Ždanokas partija mēģina bīdīt bērnus uz skolām Krievijā - izglītības ministre vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs

“Kvalitatīva bezmaksas izglītība tiešsaistē,” – tā šovasar LKS pārstāve un krievu tiesību aktīviste Jūlija Sohina specifiskās sociālā tīkla “Telegram” grupās reklamēja kādu jaunu projektu.

Saviem sekotājiem viņa krievu valodā nosauktā grupā “Latvijas vecāku kopa” apgalvoja, ka beidzot ir izveidota “pilnvērtīga Sanktpēterburgas valsts universitātes [SVU] tiešsaistes skola”.

Bezmaksas izglītība pirmajā gadā tikšot realizēta 5.-10. klasēm un skolēns tikšot piesaistīts ar SVU saistītajai Fadejeva akadēmiskajai ģimnāzijai.

Pārbaudījumus būšot iespēja kārtot Sanktpēterburgā, iespējams, arī Rīgā, ja to izdošoties noorganizēt, teikts šī piedāvājuma aprakstā.

Pasniedzēji būšot tieši no SVU un klasē plānojas uzņemt ap 15-25 skolēniem.

Mācības Covid-19 stilā,  Kremļa ēnā

Minētā Jūlija Sohina kā krievu tiesību aktīviste Latvijā darbojas jau gadiem. Viņa ir neveiksmīgi kandidējusi 14. Saeimas vēlēšanās.

Pateicoties vēlētāju gausumam Eiroparlamenta vēlēšanās, (kas ļāva Tatjanai Ždanokai kļūt par Eiroparlamenta deputāti), arī Sohina jau gadiem bauda stabilu darbu Eiropas Savienības sirdī – kā Ždanokas palīdze.

Pati Sohina 2000. gadā ir beigusi Maskavas Valsts industriālo universitāti un tieši viņa LKS rindās īpaši aktīvi pievēršas skološanās jautājumam.

Un uzbāzīga Krievijas skolu reklamēšana LKS publicitātes kanālos ir notikusi arī iepriekš.

Būtiski, ka šoreiz konkrētā tiešsaistes skola, kurā, šķiet, izglītība plānota pēc Covid-19 murgainā attālinātā režīma metodes, tiek reklamēta, lūdzot vecākiem aizpildīt aptaujas lapu internetā.

Tajā ir aicinājums norādīt virkni personisku datu par sevi un bērnu, piemēram: vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju.

Vairums teiktu, ka šāda veida skološanās ir mēģinājums sabotēt Latvijas centienus iedibināt valstī skološanos valsts valodā un šādā veidā nepieļaut sabiedrības saliedēšanos, integrāciju.

Citi piebildīs, ka šeit vietā ir jautājums par to, kā attālināti, Krievijā iegūta izglītība kotēsies pasaulē un cik kvalitatīvā tā vispār varētu būt.

Taču pretī var arī pajautāt – vai šādas skološanās reklamētājiem maz interesē potenciālo absolventu nākotnes iespējas ārpus pašas Krievijas?

Krievijas skolas – vieta, kur vervē un gatavo “viedokļu līderus”

Un tādējādi Krievijas skolu reklamēšana kļūst par valsts drošības jautājumu.

Valsts drošības dienests (VDD), šķiet, ik gadu savos pārskatos norāda, ka Krievijā izglītības iestāžu izmantošana topošo Kremļa “viedokļu līderu”, “aktīvistu” un cita veida “sabiedriski aktīvo” personāžu indoktrinācijai ir standarta prakse.

Tas izcelts arī VDD 2022. gada pārskatā: “Tāpat Krievija neatteicās no mēģinājumiem piesaistīt Latvijas jauniešus studijām agresorvalsts augstākās izglītības iestādēs, jo tas deva iespēju Kremlim turpināt meklēt nākamos “viedokļa līderus” pret Latviju vērstām ietekmes aktivitātēm. Jau iepriekš dienests vairākkārt ir akcentējis, ka studijas Krievijā ir saistītas ar paaugstinātiem izlūkošanas riskiem.”

VDD arī uzsver, ka vairāki no aizvadītajā gadā VDD aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir studējuši vai turpina studēt Krievijā.

Tā bijis, piemēram, ar LKS aktīvisti Tatjanu Andrijecu, kura studējusi Sanktpēterburgas valsts universitātē.

Viņu aizturēja par saiknēm ar noziedzīgo organizāciju “Baltijas antifašisti”, kas sapulcējusi vairākus Latvijas valstspiederīgos Krievijā, izvērš dažādas Latvijai kaitnieciskas aktivitātes un šobrīd pat runā par “Baltijas bataljonu” veidošanu, kuri braukšot “cīnīties ar nacismu” Ukrainā un tad “pievērsīšoties Baltijai”.

“Krievijas augstākās izglītības iestādes atrodas ciešā Krievijas specdienestu uzraudzībā, un tajās studējošie ārvalstnieki ir viens no primārajiem specdienestu interešu objektiem. Tāpēc Krievijā studējušu vai izglītību ieguvušu Latvijas valstspiederīgo nodarbinātība valsts vai pašvaldību iestādēs, kritiskajā infrastruktūrā vai nacionālajai drošībai nozīmīgos sektoros VDD vērtējumā ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem,” pārskatā min dienests.

Čakša: “Šī rīcība ir pret nacionālās drošības interesēm”

Arī Latvijas izglītības jomu uzraugošajām iestādēm ir ko teikt par šādu Krievijas skolu reklamēšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Ar jautājumiem par to, cik riskanta varētu būt šāda skološanās tīri no izglītības kvalitātes skatpunkta, un, cik adekvāti šajā gadījumā ir izplatīt anketas, kurās tiek ievākta informācija par bērniem, Jauns.lv vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā.

Komentāru par “Telegram” izplatītajiem aicinājumiem sniedza ministre Anda Čakša (JV):

“Mūsu rīcībā nonākusi informācija par atsevišķu personu aktivitātēm sociālā tīkla platformā “Telegram”, kurā tiek veiktas apzinātas darbības, kuras aicina vecākus saviem bērniem izvēlēties iegūt vispārējo izglītību kādā no Krievijas Federācijas skolām, vācot un apkopojot arī atbilstošu informāciju. Nepārprotami, šāda rīcība liecina par rīcību, kas ir pretēja nacionālās drošības interesēm, tādēļ ar šo informāciju esmu vērsusies Iekšlietu ministrijā un tiesībsargājošajās iestādēs, lai kompetentās iestādes izvērtētu šo darbību atbilstību likumam un nacionālajām drošības interesēm.”