Konkurences padome sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā
Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.
Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV), skaidrojot iniciatīvu sarunai par pārtikas uzcenojumu, pauda, ka satraukumu radījis fakts, ka ekonomisti izcēluši inflācijas daļu, ko nevar pamatot nekā citādi, kā vien ar aizdomām par mākslīgu sadārdzinājumu mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.
"Skaidrs, ka inflāciju izjūt ikviens no mums, bet tomēr sevišķi tas skar iedzīvotājus ar maziem un vidējiem ienākumiem," sacīja Liepiņš, piebilstot, ka praksē tas nozīmē, ka jo mājsaimniecības ienākumi ir zemāki, jo lielāku izdevumu sadaļu veido pārtika.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka pārtikas cenu straujo kāpumu sevišķi sāpīgi izjūt iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Viņaprāt, valsts un uzņēmumi nekad nespēs nodrošināt pietiekami lielas algas un pensijas, ja veikalos preču cena tiks noteikta ar vairāku reižu uzcenojumu.
"Valsts indeksēs pensijas un cenas veikalos būs atkal augšā," piebilda Liepiņš.
Lai arī Latvijā darbojas vairākas lielās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes, Liepiņš uzmanību vērsa uz "Rimi", kam dažādu iemeslu dēļ patlaban publiskajā telpā ir pievērsta vislielākā uzmanība.
Viņš analizēja pārtikas produktu cenas "Rimi" veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas aplūkotas kompānijas interneta veikalā.
Liepiņš prezentācijā apskatīja vairākus piemērus, tostarp "Rimi" zīmola eļļu, dārzeņu maisījumu, etiķi, kā arī citu ražotāju produkciju. Teju nevienā no prezentācijā ietvertajiem piemēriem cenas "Rimi" veikalos Baltijas valstīs nesakrita, turklāt dažos no gadījumiem Latvijā attiecīgā pārtikas produkta cena ir lielāka, nekā Igaunijā vai Lietuvā.
Cita starpā Liepiņš sacīja, ka atšķirīgas ir arī svaigo dārzeņu cenas, kas, viņaprāt, norāda uz samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes augļiem un dārzeņiem neefektivitāti.
"Tā peļņa, visdrīzāk, ir nevis valsts budžetā, bet tirgotāja kabatā," sacīja Liepiņš.
Tāpat viņš norādīja uz vairākām publiskām diskusijām sociālajos tīklos un masu medijos par pārtikas cenu nepamatotību.
Liepiņa ieskatā, situācijas risināšanai varētu tikt veikts publisku cenu monitorings. Viņš neizslēdza, ka viens no variantiem varētu būt izmaiņas nodokļu politikā. "Vienaldzīgi pret to, ko mēs redzam, nevaram palikt," teica deputāts.
Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka jautājums par to, ko iesākt ar augstajām pārtikas cenām ir aktuāls, īpaši ņemot vērā, ka kopš marta un aprīļa sarukušas izmaksu pozīcijas, piemēram, energoresursu cenas.
Tāpat viņš akcentēja, ka sarunas par pārtikas cenu sadārdzinājumu iepriekš komisijā notikušas arī piena tirdzniecības kontekstā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LLDK) prezidents Andris Bite komisijā pauda, ka situācijas raksturošanai jāņem vērā fakts, ka pēdējo divu gadu laikā cenas ir kāpušas visam, un ražotāji vienmēr cenu kāpumu izjūt ātrāk, pirms tas sasniedz patērētājus. Ražotāji cenu kāpumu var prognozēt apmēram sešus līdz desmit mēnešus iepriekš.
Viņš uzsvēra, ka LLDK jau 2021.gada oktobrī sāka publiski paust bažas par pārtikas cenu kāpumu, vienlaikus paredzot, ka cenas šogad varētu normalizēties.
Bite atzina, ka viņa paustās prognozēs nav bijušas patiesas, jo veikalu plauktos pārtikas cenas joprojām ir augstas. Viņš sacīja, ka pērn novembrī-decembrī pārtikas ražotāji manīja, ka pārtikas izejvielu cenas krīt, tāpat arī energoresursu un citas izmaksas ir sarukušas, kam vajadzēja sekmēt cenu samazinājumu arī veikalu plauktos.
"Šobrīd viennozīmīgi tālākai cenu celšanai es neredzu pamatu un faktiski ir jānotiek pretējam efektam - jānotiek cenu diezgan straujai korekcijai uz leju," uzsvēra Bite, piebilstot, ka runa ir par Latvijā ražotām precēm.
Līdztekus Bite skaidroja, ka cenas ietekmē ne tikai ražotāju un tirgotāju vēlme nopelnīt, bet arī uzņēmēju neietekmējamie procesi, piemēram, nodokļu politika, darba spēka izmaksas un citi aspekti. Tāpat viņš akcentēja, ka Latvijas ražotāju produkcijas cenu ietekmē arī uzņēmumu orientācija uz vietējo tirgu.
"Jo vairāk tu strādā uz šo mazo tirgu, jo lielākas ir tavas izmaksas. Ja tu strādā pasaulē un tavi apjomi ir lieli, tad arī vietējā tirgū spēj piedāvāt lētāku produkciju," norādīja LDDK vadītājs, piebilstot, ka uz pārtikas cenu samazinājumu spiediens patlaban tiek izdarīts arī eksporta tirgos.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.
Pēc viņa teiktā, lai arī oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes dati patlaban rāda pārtikas cenas inflāciju 18% apmērā, tie neatspoguļo iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, bet gan cenu svārstības izvēlētiem pārtikas produktiem, kur daļa no tiem jau zaudējuši savu popularitāti.
"Gribētu teikt, ka īstenībā tā situācija ir labāka, nekā mēs redzam," sacīja Krūzītis, atzīmējot, ka, piemēram, "Rimi" ķēdē inflācijas rādītājs patlaban ir 10%.
Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus.
Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.
Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.
"Tas viss notiek ar laika nobīdi. Kad šis tiks iztērēts un tiks nopirkts kaut kas lētāks, cenas ies uz leju," norādīja LPTA vadītājs.
Skaidrojot daudz apspriesto veikalu uzcenojumu, Krūzītis sacīja, ka uzcenojumu sadaļu veido divas daļas - uzņēmuma peļņa un pārdošanas izmaksas. Viņš norādīja, ka ir virkne pārdošanas izmaksu, kuras tirgotājs nevar ietekmēt, piemēram, enerģētika, nodokļi un tamlīdzīgi, taču, tas, ko tirgotāji var darīt, ir celt darbības efektivitāti.
Krūzītis akcentēja, ka, atšķirībā no citām nozarēm, tirgotājiem nav atbalsts saules paneļu ierīkošanai, neskatoties uz to, ka tirdzniecība ir viena no lielākajām elektroenerģijas patērētājām.
Vienlaikus viņš nenoliedza, ka ir preču grupas, kurām tiek piemērots lielāks uzcenojums, bet tās neesot cenu jūtīgās grupas, bet gan produkti, kam ir mazāks pieprasījums. Arī šiem produktiem dažādās tirdzniecības ķēdēs uzcenojums ir atšķirīgs, ko nosaka katras kompānijas izvēlētā stratēģija.
"Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktors Milans Blūms skaidras atbildes par to, kādēļ Baltijas valstīs cenas "Rimi" veikalos ir atšķirīgas, nesniedza, atzīmējot, ka to ietekmē, piemēram, dažādas nodokļu politikas un akciju piedāvājumi.
Tomēr viņš akcentēja, ka "Rimi" peļņa pērn samazinājusies un bija tikai 2,7% no kopējā apgrozījuma.
Tāpat viņš komisijas sēdē apstiprināja, ka veikalu tīkls nemitīgi ved sarunas ar piegādātājiem un ražotājiem par cenu samazināšanu, taču skaidrs ir arī tas, ka patlaban ir jātirgo tā prece, kas saražota augsto izmaksu periodā.
"Tas ir process, kas notiek nemitīgi," norādīja Blūms.
Blūms arī apstiprināja, ka lielveikalos cenas augstākas ir tiem produktiem, kuriem ir mazāks pieprasījums, savukārt cenu jūtīgās grupas tiek nodrošinātas par iespējami zemākajām cenām.
Deputāts Augusts Brikmanis (ZZS) pauda, ka konflikts starp ražotājiem un tirgotājiem vienmēr ir pastāvējis, turklāt peļņas rādītāji pilnībā neatspoguļo patieso situāciju, jo tajā tiek ietvertas arī veiktās investīcijas un citi aspekti. Viņš uzsvēra, ka būtiskākais šajās sarunās ir panākt, lai būtu "kopīga spēle" ne tikai Latvijā, bet pasaulē, ko varētu sekmēt cenu veidošanas mehānisma analīze kā ražotājiem, tā tirgotājiem.
Brigmanis ieteica, ka nepieciešams vienoties starp ražotājiem un tirgotājiem, ka tajā brīdī, kad notiks cenu samazinājums ražošanas segmentā, cenas tiks samazinātas arī veikalu plauktos.
"Attiecīgi tas varētu būt tāds sociāls līgums," sacīja Brikmanis.
Komisijas sēdē atbildot uz deputātu jautājumiem, pārtikas ražotāju un Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka atsevišķās preču grupās cenu kritums varētu būt jūtams rudenī.
Savukārt KP pārstāvji atzīmēja, ka padome ir sākusi tirgus uzraudzību, tostarp par pamata pārtikas precēm. Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.
KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.
Abu Meri atzīmēja, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.
