Visnedrošākās vietas, kur glabāt savus PIN kodus un paroles

Cik izglītota ir Latvijas sabiedrība par kiberdrošību? Vai mēs vispār izprotam, ko tā nozīmē? Smilga izteica savu vērtējumu: “Manuprāt, varētu būt labāk.” 

Cilvēku digitālās prasmes netiek līdzi

Redzams, ka Latvijā ir labi attīstīta digitālā infrastruktūra. “Bet cilvēku digitālās pamata prasmes netiek līdzi digitālajai infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka tās mazliet pieklibo, tās vajadzētu iedzīt.” 

Ir jāuzlabo mūsu digitālās prasmes gan par programmu lietošanu, gan par drošības aspektiem. “Man šķiet, ka cilvēki joprojām uzskata: “Tas neattiecas uz mani!” 

Daudzi uzskata, ka kiberdrošība attiecas uz uzņēmumiem, iestādēm un profesionāļiem, kas strādā informāciju tehnoloģiju (IT) jomā. “Gan viņi jau zinās, kas jādara. Tas uz mani neattiecas!” 

Mēs nedrīkstam nedomāt par kiberdrošību! 

Tā ir viena no būtiskākajām problēmām, jo visvājākais posms kiberdrošībā ir cilvēks, respektīvi, cilvēciskās kļūdas.

"Women4Cyber Latvia" atklāšanās pasākumā es teicu tādus vārdus: “Izglītota sabiedrība ir droša sabiedrība.” Proti, tā zinās, kā rīkoties kādā apdraudējuma brīdī. Bet ir jāgrib zināt! Sabiedrība nedrīkst to [kiberdrošību] neattiecināt uz sevi. 

Hakeri var uzbrukt arī parastiem cilvēkiem 

Esmu dzirdējusi sakām: “Ko tad es! Es esmu parasts cilvēks, es lietoju savu viedtālruni un datoru, bet kā hakeris par mani kaut ko zinās?” 

Hakerim nevajag zināt cilvēka vārdu, uzvārdu vai profesiju. Hakeri mēdz arī trenēties. Viņi mēdz izvēlēties arī tieši tādus cilvēkus, kas uzskata: “Ko tad mani, es jau dzīvoju ārpus Rīgas un lielpilsētām, es aiziešu tikai uz veikalu, kam tad es esmu interesants?”” Ļaudis tā mēdz teikt, kaut gan lieto gan datoru, gan sociālos tīklus, piemēram, “Facebook”. 

“Manuprāt, patērēt [internetu] mēs mākam, bet ir jābūt arī zināšanām, lai to darītu droši,” speciāliste teica. 

PIN kodus joprojām glabājam naudas makos 

Par cik izglītotu sabiedrību kiberdrošības jomā mēs varam runāt, ja joprojām ir cilvēki, kas dažādus drošības kodus glabā uz lapiņas, kas piestiprināta viedtālruņa otrā pusē, ielikta naudas makā vai blociņā? Tāpat daudzi joprojām izmanto ļoti vienkāršas un nedrošas paroles. Smilga piekrita, ka diemžēl joprojām tā notiek. 

“Izglītojoši pasākumi notiek, tos rīko arī "Cert.lv", bet man ir aizdomas, ka izglītojošie un informatīvie vebināri un citi pasākumi neaizsniedz ikdienas cilvēkus. 

Tie iedzīvotāji, kas strādā lielākos uzņēmumos, saņem dažādas apmācības.” Bet daudziem cilvēkiem darba devēji nepiedāvā apmācības IT jomā, un šķiet, ka dažādi pasākumi par drošību IT vidē viņus neaizsniedz. 

Skolotāji atzinīgi novērtēja nodarbības par kiberhigiēnu 

Viena no iespējām iepazīties ar tehnoloģijām ir izmantot  "Riga TechGirls" programmu “Iepazīsti tehnoloģijas”. “Esam izveidojuši programmu tieši skolotājiem, un gribas ticēt, ka mums ir uzkrāta pieredze, kā varētu aizsniegt mērķauditoriju, veidojot dažādas mācības. 

Piemēram, skolotāju 3 mēnešu programmā “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” ļoti novērtētas bija nodarbības tieši par drošību, par paroļu lietošanu, par kiberhigiēnu. Ir ļoti svarīgi nenogurstoši runāt par kiberhigiēnu. Atkārtot un vēlreiz atkārtot. Kā saka, atkārtošana ir zināšanu māte.”

Jāmācās izmantot tehnoloģijas savā labā 

Par kiberhigiēnu jārunā tik ilgi, kamēr cilvēkos nosēžas šī informācija un viņi saprot, ka kiberdrošība attiecas arī uz viņiem, Smilga teica. 

“Ja tu lieto viedtālruni, datoru vai planšeti, tu uzreiz esi pieslēgts kopējam tīklam un tev ir jāzina, kā uzturēt drošībā savas ierīces un izmantot tās savā labā. Manuprāt, tam ir jābūt zināmam kā ābecei.”

Jāsargā savi PIN kodi un paroles 

Diemžēl Latvijā joprojām ir iedzīvotāji, kas dažādus svarīgus drošības kodus glabā nedrošās vietās, piemēram, naudas makos. 

“Cilvēks attaisa vaļā maciņu, un ir redzams, ka tur ir iesprausta lapiņa, uz kuras uzrakstīti kodi. Ir jāstrādā, lai mazinātu šādas situācijas. Ir jābūt gribai to darīt,” speciāliste iezīmēja darba lauku.