Karstais ūdens izskalo makus tukšus
Daudzi rīdzinieki ir šokā par pēkšņo siltā ūdens izmaksu paaugstināšanos. Lielākoties jāmaksā četri līdz pieci eiro par kubikmetru, taču atsevišķos gadījumos iepriekšējās izmaksas ir pārsniegtas gandrīz desmitkārtīgi. Rekords ir 80 eiro par vienu kubikmetru.
Sociālajā tīklā “Facebook” ar savu pieredzi dalās Gunta Lūse: “Esmu tādā šokā, ka turpmāk mazgāšos tikai aukstā ūdenī. Pēc “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) komunālo maksājumu rēķina par viena ūdens kuba uzsildīšanu man jāmaksā 35 eiro. Tā kā esmu notērējusi 2 kubus (domāju, ka esmu pat bijusi taupīga) man jāmaksā 70 eiro! Jūs ko, jūkat prātā!?”
Citiem paveicies
Pie šā ieraksta izlasāmajos komentāros var redzēt, ka siltā ūdens cena dažādiem lietotājiem pamatīgi atšķiras. Piemēram, Guntis Rozenbergs raksta: “Nu nevar būt! Man arī rēķinā par maiju ūdens un tā uzsildīšana ir lielākā pozīcija, bet par 1 m3 uzsildīšanu 6,32 eiro + PVN. Man ir tā pati namu pārvalde, kas tev, tāpēc tur noteikti ir kāda kļūda.”
Turpretim Aijai no Iļģuciema jāmaksā 22,3 eiro, Angelikai – 11,3 eiro, bet Anda informē: “Mums tas pats – kopā par ūdeni 80 eiro.” Lai noskaidrotu, kā iespējama tik liela rēķinu dažādība, “Kas Jauns Avīze” vērsās pēc skaidrojuma RNP.
Iesaka meklēt negodīgos kaimiņus
RNP pārstāve Una Grenevica klāsta, ka šogad sadārdzinājums karstā ūdens sildīšanai par maiju, salīdzinot ar aprīli (apkures sezona šogad noslēdzās aprīļa beigās), ir lielāks nekā pērn pēc apkures sezonas noslēguma, jo no 1. maija mājsaimniecībām vairs netiek piemērots valsts atbalsts centralizētās siltumenerģijas (tajā skaitā karstā ūdens sildīšanai patērētās) daļējai kompensācijai. Jāatzīmē gan, ka šo iemeslu dēļ rēķinu pieaugumam nevajadzētu būt pārāk lielam.
Siltumenerģijas patēriņa uzskaiti konkrētam namam nodrošina mājas kopējais “Rīgas siltuma” uzstādītais skaitītājs. RNP pēc rēķina saņemšanas no “Rīgas siltuma” atbilstoši pašvaldības noteikumiem veic siltumenerģijas patēriņa sadales un maksājumu aprēķinu. “Rīgas siltums” piegādā siltumenerģiju līdz ēkas siltummezglam, kur atrodas tās skaitītājs.
“Rīgas siltuma” pārstāve Linda Rence norāda: “95% skaitītāju rādījumu tiek nolasīti attālināti un novadīti mūsu datu bāzē. Balstoties uz skaitītāja rādītājiem, tiek izrakstīts viens rēķins par mājā kopā patērēto siltumenerģiju. Rēķina tālāka sadale, aprēķinot dzīvokļu īpašniekiem maksu par viena kvadrātmetra apkuri, ūdens uzsildīšanu un karstā ūdens cirkulāciju, ir ēkas apsaimniekotāja kompetencē, balstoties uz metodiku.”
Ja uzrāda mazāk nekā patērēts
Un te arī sākas problēmas. “Būtiska problēma ir skaitītāju rādījumu nodošanas precizitāte. Ja dzīvokļu īpašnieki godprātīgi nenodod karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, proti, mazāk nekā patērēts, bet siltumenerģijas patēriņš liels (jo reāli patērēts karstais ūdens vairāk, nekā īpašnieki uzrādījuši), izmaksas uzrādītajām karstā ūdens vienībām pieaug,” teic Grenevica.
RNP zina kopējo siltā ūdens daudzumu, ko iztērējuši nama iedzīvotāji. Ja kāds vai vairāki no viņiem blēdās un uzrāda mazāku ūdens daudzumu nekā patiesībā izlietots, tad mājas kopējā izlietotā ūdens daudzums tiek izdalīts ar iedzīvotāju uzrādīto daudzumu un iegūta viena kubikmetra cena. Proti, godīgie maksātāji maksā par negodīgajiem.
Kādi ir risinājumi?
Rence skaidro: “Siltumenerģijas uzskaiti dzīvokļos uzlabotu situācija, kad katrs maksā par savu personisko patēriņu. Jau tagad jaunizbūvētās vai rekonstruētās ēkās tiek nodrošināta konkrēta dzīvokļa apkurei piegādātās siltumenerģijas uzskaite, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Lai nodrošinātu siltumenerģijas uzskaiti katrā dzīvoklī vecajās mājās, jāveic ievērojami siltumapgādes sistēmas pārbūves darbi un lēmums par to jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem sadarbībā ar ēkas pārvaldnieku. “Rīgas siltumam” nav nekādu tiesību iejaukties ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu pārbūvē.”
Visos dzīvokļos uzstādītus paaugstinātas precizitātes skaitītājus ar attālinātu nolasīšanas iekārtu par labāko risinājumu uzskata arī RNP. Diemžēl šādus skaitītājus atsevišķā dzīvoklī uzstādīt nevar, tas jādara uzreiz visos. Lai to darītu, nepieciešams iedzīvotāju kopības lēmums. Turklāt tikai viena šāda skaitītāja uzstādīšana izmaksātu vairākus simtus eiro, tādēļ pensionārus ne tikai pierunāt būtu grūti, un arī krāpnieki neatbalstīs.
Ir gan iespēja apsekot skaitītājus, tomēr tas ne vienmēr ir efektīvi. “RNP līdzšinējā pieredze liecina, ka skaitītāju apsekošanām ir īstermiņa ietekme, kas īslaicīgi uzlabo rādījumu iesniegšanas disciplīnu, tomēr pēc būtības ir neefektīvs risinājums laika un resursu patēriņa ziņā. Pārbaudes tiek veiktas atbilstoši grafikam normatīvo aktu noteiktajos gadījumos. Taču starp RNP klientiem ir arī tādas mājas, kurās skaitītāju pārbaudi veic pilnvarotā persona. Šādos gadījumos arī ir vislabākais rezultāts, jo paši iedzīvotāji aktīvi iesaistās jautājuma risināšanā. Arī jautājums par alternatīvas aprēķinu metodikas piemērošanu ir vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē,” stāsta Grenevica.
Diemžēl arī par šādu pārbaužu veikšanas apstiprināšanu lēmums jāpieņem mājas iedzīvotājiem, un pastāv arī iespēja, ka ūdens blēži var durvis vienkārši neatvērt.
