Ar kādām sekām jārēķinās Latvijai, ja notiktu Zaporižjas kodolkatastrofa?
Izplatoties informācijai par iespējamu Krievijas terorakta plānošanu Zaporižjas atomelektrostacijā, pieaugušas sabiedrības bažas par to, kā būtu jārīkojas sliktākā scenārija gadījumā. Pagājušajā nedēļā Aizsardzības ministrija savā paziņojumā uzsvēra, ka Krievijas iespējamā terorakta Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) rezultātā apdraudējums Latvijai būtu niecīgs. TV3 raidījumā “900 sekundes” šorīt savu versiju par iespējamiem riskiem Latvijai pauda Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
“Mēs esam vērtējuši dažādus scenārijus. Vērtējuši gan mēs paši, gan starptautiski, ko saka eksperti. Ir jāņem vērā mūsu attālums no šīs atomelektrostacijas [Zaporižjas]. Pie radiācijas negadījumiem attālums ir svarīgs faktors. Mēs atrodamies aptuveni 1000 kilometru attālumā, tas ir daudz. Šajā situācijā mēs vērtējam, ja būtu kodolkatastrofa, šī ietekme būtu niecīga vai nebūtiska. Mūs varbūt sasniegtu radioaktīvās vielas, bet tās būtu tādā daudzumā, kas neietekmētu cilvēku veselību,” TV3 raidījumam “900 sekundes” skaidroja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
Speciāliste arī minēja, ka katrai atomelektrostacijai ir noteikts vērtējums, kāda varētu būt ietekme kodolavārijas gadījumā. “Starptautiski ir izstrādātas rekomendācijas – pārtikas ierobežojumi, plānojot aizsardzības pasākumus, ir aptuveni 300 kilometru ap atomelektrostaciju.”
Viņa arī uzsver, ka būtiskākais ir sabiedrības informētība, lai nerastos panika. Svarīgākais ir saglabāt mieru un sekot līdzi informācijai.
Tāpat eksperte atgādina, ka Zaporižjas atomelektrostacijā reaktori ir apturēti un elektrību neražo. “Tas ir būtisks faktors. Tas nozīmē, ka pirms kāda laika nolemts apturēt reaktoru darbību, lai mazinātu šos riskus,” pauda eksperte.
Jau ziņots, ka Latvijas Radiācijas drošības centrs diennakts režīmā seko radiācijas monitoringa datiem un radiācijas drošības situācijai. Radiācijas drošības centram saņemot informāciju par notikumu, un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sniegtu sabiedrībai rekomendācijas par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.
Latvijas atbildīgās iestādes esot sagatavojušas rīcības plānu koordinētai reaģēšanai uz radiācijas draudiem, kā arī iespējamo apdraudējumu seku novēršanai.
Bažas par Eiropas lielāko AES, kas ir valdījušas visu Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā laiku, ir saasinājušās pēc tam, kad šomēnes krievi uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, kas nodrošināja arī kodolstacijas dzesēšanai nepieciešamo ūdeni.
Zaporižjas AES savulaik nodrošināja 20% no Ukrainas elektroenerģijas patēriņa un turpināja darboties Krievijas iebrukuma pirmajos mēnešos arī pēc tam, kad martā to okupēja Krievijas karaspēks, taču septembrī elektroenerģijas ražošana tika pārtraukta.
Kara 8. mēnesis: dzīve okupantu izpostītajā Ukrainas pilsētā Zaporižjā 2022. gada oktobrī
