagad Eiropas Parlamentam jāsāk sarunas ar Eiropas Komisiju par šī tiesību akta galīgo redakciju.

Ārkārtas sociālekonomiskās sekas

Šajā regulā ir atruna, ka ES dalībvalstis to var neīstenot, ja “rodas ārkārtas sociālekonomiskās sekas”. Bet birokrātiskās procedūras ir tik sarežģītas, ka šīs atrunas piemērošana ir teju neiespējama – ilgstoša birokrātija, jāīsteno dārgi pētījumi, kas pierāda “ārkārtas sociālekonomiskās sekas" un tā tālāk, teic Edgars Putra.

Edgars Putra pret purviem atņemto zemju appludināšanu:

Ar šo Dabas atjaunošanas aktu Eiropas Padome atzīst, ka vairāk nekā 80% Eiropas biotopu ir sliktā stāvoklī, liecina oficiālā informācija. Tādēļ Eiropas Komisija pērnā gada jūnijā ierosināja Dabas atjaunošanas regulu, lai ilgtermiņā veicinātu degradētās dabas atjaunošanu visā ES sauszemes un jūras teritorijā un sasniegtu ES mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas teikto, jaunais tiesību akts sniegtu ievērojamus ekonomiskos ieguvumus, jo “no katra dabas atjaunošanai iztērētā eiro mēs iegūsim vismaz astoņus”, teikts Eiroparlamenta mājaslapā.

“Dabas atjaunošanas akts ir būtisks Eiropas Zaļā kursa elements, un tas ir saskaņā ar zinātnisko vienprātību un ieteikumiem par Eiropas ekosistēmu atjaunošanu. Ieguvēji būs lauksaimnieki un zvejnieki, turklāt mēs nākamajām paaudzēm atstāsim dzīvošanai piemērotu zemi. Mūsu šodien pieņemtā nostāja sniedz skaidru vēstījumu. Tagad mums ir jāturpina labi iesāktais darbs, sarunās ar dalībvalstīm jāaizstāv sava nostāja, un līdz šī Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņa beigām jāpanāk vienošanās, lai pieņemtu ES vēsturē pirmo regulu par dabas atjaunošanu,” sacījis Eiroparlamenta ziņotājs par šo jautājums, eirodeputāts no Spānijas Cezars Luena.

Neapmierināti gan dabas sargi, gan lauksaimnieki

Tomēr ar šo dokumentu pilnībā nav apmierināti ne Latvijas vides aktīvisti, ne lauksaimnieki.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība norādījusi, ka šī regula ir “novājināta” ar bezprecedenta, un bieži vien klaji absurdu, dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.

Biedrība savā paziņojumā citē organizācijas “BirdLife Europe” dabas atjaunošanas politikas speciālisti Sofiju Ruišertu: “Balsojuma rezultāts ir pieticīga cerības uzvara pār bailēm un patiesības uzvara pār meliem. Lai gan ir iemesls svinēt, tomēr tas ir postoši, ka kūdrāji, lauksaimniecības zemes un svarīgu atjaunošanas pasākumu termiņi tiek atmesti, lai likums varētu izturēt balsojumu. Mums ir nepieciešams, lai visas trīs Eiropas Savienības iestādes ātri vienotos par galīgo, būtiski uzlabotu tekstu, lai varētu sākties reāls darbs. Klimats un bioloģiskā daudzveidība negaidīs”.

Asas domstarpības par Dabas atjaunošanas regulu:

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas, teikts, ka ES Dabas atjaunošanas regulā iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā. Lauksaimnieku organizācijas atbalstot Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķus uzlabot sugu, dzīvotņu un ekosistēmu stāvokli, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata un cilvēku labā, bet regulas projektā pieteiktie dabas atjaunošanas mērķi un to sasniegšanas termiņi ir “ambiciozi, nesamērīgi un dārgi”.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsvērusi, ka tas nozīmē 30% no Latvijas teritorijas izņemt ārā no ražošanas. Atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu – tas nozīmē neremontēt vairs meliorācijas sistēmas un tās nojaukt. Viņa arī teic, ka nav izstrādāti kompensācijas mehānismi – kas tad būs zemniekiem par viņiem atņemtajām zemēm. Piemēram, Edgars Putra teic, ka nav ņemtas vērā alternatīvas, lai varētu nevis tikai vienkārši appludināt zemes, lai tajās atjaunotu purvus, bet, piemēram, tur ierīkot zālājus vai tās apmežotu.

Šiem zemnieku organizāciju argumentiem nepiekrīt Latvijas Dabas fonds, kas to uzskata par “absolūti pārspīlētu apgalvojumu”.

Jāglābj purvi!

Tikmēr Latvijas valsts dabas teritoriju apsaimniekotāji uzsver nepieciešamību atjaunot purvus.

Tā akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” norāda, ka tās pārvaldībā ir purvu teritorijas, kurās gan notiek kūdras ieguve, gan tādas, kurās dažādu apsvērumu dēļ kūdras ieguve nenotiek: “Lai atrastu labākos un lietderīgākos zemes platību izmantošanas veidus un paaugstinātu zemju izmantošanas lietderību, “Latvijas valsts meži” ir uzsākuši vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu apzināšanas procesu.

Tajās vietās, kur tuvākajā laikā purvam raksturīgo vidi nav iespējams atjaunot, tiek meklēti citi lietderīgi un videi draudzīgi izmantošanas veidi. Viens no tiem ir apmežošana”. 

Bet tikko izstrādātajā Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā norādīts, ka “veicot teritorijas izpēti un apkopojot informāciju, konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Nozīmīgākie ietekmējošie faktori ir antropogēnā ietekme – mežsaimnieciskā darbība, vēsturiskā purvu un pārmitro mežu platību nosusināšana, lauksaimniecības intensificēšanās vai grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana”. 

Pret Eiropas Savienības izstrādāto Dabas atjaunošanas aktu iebilst ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs, visaktīvāk poļi. Gan valdošie, gan opozīcijas Polijas politiķi pauduši asu kritiku pret šo dokumentu, apgalvojot, ka tas apdraud lauksaimniecību un mežsaimniecību, novedīs pie pārtikas ražošanas ierobežošanas un pārtikas produktu cenu pieauguma.

Vācu raidsabiedrība “Deutsche Welle“ par Eiropas Dabas atjaunošanas aktu:

Arī plāna kritiķi citās valstīs uzsver, ka tas pēc būtības nozīmē likvidēt miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes, kas praktiski iznīcinās Eiropas lauksaimniecību.