Šodien ar vērienu un krāšņumu sākas Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki

Tomēr pamatīgus jautājumus par to, cik vērienīgi svētki izdosies, lika uzdot pandēmija, kuras laikā noteikto ierobežojumu dēļ pašdarbības kolektīvu dzīve tika ietekmēta pamatīgi. Neviens arī neslēpa bažas, ka virkne kolektīvu vispār var pārtraukt darboties, bet atlikušajos var krietni samazināties dalībnieku skaits. Tagad svētku rīkotāji un vairums kolektīvu vadītāju atviegloti nopūšas un saka, ka ne tikai nav īstenojušās lielākās bažas, bet ir pat pārsteigums, cik strauji ir atjaunojusies koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un citu pašdarbnieku kustība. Turklāt liela loma tur esot tieši dziesmu svētkiem.

Līdz rekordam pietrūkst nedaudz

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) dati liecina, ka šogad svētkos piedalīsies 40 560 dalībnieku. Tas nedaudz atpaliek no Latvijas valsts simtgades svētkiem, kuros piedalījās gandrīz 43 300 dalībnieku, bet ir aptuveni tikpat, cik 2013. gada svētkos, kad pirmo reizi kopējais dalībnieku skaits pārkāpa 40 000 robežu.

Īpaši labas ziņas šoreiz ir koru nozarei. Par spīti pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, koru dalībnieku skaits būs otrs lielākais pēc 2018. gada kopš uzstādītā rekorda 1990. gadā, kas bija pirmie dziesmu svētki pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un kopkorī vienojās vairāk nekā 20 000 dziedātāju. Ja 2018. gadā Dziesmu svētkos piedalījās ap 16 500 dziedātāju, tad šogad kopkorī Mežaparkā dziedās 15 870 dziedātāji, liecina LNKC informācija. Turklāt nedaudz palielinājies ir koru skaits, kas piedalās dziesmu svētkos. 2018. gadā tie bija 429 kori, bet šogad būs 454 kori.

Jau otros svētkos pēc kārtas visvairāk dalībnieku būs deju svētkos. Šogad piedalīsies 16 879 dejotāji no 695 kolektīviem. Arī tas ir nedaudz mazāk nekā simtgades svētkos, kad piedalījās 18 150 dejotāji no 739 deju kolektīviem, bet ir vairāk nekā citos deju svētkos.

Tāpat šogad svētkos piedalīsies 2097 pūtēju orķestru mūziķi no 66 orķestriem un 5714 dalībnieki no 580 koklētāju ansambļiem, vokālajiem ansambļiem, tautas mūzikas kolektīviem, amatieru teātriem un citiem pašdarbības kolektīviem.

Īpaši plaši 2023. gada svētkos būs pārstāvēti ārvalstu kolektīvi. Kopumā piedalīsies 88 diasporas kolektīvi ar 2587 dalībniekiem. 2018. gadā piedalījās 84 diasporas kolektīvi ar 2411 dalībniekiem.

Par spīti pandēmijai

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums," saka LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa, runājot par dalībnieku skaitu, kas šajos svētkos ir sasniegts, par spīti Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem iepriekšējos gados. Pandēmijas laiks amatiermākslas kustību ietekmēja pamatīgi, jo divus gadus praktiski nebija iespējams nodrošināt mēģinājumus un uzstāšanos ierastajā režīmā. Kori mēģināja "Zoom" un citās tiešsaistes platformās, dejotāji soļus mācījās virtuvēs un viesistabās, bet kopmēģinājumi dažkārt notika kultūras namu pagalmos, ievērojot divu metru distanci vienam no otra.

Par to, ka uztraukumam par dziesmu un deju svētku dalībnieku skaitu bija nopietns pamats, liecina statistikas dati. 2021.gadā kā mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki Latvijā bija reģistrēti vien 42 300 cilvēku. Tas ir pats mazākais skaits kopš 2003. gada, kopš šādi skaitļi vispār tiek apkopoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt tas ir par 45% jeb teju uz pusi mazāk nekā 2018. gadā, kad notika iepriekšējie dziesmu un deju svētki.

Tieši šī iemesla dēļ šo dziesmu un deju svētku gatavošanās procesā pat pavīdēja doma, ka, iespējams, svētkus vajag pārcelt uz nākamo gadu, lai dotu ilgāku atkopšanās laiku pašdarbības kolektīviem. "Ja tā notiktu, tad gan būtu daudz grūtāk. Bet tagad svētki ir devuši papildu stimulu, un mēs redzam, ka dalībniekiem vēlēšanās dejot ir un acis mirdz," rezumē Alpa, piebilstot, ka šā gada svētki nāk īsti laikā, lai pēc pandēmijas tautas deju kustība atkal varētu uzplaukt.

Viņa stāsta, ka Covid-19 dēļ svētku rīkotāji paši sev par kritēriju bija nolikuši 1993. gadu, sakot, ka, ja būs kaut vai tik daudz dejotāju, cik tā gada svētkos, - vairāk nekā 10 000 -, deju svētki būs! Tomēr realitāte ir pārsniegusi visas gaidas, un šogad deju svētkos piedalīsies gandrīz 17 000 dejotāju.

Arī Dziesmu svētku virsdiriģents, viens no koru koncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons saka, ka pandēmijas laikā bija bažas par koru turpmāko pastāvēšanu un to, vai koros nesamazināsies dalībnieku skaits. Tostarp bija bažas, kas notiks ar vienmēr trūkstošajām vīru balsīm jauktajos koros. Bija bažas, kas notiks ar jau tāpat ne pārāk kuplo Latvijas vīru koru saimi.

"Ir redzams, ka ir izveidojušies arī jauni kori. Varbūt kāds kolektīvs arī nav izturējis pandēmijas laiku, bet to skaits pilnīgi noteikti nav mērāms desmitos. Kas attiecas uz dalībnieku skaitu, tad, iespējams, labvēlīgi ir sakritusi pandēmijas attālināšanās un dziesmu svētku tuvošanās, kas vienmēr ir piesaistījusi papildu dalībniekus teju visos kolektīvos. Piemēram, es neatceros citus gadus, kad Rīgā būtu koris, kurā ir 100 dalībnieku. Arī citur ir kori, kuros ir vairāk nekā 80 vai 70 dziedātāju," stāsta diriģents.

Kvalitātes latiņa

Ja prieks par to, ka pandēmijas gadi nav iesituši pamatīgu robu svētku dalībnieku skaitā ir visiem, tad viedokļi, kāda ietekme ir bijusi uz mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu varēšanu, vairs nav tik vienoti.

Ādamsons norāda, ka par tiešām normālu situāciju mēģinājumu un koncertu procesā var runāt vien gadu, turklāt šā gada svētkos koriem būs divi koncerti, kas nozīmē arī divreiz vairāk skaņdarbu, kas ikvienam dziedātājam ir jāapgūst līdz svētkiem. Viņaprāt, vislielākās pēdas pandēmijas laiks ir atstājis uz tā saucamās jaunās mūzikas apguvi - jaundarbiem, kuri ir īpaši radīti šā gada dziesmu svētkiem, un dziesmām, kuras kopkora repertuārā šogad ir iekļautas pirmo reizi un ne visi kori tās agrāk ir dziedājuši.

"Tādas klasiskas vērtības kā "Gaismas pils" vai "Lauztās priedes" skanēs vareni, pārliecinoši un droši - par to nav šaubu -, un par to varēja pārliecināties, esot kopmēģinājumos Latvijā un redzot, kā kopkori tās izprot, interpretē un kāda ir kvalitāte. Grūtāk iet ar dziesmām, kas visos koros nav tik bieži dziedātas. Taču tieši rudens posmā mēs arī varējām saprast, kas ir labi, kur rūpes un darbs ir jāieliek vairāk, un tā ir šī repertuāra jaunā sadaļa. Process nav apstājies, un līdz svētkiem laiks tiek izmantots, lai saliktu punktus uz "i"," sola diriģents.

Tomēr, neraugoties uz to, viņš norāda, ka realitāte nebūt nav tik slikta, kā varētu būt pēc pandēmijas laika.

"Mēs joprojām spējam dziedāt "a cappella", mēs spējam dziedāt daudzbalsīgi, mēs spējam ātri uztvert to, ko lūdz virsdiriģenti kopmēģinājumos," uzsver Ādamsons, piebilstot, ka par to liecina arī pavasara koru skates. Pēc viņa teiktā lielākajā daļā skašu runa nebija par to, vai ir izdarīts prasītais, bet bija redzami mākslinieciski ļoti augstvērtīgi sniegumi.

LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Alpa uzsver, ka nebūs tas cilvēks, kurš teiks, ka pandēmija nav atstājusi nekādu iespaidu. Esot jūtams, ka dejotāju kopējais veselības stāvoklis nav tāds kā iepriekš. Lai gan vairāk tas attiecoties uz vidējās paaudzes un senioru deju kopām, arī jauniešiem esot grūti izturēt dažu deju tempu līdz pat dejas beigām.

Viņa arī atzīst, ka ļoti pareizs lēmums esot bijis pagājušā gada pavasarī sākotnējās skatēs ļaut uz skatuves dejot kolektīviem ar tik pāriem, cik tajā brīdī ir bijuši (arī tad, ja sastāvi bija nepilni), un tās dejas, kuras viņi paši bija apguvuši. "Tas ļāva dejotājiem atkal sajust dejas garšu un prieku, un trūkstošie pāri pēc tam ar laiku pievienojās," uzsver Alpa.

Ukrainas ietekme

Šogad tiek svinēti Dziesmu svētku 150 gadi, tādēļ svētku norisēs daudz tiks pieminēti šīs tradīcijas pirmsākumi. Tomēr savu nospiedumu svētkos atstās arī Ukrainā notiekošais karš.

"Es kopā ar saviem dziedātājiem kopš pagājušā gada 24. februāra arī esmu sapratis, ka daudzas lietas mēs novērtējam tikai tad, kad tās ir apdraudētas. Kad tev ir iespēja kaut ko zaudēt, tad tu apzinies, cik tā ir liela vērtība. Tam ir tik liels svars, ka mēs varam runāt latviski, mēs varam dziedāt, ko mēs vēlamies, mēs varam satikties šādos svētkos, mēs varam sajust šo milzīgo latvietības spēku, visiem kopā darot un iekarstot par vienu lietu. Līdzīgi kā pirms kāda laika dzīvojot līdzi mūsu hokeja izlasei, tagad to varēs darīt uz mūzikas skatuves. Ikdienā šo sajūtu ir salīdzinoši grūti noķert. Tās emocijas, kuras mēs kā dziedātāji, diriģenti, dalībnieki izjūtam dziesmu svētkos, ir grūti salīdzināt ar kaut ko citu," savas pārdomas atklāj Ādamsons.

Šie ir kļuvuši par pirmajiem svētkiem, kuros kāds komponists ir atsaucis sava darba izpildījumu. Zigmars Liepiņš dziesmu "Svētī debesīs šo zemi" nolēma atsaukt, jo neredzot iespēju stāvēt uz vieniem skatuves dēļiem ar šīs dziesmas līdzautoru dziesminieku Kasparu Dimiteru, kurš jau kādu laiku izrāda prokremlisku pozīciju. dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā šo dziesmu aizstās ar Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesmu".

Jau kopš kara sākuma Ukrainā virmo runas par to, ka Ukraina būtu pelnījusi arī kādu īpašu skaņdarbu dziesmu svētku laikā. Vēl teju mēnesi pirms svētku sākuma mākslinieciskie vadītāji tam zaļo gaismu nedeva, uzsverot, ka koristiem šoreiz ir jāapgūst plašs repertuārs un iekļaut vēl kādu dziesmu, kuru kori pirms tam nav dziedājuši, būtu riskanti. Tomēr gandrīz vai pēdējā brīdī nāca lēmums, ka kori lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" otro daļu noslēgs ar Ukrainas himnu.

"Aizvien grūtāk bija atrast vispārcilvēcisku argumentu, kāpēc to nedarīt. Jā, mēs varam atsaukties uz to, ka tie ir mūsu svētki, ka līdz šim tāda prakse nav bijusi, ka kādas tautas vai valsts aizstāvībai atskaņotu kādu skaņdarbu. Var būt arī arguments, ka koristiem ir daudz darāmā darba, jo priekšā ir divi koncerti un divas programmas. Mierīgi izrunājot šīs lietas, mēs sapratām, ka mēs iegūsim, ja tā var teikt, dvēseliskā un sirdsapziņas ziņā. Mēs ceram, ka kopēji muzikāli paustais atbalsts kādā veidā stiprinās un iedos papildu sparu tiem cilvēkiem, kas patlaban cīnās par savu brīvību un valsti," stāsta Ādamsons.

Domājot par nākotni

Dziesmu svētku 150 gadi arī ir laiks, kad domāt par šīs tradīcijas turpināšanos. Ādamsons uzsver, ka nekas nenotiks bez skolu koriem un skolu un pašvaldību vadības attieksmes pret tiem. Tādēļ atbalsts skolu koriem ir pats primārais un būtiskākais.

"Mums patīk priecāties par mūsu spēcīgāko amatierkoru augstvērtīgo sniegumu, mēs varam priecāties, ka mums ir tik labi sniegumi koru skatēs, bet tas viss var notikt tikai loģiskā secībā. Ja bērnam vai jaunajam cilvēkam mūzikas un dziedāšanas mīlestība netiek parādīta un viņš to nesajūt jau skolas gados, tad ir naivi cerēt, ka viņš kaut ko tādu darīs pēc tam," pauž Ādamsons.

"Ja ir dziedātāji, tad jau pēc tam, redzot to darbu, ko dara mani kolēģi, nav šaubu, ka rezultāts būs labs un neizpaliks. Pats galvenais ir, lai nezustu vēlme nodarboties ar kordziedāšanu," saka diriģents.

Arī Alpa, jautāta, kādēļ dejotāju skaits svētkos gadu no gada stabili aug, uzsver, ka tie, kuri dejo jau no bērnības un kā jaunieši ir piedalījušies deju svētkos, šo lietu vairs nevar atstāt un nevar vairs bez tā iztikt.