Vai politiķi ietekmē čekas maisu izpēti? Vēsturnieki buntojas pret Rasnaču
LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas strukturālās pakļautības noteikšana un ar to veiktās manipulācijas ir uzskatāmas sekas, ko izraisījusi Latvijas politiskajā elitē joprojām dominējošā padomju laikam raksturīgā izpratne par to, ka vēstures zinātne ir jāpakļauj politiķu kontrolei, teikts Latvijas augstākajām amatpersonām adresētā vēsturnieku petīcijā.
Vēstule, kuru parakstīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis, kā arī Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša, adresēta Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam (ZZS), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK).
Petīcija atrodama portālā "http://www.ipetitions.com", un to jau parakstījušas 44 personas.
Petīcijas autori norādījuši, ka Rasnača rīcība VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā ir nepieņemama, uzsverot, ka komisija bija jāveido kā zinātniski pētnieciska struktūra vai jāiekļauj jau esošā zinātniski pētnieciskā institūcijā, lai to varētu aizsargāt Zinātniskās darbības likums un Latvijas Zinātnes padomes Zinātnieka ētikas kodekss. Tikai tādējādi pagātnes izpēte, ko vadīs šī komisija, var tikt nodrošināta saskaņā ar zinātniskiem principiem, nevis kādas politiskās partijas iegribām.
Laikā, kad sabiedrībā ir aktualizējušies jautājumi par lustrāciju, par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK, padomju laika vispārēju izvērtējumu, demokrātiskai valstij ir jānodrošina pēc iespējas lielāka brīvība šī perioda izpētē un izpratnē, uzsvēra vēsturnieki.
Viņi norādīja, ka līdzšinējā valsts politika attiecībā pret pagātnes izpēti ir bijusi vērsta tikai uz aktuālo politisko interešu apmierināšanu un bijusi selektīva. Joprojām pētniekiem tiekot apgrūtināts darbs ar arhīvu dokumentiem, jo par kopēšanas pakalpojumu zinātniekiem tiekot pieprasīta viņu atalgojumam neadekvāti augsta cena. Tāpat pagātnes pētniecības projekti netiekot pienācīgi finansēti. Petīcijā secināts, ka minētais rada pamatotas bažas par iespējamu pagātnes mitoloģizāciju, padarot to melnbaltu, vienkāršotu un ideoloģizētu.
"Šādai situācijai pastāvot, domājam, pastāv nopietni draudi par VDK dokumentu izpētē iegūto rezultātu iespējamo izmantošanu politiskajās manipulācijās," teikts petīcijā. "Mēs esam pārliecināti, ka pagātnes izpratni nedrīkst pakļaut politiķu kontrolei," uzsvēra vēsturnieki, turpinot, ka pētniecība, tostarp VDK dokumentu izpētes komisijas darbības administrēšana, būtu jānodod zinātniski pētnieciskai institūcijai, kura ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā un ir kompetenta pagātnes izpētes jautājumos.
Nesamierinoties ar Rasnača darbībām VDK dokumentu izpētes komisijā, tuvākajās dienās darbu komisijā atstās tās vadītājs Kārlis Kangeris. Vēl darbu komisijā pārtrauks arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Tāpat valdība šonedēļ nolēma izslēgt Jarinovsku no VDK dokumentu izpētes komisijas. Tieslietu ministrija uzskata, ka komisijas sastāvā pakāpeniski jāveic izmaiņas, papildinot to ar kvalificētiem un strādāt motivētiem komisijas locekļiem un izslēdzot no komisijas sastāva personas, kurām šīs motivācijas vai kvalifikācijas trūkst.
LETA/Foto: Shutterstock
