Zagt zāles pļaušanas robotu nav vērts
Edmunds Freibergs “Facebook” ievietojis ironijas pilnu ierakstu par situāciju ar viņam nozagto zāles pļāvēju – robotu “Husqvarna Automower 440”. Zādzība pastrādāta 1. jūnijā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, un īpašnieks uzdod retorisku jautājumu – ko gan zagļi ar šo guvumu grasās iesākt.
Viņš raksta: “Gribēju informēt mūsu ne īpaši attīstīto sabiedrības daļu, kura vēl dzīvo laukos – šie robotiņi nestrādā bez to uzlādes stacijām, kā arī ir aprīkoti ar PIN kodu, kas neļaus nevienam citam to pat izkustināt no vietas. Tāpat zināšanai – visi “Husqvarna” dīleri visā pasaulē šobrīd ir informēti, ka konkrētais robots ar savu unikālo VIN kodu ir nozagts, un, tam parādoties legālā servisā, par to uzreiz kļūs zināms.”
Aicina klusi atnest atpakaļ
Zagt šādus robotus var, ja kādam mājās ir vajadzīgs lieks krāms, jo to pārdot vai ieķīlāt lombardā nevar un nekādai citai lietošanai arī nederēs. “Šī ziņa ir domāta arī tam cilvēkam, kas izdomāja ar šādu zādzību iedzīvoties. Ieteiktu viņam atvest robotu atpakaļ un klusi nolikt vietā, kur tas tika paņemts, jo nekādu labumu no tā, kas tika izdarīts, iegūt nevar,” raksta Freibergs.
“Kas Jauns Avīzei” Freibergs atzīst, ka diemžēl robots tā arī nav atnests atpakaļ un, visticamāk, zaglis, apzinoties savas rīcības bezjēdzību, zāles pļāvēju ir vienkārši kaut kur izmetis. Policisti, kuri ieradušies pēc izsaukuma, bijuši visai izbrīnīti, jo tas viņu praksē bijis pirmais šāds gadījums.
Bezjēdzīga zādzība
Konkrētā modeļa pļāvējs maksā gandrīz 4000 eiro, tādēļ ir saprotami, ka tas aprīkots ar zināmu aizsardzību pret zagļiem. To “Kas Jauns Avīzei” apstiprina arī dārza un meža tehnikas centra Sils produktu menedžere Signe Lipkina.
Viņasprāt, šī patiešām ir absurda situācija, jo robotu nevar izmantot cits lietotājs, varbūt vienīgi mehāniskajām rezerves daļām. Tādēļ tas ir visai muļķīgs iemesls, lai iekultos problēmās ar likumu, zogot tik dārgu lietu.
Lipkina skaidro: “Šāds robots patiešām strādā tikai kopā ar uzlādes staciju, to nekādi citādi nevar uzlādēt, tātad tas darbosies tikai līdz pirmajai izlādei. Tas attiecas uz pilnīgi visiem pļaušanas robotiem, taču “Husqvarna” un “Stihl” roboti papildus ir aizsargāti arī ar PIN kodu. Ja to nezina, tad lietot šo robotu nav iespējams. Stiga robotiem ir nedaudz citāds risinājums – katrs ir savienots ar konkrētu lietotāju ar interneta aplikāciju, un to nav iespējams lietot, kamēr iepriekšējais lietotājs nav atrakstījies.”
Iespējams, ka lielveikalos nopērkamos lētākos robotus var lietot manuāli, taču arī tas ir tikai ar nosacījumu, ja garnadzis aiznes visu komplektu kopā ar tā saucamo mājiņu.
“Protams, teorētiski pastāv iespēja, ka kāds hakeris var uzlauzt arī pļaušanas robota programmatūru, jo tas tāpat ir dators, tātad programmēts un attiecīgi var pārprogrammēt, bet es vēl nekad neesmu dzirdējusi par šādu incidentu. Man arī nešķiet, ka tas būtu izdevīgi hakeriem, jo robotu pasaulē ir nosacīti nedaudz, ja salīdzina, piemēram, ar mobilajiem telefoniem vai “Microsoft Office” programmatūras lietotājiem, tādēļ šāds risks vienkārši neatmaksājas,” saka Lipkina.
Tehniku izsekot nav ļoti dārgi
Kaut arī ražotāji šādus risinājumus parasti neuzstāda, tomēr pats klients var ieguldīt GPS izsekošanas iekārtā, kuru tad iekārtas uzstādītājs ierīcē kaut kur noslēpj, un zādzības gadījumā mantai vismaz kādu laiku iespējams sekot tiešsaistē.
Uzņēmuma “Autonams”, kurā ir iespēja uzstādīt dažādus zādzību novēršanas risinājumus, GPS biznesa vadītājs Jānis Strazdiņš apliecina, ka to var uzstādīt būtībai jebkādai ierīcei, ieskaitot arī divriteņus. Galvenais priekšnosacījums – jābūt vietai, kur pievienot strāvas padevi un raidītāju. Izmaksas svārstās no 50 līdz 150 eiro, atkarībā no uzstādīšanas sarežģītības pakāpes.
Vienkāršākais variants ļaus ierīci vienkārši izsekot, bet sarežģītākajā pakāpē īpašniekam būs iespējas pašam konfigurēt dažādus parametrus – piemēram, izveidot zonas, par kuru pamešanu viņš saņems signālu savā telefonā. Izsekošanas abonēšanas maksa ir aptuveni seši līdz deviņi eiro mēnesī, taču lauksaimniecības tehnikai var būt arī sezonāls raksturs.
Atsevišķu zāles pļāvēju robotu cena var sasniegt arī 10 000 eiro, tādēļ par to drošību ir vērts padomāt. Lielo lauksaimniecības tehniku, kuras cenas sasniedz vairākus simtus tūkstošu, ražotāji pēc pieprasījuma var aprīkot arī ar attālinātas atslēgšanas iespēju. Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova saimniecībā šobrīd atrodas vairāki nelietojami traktori, kurus ar lielu pompu no Ukrainas atveda viņa kaujinieki – marodieri.
