Meža apsaimniekošanā talkā nāk mazjaudas tehnika
Ierasts, ka lielas mežu platības parasti apsaimnieko jaudīga tehnika – harvesteri un forvarderi. Taču ne visur ir iespējams un vajag izmantot tik lielus spēkratus, tādēļ AS “Latvijas valsts meži” sākusi izmantot mazākas jaudas tehniku, kas noder mitrās un grūti pieejamās vietās un ļauj kopt mežu tieši tad, kad tas mežam ir nepieciešams.
Liela daļa “Latvijas valsts mežu” (LVM) apsaimniekojamo platību atrodas mitrās vietās, kas nozīmē, ka tur labāk izmantot mazākas jaudas un vieglāku tehniku, jo tā tiek vairāk saudzēta augsnes virskārta un mazāk bojāta koku sakņu sistēma. Turklāt slapji laika apstākļi pēdējos gados novērojami arvien biežāk, jo ziemas mēdz būt mitras un siltas. Tad talkā var nākt mazāk jaudīga tehnika, piemēram, “Malwa 560”, kas ir divreiz vieglāka par lielo, proti, 5,5 tonnas pret 9 tonnām.
Vēl viena mazjaudas tehnikas priekšrocība ir tās izmēri – vieglais harvesters ir šaurāks, kas ļauj vieglāk manevrēt mežā.
“Vieglo tehniku mēs izmantojam to audžu kopšanai, kuras aug mitrās un kūdrainās augsnēs. LVM darbu veikšanai izsludina iepirkumus meža kopšanai mitrās audzēs, un var pieteikties pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir vieglāka tehnika un atbilstoši kvalificēti operatori. Šim pakalpojumam, manuprāt, ir nākotne, jo klimats kļūst arvien siltāks un mitrāks, tādēļ nevaram izmantot sasalumu ziemā un ir jādomā, kā kvalitatīvi un laikus veikt meža apsaimniekošanas darbus. Piemēram, manā pārziņā esošajā Ziemeļlatgales reģionā šāda tehnika ir ļoti nepieciešama,” skaidro LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs Dainis Babāns.
Kā labu piemēru viņš min padomju laikos susināta purva atjaunošanu “Natura 2000” teritorijā – dabas liegumā “Kreiču purvs”. Daļa purva atveseļošanai nozīmīgo mežizstrādes darbu noritējuši īpaši sarežģītos un vēl nebijušos apstākļos – purvā ar četrus metrus dziļu kūdras slāni, izmantojot šādu mazjaudas tehniku. Viens no īpaši saudzējamiem purva iemītniekiem ir mednis, kuram nevajag biezu mežu, bet gan skraju purvu, un LVM gādā, lai tiktu radīti šim retajam putnam piemēroti dzīves apstākļi.
Vēl viens piemērs ir Grebļa kalns. Daļu šī unikālā dabas veidojuma – osu meža – var izkopt tikai ar mazjaudas tehniku, jo lielā tehnika tur netiek cauri, bet šajā biotopā ir nepieciešams izņemt biezi augošas egles, jo tās neļauj saules stariem piekļūt saudzējamiem augiem stāvajās nogāzēs. Te mazjaudas tehnika ir pašā laikā.
Var rasties jautājums, kādēļ gan šādu mazjaudas tehniku neizmantot visos mežos lielo harvesteru vietā. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, mazjaudas tehnika spēj veikt mazāku darba apjomu, turklāt tā strādā ar mazāka diametra kokiem, kādi ir labi izkopjamās audzēs, no kurām izņem daļu koku, lai pārējie varētu labāk augt, taču tā nederēs atjaunošanas cirtes mežos, kur jānocērt lielāka diametra koki. Otrkārt, mazjaudas tehnika operatoriem piedāvā jūtami mazāku komfortu, piemēram, ja runa ir par klimatkontroli, kā arī vibrāciju un kratīšanos tehnikas darbības laikā. Tādēļ strādātgribētāju uz šādas tehnikas ir mazāk un arī pakalpojuma izmaksas ir augstākas.
