Melnais scenārijs: kas notiktu, ja tiktu pārrauts vai uzspridzināts kāds no Daugavas HES dambjiem?

Pirms nedēļas rašistu uzspridzinātais Kahovkas HES Ukrainā dambis daudziem radījis jautājumu – kas notiktu Latvijā, ja sagrūtu kāds no Daugavas kaskādes lielo spēkstaciju (Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas) dambjiem? 

Vispostošākās sekas Jaunjelgavai

Teorētiski tāda varbūtība ir iezīmēta 2020. gada augustā apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plāna 18. pielikumā “Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hodroelektrostaciju kaskādes hidrobūve”, kurā minēts, ka “par Daugavas HES pārrāvuma iemeslu var būt hidrotehnisko būvju nepareiza ekspluatācija, terora akts vai zemestrīce”.

Daugavas HES pārrāvuma risks tiek vērtēts kā nozīmīgs, izraisot sekas ar ievērojamu cilvēku upuru skaitu, appludinot Daugavas akvatorijā pieguļošās sauszemes teritorijas un nodarot kaitējumu ekosistēmai, kā arī izraisot vispārīgus traucējumus iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai (elektrības piegādes traucējumi, veselības aprūpes traucējumi, pārtikas un dzeramā ūdens piegādes traucējumi, siltuma un dzeramā ūdens piegādes un notekūdeņu sistēmas bojājumi un citi. Ko šāda katastrofa var izraisīt, tagad varam redzēt Kahovkā.

Daugavas HES dambja pārrāvuma gadījumā pirmās nedēļas, kamēr viss ūdens no ūdenskrātuvēm pa Daugavu aiztecēs līdz Baltijas jūrai, uzdevums būs cilvēku dzīvību glābšana, viņu evakuācija uz drošākiem rajoniem. Katastrofas modulācija liecina, ka Pļaviņu HES dambja pārrāvuma gadījumā cietīs visas Daugavas krastos esošās pilsētās upes lejteces virzienā, bet vistraģiskāk – Jaunjelgava, kur ūdens līmenis varētu celties par pieciem, sešiem metriem.

Katastrofas iespējamība zema

Un pēc šīs pirmās “glābšanas nedēļas” jau varētu sākties nelaimes seku apzināšana, kas varētu būt prātam neaptveramas – sagrautas mājas, iznīcināta infrastruktūra, ekoloģiska katastrofa, lauksaimniecības zaudējumi un tā tālāk.

Latvijas Civilās aizsardzības plāns arī paredz rīcību šādos gadījumos. Te jāpiebilst, ka rīcību šādos gadījumos nav izstrādājuši vien tikai mūsu speciālisti, profesori un ierēdņi (kaut arī viņu profesionalitāti nav pamata apšaubīt), bet tiek ņemta vērā “NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmata”.

Katastrofu risku kopsavilkumā par varbūtības/ticamības līmeni HES dambju sagrūšanas scenārijs tiek vērtēts, kā “zems”. Vēl tikai kā “ļoti zema” tiek vērtēta postošu zemestrīču iespējamība Latvijā.

“Latvenergo” aprēķina postu

Akciju sabiedrība “Latvenergo” ir izstrādājis Civilās aizsardzības plānus, kurā minētas arī HES dambju pārrāvuma iespējamās sekas:

* Rīgas HES hidrotehnisko būvju sagraušanas rezultātā iespējama plašu lejtecē esošo teritoriju appludināšana, kas rada draudus cilvēkiem, materiālajām vērtībām un videi. Aizsprosta pārrāvuma gadījumā notiks aizsprosta lejpusē apkārtējās teritorijas applūšana, kas varētu apdraudēt 110 825 cilvēkus .

Pļaviņu HES atver slūžas:

* Ķeguma HES aizsprosta pārrāvuma gadījumā notiks aizsprosta lejpusē apkārtējās teritorijas applūšana, kas varētu apdraudēt līdz 139 433 cilvēkus.

* Pļaviņu HES hidrotehnisko būvju sagraušanas rezultātā iespējama plašu lejtecē esošo teritoriju appludināšana, kas rada draudus cilvēkiem, materiālajām vērtībām un videi.

Runājot par Pļaviņu HES dambja pārrāvumu, gan publiski nav minēts, cik cilvēku tas varētu ietekmēt, bet jāņem vērā tas, ka tieši viskatastrofālākās sekas varētu būt tieši tad, ja tiktu pārrauts Pļaviņu dambis.

HES dambju grūšanas ķēdes reakcija

Lai arī “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele pirms pāris dienām TV3 ēterā paziņoja, ka Pļaviņu HES dambja pārrāvums nevar radīt draudus Ķeguma un Rīgas spēkstaciju dambju pārrāvumam tālāk Daugavas lejtecē, simtprocentīgi droši par to nevaram būt. 

2017. gadā biedrība “Zaļā brīvība” pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma veica pētījumu, kurā teikts:

“Akciju sabiedrības “Latvenergo” HES avārijas ir notikumi ar zemu varbūtību, bet potenciāli lielu ietekmi un domino efektu - kaskadējošas dambju pārraušanas risku. Pārplūstot vai plīstot dambim pa upi augstāk esošā HES tāda paša katastrofa varētu notikt arī zemāk esošiem HES, gala rezultātā applūstot arī Rīgas pilsētai”.

2007. gada decembrī laikraksts “Rīgas Balss” rakstīja: “2006. gada novembrī tika prezentēts “Latvenergo” pētījums par iespējamo HES sagraušanas risku. Saskaņā ar pētījumu, ko izstrādāja kopuzņēmums “Fortum Power and Heat/Poyry Energy” kopā ar vietējiem konsultantiem. Ja gadījumā sagrautu Pļaviņu HES, ūdens līmenis Jaunjelgavā celtos jau pēc 40 – 50 minūtēm, Ogrē – pēc nepilnām trim stundām, bet Rīgā – pēc piecām, sešām stundām. Aprēķināts, ka dzīvību katastrofā varētu zaudēt līdz 710 cilvēku, bet kopējais apdraudēto skaits sasniegtu 151 074 cilvēkus. Vislielākais upuru skaits – 113 cilvēki– tiek prognozēts aizsprosta tiešā tuvumā. Pētījumā uzsvērts, ka:

* Pļaviņu aizsprosta pārrāvuma gadījumā var tikt skarti arī Ķeguma un Rīgas HES aizsprosti;

* elektroenerģijas ražošana tiktu pārtraukta apmēram uz desmit gadiem;

* plūdu apdraudētā teritorija sasniegtu 13 600 hektārus;

* trīs Daugavas HES aizsprostu rekonstrukcija izmaksātu apmēram 212 miljonus eiro”.

Pļaviņu HES katastrofas modulējums

Savukārt citas ģeogrāfijas skatījuma portāls „Neogeo” pirms 13 gadiem publicēja “melno scenāriju”, kas notiktu, ja sagrūtu Pļaviņu HES dambis: “Divarpus stundas pēc Pļaviņu HES aizsprosta sagrūšanas tiek pārrauts Ķeguma HES aizsprosts, bet vēl pēc gandrīz trim stundām – Rīgas HES aizsprosts”. Jāteic, ka šī situācija nebija modelēta pēc Holivudas katastrofu filmu scenāristu noteikumiem, bet gan analizējot reālus faktus un apkopojot pieejamo tehnisko informāciju.

Sešas stundas pēc Pļaviņu HES sabrukšanas ūdens vienu pēc otra aprij Latvijas galvaspilsētas kvartālus. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki ar sausām kājām var palikt Vecrīgas centrālajā daļā, kas uz dažām stundām būs palikusi par salu trakojošajos Daugavas ūdeņos.

Visu triju hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs esošās milzīgās ūdens masas (viens miljards kubikmetru) īsā laikā trauktos pa Daugavu un atnestu lielu nelaimi Daugavas krastos dzīvojošajiem:

* pārraujot Pļaviņu HES aizsprostu, pāri tam ik sekundi gāžas 20 000 m3 ūdens;

* pēc 40 minūtēm mežonīgā ātrumā sāk applūst Jaunjelgava. Jaunjelgava ir pilsēta, kas šajā katastrofā cieš visvairāk. 2/3 pilsētas atrodas zem ūdens;

* pēc divām stundām un desmit minūtēm ar ātrumu pieci centimetri minūtē sāk celties ūdens līmenis Ķeguma HES ūdenskrātuvē;

* pēc divarpus stundām tiek pārrauts Ķeguma HES aizsprosts;

* pēc divām stundām un 50 minūtēm sāk applūst Ogre – vispirms Pārogre, bet pēc tam Grīvas rajons un Jaunogre;

* pēc piecām stundām un 20 minūtēm tiek pārrauts Rīgas HES aizsprosts. Ap desmit metrus augsta plūdu viļņa fronte ar ātrumu 22 kilometri stundā, traucoties pa Daugavas gultni, sāk savu iznīcinošo ceļu uz Rīgu;

* pēc piecām stundām un 45 minūtēm ūdens vilnis sasniedzis Ķengaragu. Pirmie to sagaida Dārziņu un Doles salas iedzīvotāji;

* pēc sešām stundām ūdens ieplūst starp Ķengaraga daudzstāvu namiem. Daugavas kreisajā krastā izveidojas jauna sala, kuras krastā slejas Katlakalna baznīca;

* pēc sešām stundām un 15 minūtēm Daugavas dzelmē pazūd Lucavsala un Zaķusala. Virs ūdens redzama tika televīzijas torņa smaile. Visa Krasta iela pazūd zem trīs, četrus metrus dziļa ūdens;

* pēc sešām stundām un 45 minūtēm ar ātrumu 1,5 centimetrs minūtē sāk celties ūdens līmenis Vecrīgas apkārtnē. Piecu stundu laikā tur Daugava sasniedz savu plūdu maksimumu – 5 – 5,5 metri virs normālā ūdens līmeņa. Ūdens Rīgā laužas iekšā pa Lāčplēša, Dzirnavu, Turgeņeva, 13. janvāra, Marijas un Satekles ielām;

* maksimālajā applūduma brīdī 11 – 13 stundas pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma Rīgas centrs ir applūdis līdz līnijai, ko ierobežo Ģertrūdes, Avotu un Dzirnavu iela. Applūst Centrāltirgus, Centrālā stacija, autoosta... Lai arī ūdens dziļums Rīgas ielās nav katastrofāls (0,5 – 1 metrus dziļš), tomēr ir iespaidīga milzīgā applūšanas teritorija;

* interesanta situācija veidojas Vecrīgā. Tā applūst tikai daļēji un uz 5-7 stundām paliek par salu;

* applūst gandrīz puse no Torņakalna, Māras dīķis savienojas ar Daugavu. Nacionālā bibliotēka ir aptuveni divus metrus dziļu plūdu ūdeņu ieskauta. „Saules akmens” stikla fasādi taranē un sagrauj ūdens nestie koki un baļķi.