Lauku atbalsta dienests: vidējā lauku saimniecība Latvijā kļūst lielāka

Otrs aspekts varētu būt likmes. Lai varētu saņemt iepriekšējam gadam līdzīgu summu, vairāk ir jāplāno, kā saimniekot, kādiem atbalstiem pieteikties.

No otras puses tā ir laba ziņa, jo tas arī ir tas, ko lauksaimnieku organizācijas un lauksaimnieki prasīja, lai vairāk naudas tiktu ražojošajiem. Taču arī ražojošajiem lauksaimniekiem tā vienkārši nauda netiek dota - tā tiek maksāta par mērķiem, par vides prasību sasniegšanu, par mazāku mēslošanu, precīzāku mēslošanu, minimālo augsnes apstrādi utt. No jaunās kārtības būs ieguvēji, bet būs tādi, kam jaunais maksājums būs mazāks nekā iepriekšējā periodā.

Kā kopumā raksturotu pieteikšanos līdz ar jauno sistēmu, jo lauksaimnieki ir sūdzējušies par sarežģīto pieteikumu iesniegšanas kārtību? Vai LAD pietika kapacitātes, lai lauksaimniekiem palīdzētu, jo, cik noprotams, ļoti daudzi zemnieki bez LAD konsultācijām nespēja aizpildīt pieteikumus?

Es negribu teikt, ka bija vienkārši. Visgrūtāk mums ir mainīt paradumus. Vienotais platībmaksājums, ko mēs visi zinājām jau 20 gadus, šoreiz tika mainīts ļoti kardināli visā Eiropas Savienībā (ES). Negribu attaisnoties, bet arī pārējā ES lauksaimnieki nav ar to apmierināti. Esmu runājis ar vairāku dalībvalstu iestāžu vadītājiem - arī Vācijā, Zviedrijā, Somijā -, un zemnieki nav apmierināti ar jauno kartību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus. Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina. Līdzšinējā platībmaksājumu kārtībā nebija tāda veida ierobežojumu, bet tas ir jāsabalansē. LAD un Zemkopības ministrija ņems vērā šā gada pieredzi, un esmu pārliecināts, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst. 17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam.

Ir cerības, ka nākamgad būs vieglāk un arī EK nāks pretim ar birokrātijas samazināšanu?

Mēs savā saimniecībā, valstī varam panākt to, ka iestādes vēl vairāk viena ar otru apmainās ar informāciju. LAD šos maksājumus administrē, bet ir iesaistīts pietiekami daudz arī citu iestāžu, kā Lauksaimniecības datu centrs (LDC), Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), Valsts mežu dienests (VMD) un Pārtikas veterinārais dienests (PVD). Tās ir tuvākās. Mums savā starpā ir vēl ciešāk jāsadarbojas, jo mainās prasības, piemēram, par miglošanu, par uzskaiti, par minerālmēslu lietošanu. Es personīgi esmu diezgan pārliecināts, ka nākamgad būs vieglāk, jo datus, ko lauksaimnieki ir savadījuši šogad, ļausim nokopēt un labot. Cerams, jau šogad ļausim sākt pildīt pieteikumus nākamā gada maksājumiem pēc rudens sējas, ja viss noritēs veiksmīgi. Domāju, ka nākamgad būs vieglāk. Šogad izmaiņu bija tik daudz un kardinālas, ka nebija iespējams izmantot iepriekšējās sistēmas datus. Esmu pārliecināts, ka nākamais gads būs labāks, mēs būsim mācījušies. Arī laiks, kad iesniegt pieteikumus, būs ilgāks un neradīs lieku stresu. Šogad arī pašam LAD gatavošanās un sistēmas uzbūve notika steigā, jo to būvējām līdz ar noteikumiem, kas mainījās vismaz reizi nedēļā. Piekrītu lauksaimniekiem, ka šis gads nebija viegls.

Šogad ir ieviests jauns maksājums mazajiem lauksaimniekiem. Cik daudz pieteikumu šim maksājumam saņemts? Vai ir daudzi pieteikumi, kas ir iesniegti pirmo reizi?

Gribētu precizēt, ka tas nav jauns maksājums. Mazo lauksaimnieku maksājums ir jau no 2014. gada, no iepriekšējā plānošanas perioda. Šogad maksājums ir ar ļoti līdzīgiem nosacījumiem, kādi bija iepriekšējā gadā. Šajā periodā mazajiem zemju īpašniekiem jeb piemājas saimniecībām ir atviegloti nosacījumi - piesakās uz 500 eiro maksājumu. Neatkarīgi no tā, vai ir 4,5 ha zemes vai mazāk par 4 ha, maksājums ir konstants. Šāda sistēma bija arī iepriekšējā gadā. Tie mazie saimnieki, kuriem bija ap 5 ha, šo iespēju arī izmantoja. Šādu pieteikumu skaits ir apmēram 16 000.

Vai arī nākotnē turpināsies tendence, ka saimniecības kļūs arvien lielākas?

Vidējā saimniecība Latvijā noteikti kļūst lielāka. Saimniecības, kas ražo tirgum un kurām ir ieņēmumi no lauksaimniecības, piesakās arī bezakcīzes degvielai. Tādas saimniecības ir apmēram 17 000, kas iesniedz arī gada pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam. Šo ražojošo saimniecību skaits katru gadu ir diezgan konstants. Tās ražojošās saimniecības, kas Latvijā ir, tās paliks, bet, iespējams, notiks pārstrukturizācija, jo nav nekāds noslēpums, ka atsevišķas piensaimniecības ir pieņēmušas lēmumu, ka pārtrauks nodarboties ar piena lopkopību. Izmaiņas noteikti būs.

Ja runājam par lauksaimniecību - un tā nav tikai Latvijas problēma, bet visas ES -, jaunā paaudze, jaunie lauksaimnieki ir diezgan kūtri uz ienākšanu lauksaimniecībā un saimniekošanā. Tie, kas nāk klāt un virzās ražojošās lauksaimniecības virzienā, ir apmēram 300 jauni pieteikumi gadā, vairāk ir gadījumu, kad saimniecības tiek mantotas, kāds aizgājis aizsaulē, kāds cits zemi mantojis, vai zeme tiek sadalīta starp mantiniekiem. Es teiktu, ka vidēji tie ir apmēram 300 gadā, kas nāk un mēģina ieiet ražojošajā sektorā.

Apmēram 300 ir jauni, bet cik daudzi likvidē savas saimniecības?

Es domāju, ka skaits varētu būt līdzīgs, ņemot vērā to, ka bezakcīzes degvielas pieteikumu skaits ir diezgan konstants. Mēs šajā jautājumā vairāk skatāmies uz apsaimniekotajām platībām, un ražojošām saimniecībām šīs platības gadu no gada ir diezgan nemainīgas, ar nedaudz augošu tendenci.

Vai jaunie lauksaimnieki iet uz tradicionālajām nozarēm, kā graudkopība, vai ir arī netradicionālākas lauksaimniecības nozares?

Nozares ir dažādas. Atbalstam investīcijām mazajiem lauksaimniekiem vēl pēc iepriekšējā plānošanas perioda nosacījumiem ir iespējams pieteikties līdz 15 000 eiro atbalstam - ir kas audzē dažādus ārstniecības augus, ir kas audzē arbūzus, melones. Jaunie lauksaimnieku politika vairāk ir veidota uz mazāku zemju platību apsaimniekošanu. Lai ienāktu graudkopībā, ar pāris tūkstošu investīcijām starta kapitālam ir diezgan pagrūti. Graudkopībā ienākt grūtāk ir arī tādēļ, ka tās auglīgās zemes, kas ir Latvijā, ir apsaimniekotas. Arī ministrijas politika bija, ka jauno, mazo lauksaimnieku segmentā vairāk atbalstīt tos, kas strādās ar dažāda veida dzīvniekiem, ar dārzeņkopību vai ilggadīgiem stādījumiem. Piemēram, dārzeņu audzēšanas sākšanā starta investīcijas nav nepieciešamas tik lielas. Jaunajiem lauksaimniekiem paredzētie 40 000 eiro vai mazajiem lauksaimniekiem 15 000 eiro investīciju atbalsts ir pietiekami liels starta kapitālā. Jaunajā periodā šīs atbalsta summas būs vēl lielākas.

Interesanta šķiet arbūzu un meloņu audzēšana, jo šīs kultūras ir ļoti atkarīgas no laikapstākļiem vasarā, vai ir pietiekami silts…

Pats esmu testējis, garšojis. Pieprasījums pēc vietējā arbūza ir pietiekami liels. Tos tirgo Kalnciema tirgū, produkts nemaz nav lēts, un kvalitāte ir ļoti laba. Laikapstākļi daudzām kultūrām ir ļoti no svara. Ja pirms 10 gadiem mēs domājām, ka mums laukiem ir vajadzīga meliorācija, kā tos nosusināt utt., tad, skatoties uz šo gadu un pāris gadus atpakaļ, mums ir jāsāk domāt par apūdeņošanu un laistīšanu. Tā jau ir diezgan izplatīta prakse Dānijā, kur tiek laistīti ne tikai dārzeņu lauki, bet arī labības lauki. Tie lauksaimniecībā ir lieli ieguldījumi, kas ir jāskatās un jārēķina.

Runājot par laikapstākļiem, šis pavasaris nesa salnas un vasaras sākumā piedzīvots vēl nebijis sausums. Augļkopjiem un ogu audzētājiem līdz 20.jūnijam bija iespēja pieteikt apsekošanai šā gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus. Cik daudz platību ir pieteikts apsekošanai? Kādi kopumā ir salnu nodarītie zaudējumi?

Kopumā ir saņemti 256 pieteikumi, kopējā platība ir 2315 ha. Jāatzīst, ka šis bija ļoti netipisks gads, kas parādīja, ka salnas var uznākt ļoti vēlu un ir ļoti aukstas. Ja ir -8, -9, vairāk par -5 grādiem, tad ir ļoti grūti dārzus pasargāt. No kultūrām platību ziņā visvairāk ir cietušas upenes, kur apsekošanai pieteikti vairāk nekā 800 ha, un lauksaimnieki ir atzīmējuši, ka salnu postījumi ir vairāk par 50%. Tas ir ļoti būtiski. Cietušas arī ābeles vairāk nekā 600 ha platībā. Grūti ir vēl saprast, kas notiks ar ražu, jo, ja zieds ir vēl vesels, tad nav zināms, vai tas aizmetīsies. Tāpat cietušas krūmmellenes, smiltsērkšķi, kas abām kultūrām ir virs 100 ha, seko zemenes, bumbieres, avenes un krūmcidonijas. Kopumā upenes, ābeles un krūmmellenes no salnām ir cietušas visvairāk, bet tās arī ir kultūras, ko platību ziņā audzē visvairāk. Augļkopībā laistīšana ir svarīga, un tie, kas būs investējuši, īpaši šogad, līdz ar salnām un sausumu, tie būs ieguvēji ražas ziņā.

Vai augļkopji var cerēt uz palīdzību?

Tiklīdz VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) apsekos laukus un būs apkopota informācija, mēs nodosim ministrijai, un tālāk lems, kādā veidā ar šo jautājumu virzīties uz priekšu.

Vai līdz ar sausumu jums ir ziņas, kuros reģionos ir sliktākā situācija, un vai LAD jau ir vērsušies zemnieki pēc palīdzības?

Runājot par sausumu, lauksaimnieku organizāciju un ministrijas izveidotā Krīzes vadības padome, kas ir izveidota jau Covid-19 laikā, ir pieņēmusi vairākus lēmumus. Sausums ir liels. Metroloģijas aģentūras jau ir teikušas, ka šis ir viens no lielākajiem sausumiem vēsturē šajā laika periodā. Ja Kurzemes pusē un Zemgalē lietus ir bijis pirms Jāņiem un pa Jāņiem nolijis, tad Vidzemes un Latgales puse bija bez lietus, nerunājot par pāris milimetriem nokrišņu. Situācija nav viegla, tāpēc uz papuvēm, ja tur iesēts zaļmēslojums, ir atļauts pļaut un ievākt lopbarību. Arī gar buferjoslām, kur bija ierobežojumi, tagad var pļaut un savākt lopbarību. Nerunājot par lopbarību, problēma ir arī ar vasarājiem, kur smilšainākās zemēs, kalnos, pakalnos tie vispār nav sadīguši. Arī šajā ziņā ir atkāpes procentos par nezālainību un visu pārējo, lai nāktu pretī lauksaimniekiem un nesodītu par nosacījumu neizpildīšanu. Tas darīts ar mērķi, lai katram nebūtu jāraksta iesniegums un jāziņo LAD, ka ir slikti, tāpēc ir kopīgie lēmumi, ka saistībā ar sausumu par šīm kultūrām nav jāziņo, ja kaut kas nav izdarīts. Jāziņo ir tādos gadījumos, ja platība ir pieteikta kā vasaras mieži, bet tos lauksaimnieks ir izdomājis pārsēt ar mistru - auzām un zirņiem - dzīvniekiem lopbarībai. Tad gan ir jāpaziņo LAD, ka ir mainījusies kultūra. Ja lauksaimniekam sausumā kāds lauks ir izkaltis un tur neko nedara, tādā gadījumā nekas nav jāziņo, jo lēmumi ir pieņemti kopīgi.

Tas atsauksies arī uz nākamo gadu bezakcīzes degvielas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā, kur ir jābūt ieņēmumiem. Arī šajā jomā esam pieņēmuši lēmumu, ka tiks vērtēti pēdējie divi gadi, no tiem varēs izvēlēties labāko. Lauksaimnieks varēs izvēlēties arī 2022. gada datus, nevis 2023. gada datus, kas, iespējams, būs sliktāki.

Šā gada rezultāti noteikti būs sliktāki.

Jautājums, kādas būs cenas. Kopumā bilance būs sliktāka, bet nu visu gala rezultātā noteiks cenas un tirgus.

Arī modernizācijas projektiem, kuriem ir saistības, mēs nāksim pretī un sasniedzamos rādītājus ļausim sasniegt arī nākamajā gadā. Katrai situācijai meklēsim individuālus risinājumus, jo skaidrs, ka šos apstākļus lauksaimnieks ietekmēt nevarēja.

Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem nāks pretī, bet kopēja ārkārtējā situācijas izsludināšana nav nepieciešama?

Ārkārtējās situācijas nepieciešamībā mēs nevaram skatīties tikai uz medaļas vienu pusi. Ja tā ir ārkārtējā situācija, tad ir jādomā arī par finansējuma piesaisti no banku sektora un citas lietas. Ja valsts līmenī tiek sludināta ārkārtējā situācija, tad finansētājiem tā nav pozitīva ziņa. Ir jāizsver visi plusi un mīnusi.

Cik liela ir lauksaimnieku interese par laistīšanas sistēmām? Pieļauju, ka augļkopībā, dārzeņkopībā tas atmaksājas, bet graudkopībā gan investīcijas ir ļoti lielas.

Par atmaksāšanos katra situācija ir jāskatās individuāli. No fondiem šādas investīcijas ir bijušas atbalstītas visu laiku, un tie, kas vēlējās, to varēja izmantot. Iepriekšējos gadus laikapstākļi bija labi, ražas labas un interese par laistīšanu nebija liela, bet, mainoties klimatam, mainoties laikapstākļiem, arī lauksaimniecībai ir jāmainās līdzi. Domāju, aktualitāte arvien pieaugs un lauksaimnieki vērtēs savas iespējas. Ir jāvērtē ūdens pieejamība, atļaujas jāsaņem, cik daudz ūdens var izmantot. Šis jautājums būs dienaskārtībā tuvākajos gados.

Tas nozīmē, ka lielajām saimniecībām vajadzētu sākt apsvērt investīcijas laistīšanas sistēmās?

Ne tikai lielajām saimniecībām, tas ir katras saimniecības jautājums atkarībā no specializācijas, kā audzē, kādas ir tehnoloģijas. Iespējams, ir vietas, kur līdz šim labību nesēja, jo bija pārāk mitrs, un nevarēja novākt, bet, klimatam mainoties, iespējams, būs lauki, kur tagad labību var audzēt.

Līdz ar salnām un sausumu aktualizējas jautājums par apdrošināšanu lauksaimniecībā, un arī valsts daļēji sedz polises iegādes izmaksas. Kāds pieprasījums ir pēc šī atbalsta? Kas ir populārākie riski, ko lauksaimnieki apdrošina?

Arī sausums bija risks, kuru varēja apdrošināt, taču to varēja darīt savlaicīgi, ne tajā brīdī, kad bija jau iestājies. Tāpat kā ar mašīnām, tās jāapdrošina iepriekš, nevis tad, kad jau noticis negadījums. Situācija šogad bija tāda, ka jau jūnijā, pirms pieteikumu iesniegšanas, sausums bija iestājies un bija apdrošināšanas kompānijas, kas teica, ka šo risku vairs neapdrošina. Šobrīd notiek pieteikšanās riska pārvaldībai par polisēm, kur var apdrošināt gan dzīvniekus, gan platības. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, interese ar katru gadu pieaug, lauksaimnieki to novērtē. Jau pagājušajā gadā bija tā, ka nācās rindot projektus un veikt proporcionālu samazinājumu beidzamajiem projektiem, kuriem naudas pietrūka. Šogad ir noteikts viens mēnesis laika, lai lauksaimnieki iesniegtu pieteikumus polisēm, kas ir iegādātas, un, ja pieteikumu būs vairāk nekā pieejamā finansējuma, tad visiem proporcionāli tiks samazināts atbalsts.

Šis pasākums ir pieprasīts katru gadu, un pieteikumu skaits ik gadu palielinās. Kopumā šogad valsts atbalsts polišu iegādei ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro, savukārt atbalsta intensitāte ir samazināta no 70% līdz 50%.

Ko lauksaimnieki vairāk apdrošina - sējumus vai lopus?

Sadalījums ir ļoti līdzīgs - apmēram puse uz pusi.

Kā Latvijas laukos šobrīd sokas bioloģiskajai saimniekošanai? Vai līdz ar augsto minerālmēslu cenu bioloģiski audzēto kultūras platību apmērs pieaug?

Es tā neteiktu. Ņemot vērā bioloģiskās platības, kas pieteiktas platībmaksājumiem, tad to apmērs ir ļoti līdzīgs kā iepriekšējā gadā. Bioloģiskās platības mums ir stabilā apjomā ar nelielu tendenci pieaugt. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir vēl papildu prasības, kas jāievēro. Graudu cenas pēdējos gados ir bijušas svārstīgas. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā graudu cenas uzskrēja kosmosā, un, ja ir tādas graudu cenas, tad bioloģiskā lauksaimniecība nekļūst interesanta. Protams, ka pretī ir jāliek arī minerālmēslu cenas un pārējās izmaksas. Vai nu saimniekojot konvencionāli, vai bioloģiski, lauksaimniekam ir svarīgi, cik viņš no viena ha nopelnīs.

Ņemot vērā sausumu un ražas zudumus, graudkopjiem šis gads nebūs viegls?

Es teiktu, ka šis gads nevienam lauksaimniekam nebūs viegls. Graudkopjiem ir sausums un nebūs ražas, lopkopjiem nav siena un nebūs zaļbarības, ar ko barot lopus. Šis gads Latvijas lauksaimniekiem visiem kopumā nebūs labs. Pavasarī ilggadīgie stādījumi cieta no salnām, tagad ir sausums, kas skar visus - gan dārzeņu audzētājus, gan graudaudzētājus un lopkopjus, kas nevar savākt sienu, lai lopus šoziem pabarotu un uzturētu. Šis gads nebūs viegls nevienai lauksaimniecības nozarei.

Kādus risinājumus lopkopji meklē, jo piena cenas arī ir zem pašizmaksas jau gandrīz pusgadu?

Situācijas ir dažādas. Ir saimniecības, kas izvēlējušās jau tagad pārtraukt saimniekošanu un lopus pārdod, daļa saimniecību līdz ar piena krīzi ir mainījušas barības devas un baro mazāk, lai dabūtu zemāku piena pašizmaksu, tas nozīmē, ka lopiem nedod tik daudz mikroelementu un citu barības piedevu. Līdz zināmam procentam to var darīt, nebojājot dzīvniekus. Domāju, ka daudzi lauksaimnieki mazražīgākos dzīvniekus brāķēs un kaut kādā apmērā samazinās ganāmpulkus.

Cik saimniecību jau šobrīd ir likvidētas?

Precīzas informācijas man nav, bet personīgi zinu trīs, kas pieņēmušas lēmumu par dzīvnieku likvidēšanu un saimniecības veida maiņu, pārtraucot nodarboties ar lopkopību un ejot graudkopības virzienā. Process spilgtāk būs redzams rudens pusē, jo nav tā, ka šodien izdomāju un rīt visu likvidēju. Tas ir arī naudas jautājums, lopkopjiem ir saistītie atbalsti, ka lopi ir jānotur, lai rudenī saņemtu atbalstu. Ir jautājums, kādi ir barības krājumi, kam lopus pārdot un par kādu cenu. Tas ir komplekss jautājums.

Arī barības sagādē lopkopji meklē risinājumus, meklē iespējas pirkt lopbarību no citām saimniecībām, zinu, ka ir lauksaimnieki, kas meklē no graudkopjiem nopirkt rudzu sējumus, kurus var satīt skābsiena ruļļos, lai nodrošinātu barību ziemā. Latgales pusē lauksaimnieki vēl cer uz lietu un to, ka trešo attālu varētu nopļaut labu. Pirmais attāls ir bijis labs, savukārt otrajā pļāvumā zāle ir maza, dzeltena, nav masas un nav ko pļaut. Zemnieki cer uz trešo pļāvumu, cer, ka lietus atnāks un zāle ataugs.

Savukārt, Kurzemes pusē, kur lietus ir bijis, daži lauksaimnieki runā, ka varētu sliktos vasarājus pārsēt ar zirņiem un auzām, lai rudenī novāktu lopbarībai.

Sausums jau nav tikai mums, tas ir arī pārējā Eiropā, kurā vietā vairāk, kurā mazāk. Arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā ir sausums, un visi domā, kā šo jautājumu risināt.

Līdz 26. jūnijam bija iespēja pieteikties atbalstam pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā" vairākās aktivitātēs. Kāda bijusi pieteikšanās aktivitāte?

Aktivitāte ir bijusi liela, un kopumā saņemti 1194 pieteikumi, no kuriem 108 bija pasākumam mežu ieaudzēšanai mazvērtīgajās augsnēs - kopā šajā aktivitātē plānots apmežot 411 ha, un 978 pieteikumi bija mežaudžu kopšanai par 5225 ha. Tas ir vispopulārākais pasākums. Vislielākā interese par mežu kopšanu ir Ziemeļvidzemē, Ziemeļkurzemē un Dienvidkurzemē, kā arī Viduslatvijā. Šie Latvijas teritorijā arī ir mežainākie novadi. Ziemeļvidzeme mežu kopšanas pasākumā pieteikumu skaita ziņā ir bijis aktīvākais reģions. Zemgalē aktivitāte loģiski ir zema, jo tur jau arī nav mežu.

Mežu kopšana ir aktuālākais pasākums mežu īpašniekiem, jo jaunaudžu kopšana ir ļoti labs ieguldījums nākotnē. Kad mežs ir sastādīts, tas ir jākopj, jaunaudzes tiek iztīrītas, koki tiek atēnoti no zāles, krūmiem, tad mežam ir cits ataugums salīdzinājumā ar vietām, kur tas nav darīts.

Eiropas Atveseļošanās plānā Zemkopības ministrijai ir piešķirti 32 967 000 eiro. Zinot, cik grūti iet ar pārējā šī finansējuma apgūšanas sākšanu, vai ZM nebūs kavēšanās un līdzekļi tiks izmantoti?

Atveseļošanās fonda nauda tika sadalīta vairākiem pasākumiem, tostarp lauku saimniecību modernizācijai, arī mazajiem lauksaimniekiem. Šis finansējums lielākoties jau ir apgūts. Skatoties no tā, kā veiksies ar projektu realizāciju, iespējams, būs vēl kāda papildu kārta kādai specifiskai lietai, kā energoefektivitātei, atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, saules enerģijai saimniecības pašpatēriņam. Lauksaimnieks saules enerģiju nevar tirgot, bet tikai izmantot savā saimniecībā. Kopumā ar atveseļošanās fonda naudas apgūšanu, kas bija iedalīta Zemkopības ministrijai, veicās labi.

Viens no lielajiem LAD darbiem, kas ir pieteikšanās platībmaksājumiem, ir noslēgusies. Kādas ir turpmākās aktualitātes šogad?

Viens ir pieteikumu saņemšana, bet nākamais ir pieteikumu pārbaude un naudas izmaksa, jo lauksaimnieki noteikti vēlēsies naudu saņemt jau 16.oktobrī kā avansa maksājumu. Pie tā mums ir jāstrādā, ir jāpaspēj pilnveidot visa administrēšanas sistēma. Šis ir saspringts periods LAD. Vēl ir jāveic pārbaudes, ar šo gadu sākās monitoringa sistēma, kā iepriekšējos gados nebija. Mēs to vairāk izmantojām mācīšanās nolūkos, no satelīta datiem noteicām kultūras, bet šogad tas jau ir obligāts nosacījums, ka konkrētas lietas ir jāspēj monitorēt attālināti.

Lauksaimniekus, kuriem ir nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem, aicinātu iespēju izmantot īstermiņa aizdevumu programmu pret platībmaksājumu pieteikumu. Ja lauksaimnieks ir pieteicies uz 100 ha, tad līdz šim varēja saņemt 40 eiro par ha līdz maksājuma avansam, lai varētu risināt ikdienas naudas plūsmu. Saistībā ar sausumu limits ir palielināts no 40 eiro līdz 60 eiro par ha, un arī tas ir viens no pasākumiem, kādā veidā palīdzēt lauksaimniekiem atvieglot naudas plūsmu. Arī zivsaimniecības fondā aktīvi notiek jaunā perioda zivsaimniecības pasākumu ieviešana, šobrīd notiek aktīva pieteikšanā LEADER programmai, vietējās rīcības grupas gatavo stratēģijas, kas tiks sniegtas komisijai vērtēšanai un apstiprināšanai, lai rudenī un gada beigās varētu sludināt kārtas uz LEADER finansējumu vietējām rīcības grupām. Ir atvērta programma mazajiem lauksaimniekiem 15 000 eiro atbalstam šajā vasarā. Tāpat notiek aktīva diskusija par jaunā perioda lauksaimniecības modernizācijas noteikumu izstrādi, kur ir iesaistītas nevalstiskās organizācijas. Gads ir ļoti aktīvs, un ir pietiekami daudz projektu īstenošanā, kas ir jāpabeidz. Līdz ar sausumu un naudas plūsmas problēmām lauksaimniekiem tas būs sarežģīti, bet šobrīd nav tā, ka daudzi atsakās realizēt projektus. Protams, ir, kas atsakās no projektu realizācijas, bet tas nav vairāk kā citus gadus.

Vai līdz ar jauno platībmaksājumu sistēmu mainīsies arī LAD pārbaudes?

Mēs izmantojam vairākas metodes. Lauksaimniekam ir gan pašam jāveic foto fiksācija, gan izmantojam satelītu, gan ir pārbaudes uz vietas. LAD ir izveidojis mobilo aplikāciju ar koordinātām un laika zīmogu, piemēram, lauksaimnieks var pats fiksēt minimālo zemes apstrādi un iesūtīt pierādījumus LAD. Tāpat skatāmies no satelīta, bet nepazūd arī klasiskās kontroles - ne visas lietas mēs varam pārbaudīt attālināti, piemēram, mazus laukus mēs nevaram pārbaudīt, jo ar lielu ticamību mēs varam pārbaudīt laukus, sākot no pushektāra. Tāpat satelīts neatpazīst tādas kultūras kā arbūzi, ķirbji. Tās arī nav mūsu mērķis, lai spētu pārbaudīt visu attālināti, attālināti mēs spējam pārbaudīt apmēram 80% pieteikto platību, kas ir graudaugi un zālāji.