“Tas ir trakākais, kas var būt!” Skolotājs asi kritizē vecāku teikto par bērnu matemātikas prasmēm
Katrs bērns vismaz pamata līmenī var iemācīties matemātiku, par to pārliecināts matemātikas privātskolotājs Emīls Veide. Viņš intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka nedz vecākiem, nedz skolotājiem un citiem pieaugušajiem nevajadzētu teikt bērniem, ka viņiem nepadodas kāds mācību priekšmets, piemēram, matemātika.
Vaicāts, ar ko mūsdienu skolēniem ir lielākas grūtības – vai ar algebru vai ģeometriju, skolotājs sacīja: “Ir grūti vispārināt, jo tas ir ļoti individuāli.
Algebrā dominē algoritmi, bet ģeometrijā – spriedumi
Ģeometrija vairāk ir par to, kā tu redzi plakni, figūras, telpu, trīsdimensionālas figūras. Es uzskatu, ka ģeometrijā daudz vairāk nekā algebrā dominē spriedumu veidošana: ja ir tā, tad būs tā.
Algebrā arī ir spriedumi, bet algebrā ir vairāk algoritmu, proti, ir gatavas receptes: ja ir tā, tad dari tā. Kā ārsts izraksta receptes: ja ir konkrēta slimība, tad jādzer konkrētas zāles. Vienkārši bieži vien ir jāseko instrukcijai.
Nekad nevajag teikt, ka nepadodas matemātika
Ģeometrijā uzdevumi ir vairāk vai mazāk unikāli, respektīvi, ja ir jāpierāda kāda paralelograma īpašība vai pazīme, tad ceļš, kā to izdarīt, katru reizi ir nedaudz citādāks. Tas sagādā grūtības tiem, kuriem loģiskā domāšana nav spēcīgā, stiprā puse.
Nezinu, vai tā ir pareizi teikt, jo domāju, ka jebkuras prasmes var attīstīt. Es noteikti nepiekrītu tam, kas izskanēja masu medijos: “9.klases eksāmenā dažiem nabadziņiem nepaveicās, jo viņiem nepadevās matemātika.”
Katrs (!) bērns var iemācīties matemātiku pamata līmenī
Tiem skolēniem, kas to dzird, ir izcils attaisnojums, kāpēc viņi var nemācīties matemātiku: “Man nepadodas matemātika! Sakiet, ko gribiet, bet man nepadodas matemātika! Vienreiz mamma pateica, ka tā man nepadodas, viņai arī nesanāca, tad jau man arī nesanāks, ko tad es?”
Tas īstenībā ir trakākais, kas var būt, jo es esmu pārliecinājies un arī rakstījis, ka katrs bērns vismaz pamata līmenī var iemācīties matemātiku. Visi nebūs matemātiķi tā iemesla dēļ, ka ne visiem tā interesē.
Bet 4 vai 5 balles var saņemt ikviens
Vienkārši tad nav motivācijas rakt tik dziļi, lai dabūtu 8, 9 un 10 balles. Bet uz 4 vai 5 ballēm katrs var iemācīties.
Grūtākais ir atrast pieeju, kā skolēnu motivēt pašam ik pa laikam mācīties un atkārtot, jo problēmas sākas tad, kad kaut kas no iepriekš mācītā ir aizmirsts, tas traucē apgūt nākamo un aiznākamo tēmu, bet tad, kad nāk eksāmens, ir bēdu ieleja. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir mācīt bērnam, kā viņš pats var sev palīdzēt atcerēties to, kas var aizmirsties.”
Skolēnu motivācija atšķiras
Runājot par skolēnu motivāciju mācīties matemātiku, Emīls atzina, ka iepriekš, strādājot dažādās skolās, viņš sastapa arī augsti motivētus bērnus. Kopumā skolēnu motivācija ir ļoti atšķirīga.
“Var redzēt, cik dažāda ir arī vecāku pieeja. Citi ir ļoti aktīvi. Varbūt pat pārāk aktīvi iesaistās tajā, kā bērns mācās un gandrīz viņa vietā grib kaut ko rēķināt.
Bet ir vecāki, kuri sarunā privātstundas un tālāk neliekas ne zinis, jo domā, ka atrastais privātskolotājs visu atrisinās. Tās ir divas galējības.
Aicina vecākus iesaistīt bērnus rēķināšanā
Bet nereti (īpaši pamatskolas skolēnu apmācībā) atslēga ir kaut kur pa vidu. Bieži esmu teicis vecākiem: “Jums ir jāiesaista bērns ikdienas situācijās, kur ir jāveic kaut kādi aprēķini.”
Piemēram, mēs braucam uz lauku mājām, ceļa attālums ir 150 kilometri, degvielas cena ir tāda, automašīnas degvielas patēriņš ir tāds. Cik mums vajag naudiņu, lai samaksātu par degvielu un aizbrauktu turp un atpakaļ?”
Arī veikalā bērns var rēķināt
Tāpat būtu labi, ja vecāki iesaistītu bērnus ģimenes budžeta plānošanā un ikdienas iepirkšanās procesā veikalā vai tirgū. Vislabāk, ja bērns skaita eiro un norēķinās skaidrā naudā.
“Man liekas, ka tas nav nekas pārdabisks. Es teiktu, ka tās ir elementāras skaitļošanas prasmes. Tas ir viens veids, kā bērns var ieraudzīt, ka matemātika īstenībā ir vajadzīga un tā ir noderīga ikdienā.”
Vakcinācijas process izgaismoja argumentācijas kļūdas
Turklāt tas attīsta ne tikai skaitļošanas prasmes, bet arī loģisko domāšanu. “Varbūt ir kļūdains priekšstats, ka matemātika ir saistīta tikai ar skaitļiem. Nē, matemātikā liela nozīme ir arī tam, kā mēs veidojam spriedumus.
Kovida pandēmijas laikā internetā bija simtiem dažādu viedokļu, vai vajag vakcinēties. Bija interesanti vērot, kas kuram bija arguments, kāpēc vakcinēties vai nē. Varēja novērot brīnišķīgas argumentācijas kļūdas.
Matemātika iemāca, ka ne visam var ticēt
Tam saknes nāk no matemātikas, jo tas ir viens no pirmajiem priekšmetiem, kurā bērns skolā saprot, ka nevar visam ticēt, ka ir jāspēj pamatot un pašam pārliecināties.
Visvairāk tas ienāk 7.-8.klasē, kur parādās pierādījumu uzdevumi. Lai apgalvotu, ka kaut kas ir tā, ir jāspēj to pierādīt, pamatot ar konkrētiem vispārzināmiem faktiem, pierādītām teorēmām vai argumentiem.”
Diemžēl daļu skolēnu mēs pazaudējam
“Man liekas, ka tur mēs daudz skolēnu pazaudējam, jo matemātikas saturs viņiem var nešķist saistošs. Piemēram, varbūt viņiem neinteresē uzdevums, kurā jāpierāda, ka četrstūris ir paralelograms. Varbūt viņiem interesētu kaut kas cits, kur spriešanas veids ir līdzīgs.”
Iespējams, daļai skolēnu varētu interesēt pierādīt dažādus radu rakstus, piemēram, vai iespējama situācija, ka viens cilvēks ir brālis otram, ka kāds iedzīvotājs ir vīrs konkrētai sievietei. Radu rakstos, kuru atšķetināšanai vajadzīgi loģiski spriedumi, saturs nav tik ļoti saistīts ar matemātiku, bet gan ar loģisko spriešanu.
Arī ikdienā var atrast veidus, kā trenēt loģisko domāšanu
“Man patika kādā grāmatā uzrakstītais piemērs: “Ja līst lietus, tad ietves ir slapjas. Vai spēkā ir apgriezts apgalvojums: ja ietves ir slapjas, tad līst lietus?” Šie uzdevumi ir vairāk saistīti ar ikdienu, bet tomēr darbina loģisko domāšanu.
Ir cerība, ka, šo attīstot, mums būs mazāk cilvēku, kas ir viegli manipulējami vai pārliecināmi ar šķietamiem argumentiem, kas īstenībā nav argumenti,” matemātikas skolotājs pauda cerību un aicināja vecākus iesaistīt bērnus ikdienas lēmumu pieņemšanā un spriešanā.
