Spridzina Jelgavas “sociālos”, deg mežs pie Segliņu ezera, Ogrē dzīvžogi izplešas uz ietvju rēķina: kriminālā province

Dodoties vasaras atpūtā gan pie dabas, gan pilsētā jābūt piesardzīgiem. Pretējā gadījumā var izcelties ugunsgrēks, kāds nesen bija Rendas pagastā pie Segliņu ezera. Arī jābūt vērīgam, bērnu laižot priecāties uz rotaļu laukumu, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs visos pārbaudītajos spēļu laukumos atklājis, ko bīstamu – var sadurties uz naglas, iesprūst galva šūpolēs vai saindēties smilšu kastē. Pirms atvasi laist spēlēties, derētu pārliecināties, vai tas ir droši. Tāpat huligāni nevar atradināties no vecajiem stiķiem un niķiem: ar viltus spridzekļiem tracināt sabiedrību. Šoreiz šāds neesošs spridzeklis bija “noslēpts” sociālajā mājā Jelgavā.
 

Viltus spridzeklis Jelgavas sociālajā mājā

Pirmdiena, 5. jūnijs, visnotaļ trauksmaina izvērtās Jelgavas sociālās mājas Oskara Kalpaka ielā 5 iedzīvotājiem un darbiniekiem. Nedēļas pirmās dienas vakarā no Sociālo lietu pārvaldes ēkas tika evakuēti cilvēki, jo bija saņemts ziņojums, ka tajā ievietots spridzeklis (sociālo dzīvokļu iemītnieki uz laiku tika izmitināti Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā). Pēc dažām stundām iemītnieki varēja atgriezties savos dzīvokļos Jelgavas dome ziņo:

“Evakuācija no ēkas Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9 bija saistīta ar saņemto ziņojumu par ēkā ievietotu spridzekli. Policijai pārbaudot ēku, spridzeklis netika atrasts. Šobrīd par notikušo ir uzsākta izmeklēšana. Sociālo dzīvokļu iemītniekiem ir atļauts atgriezties ēkā”.

Deg mežs pie Segliņu ezera Rendas pagastā

Jūnija pirmajās brīvdienās Kuldīgas novada Rendas pagastā pie Segliņu ezera izcēlies ugunsgrēks, kurš, pateicoties iedzīvotāju un ugunsdzēsēju operatīvai rīcībai, ātri nodzēsts, vēsta Kuldīgas novada pašvaldība:

“Neuzmanīgu atpūtnieku dēļ nedēļas nogalē pie Segliņu ezera Kuldīgas novadā izcēlies ugunsgrēks, kurš, pateicoties iedzīvotāju un ugunsdzēsēju operatīvai rīcībai, ātri pamanīts un lokalizēts. Ir pamatotas aizdomas, ka ugunsnelaime aizsākusies kādā no atpūtas vietām, tāpēc aicinām iedzīvotājus, pavadot laiku pie dabas – atpūšoties vai makšķerējot, būt īpaši uzmanīgiem un ievērot ugunsdrošības noteikumus”.

Vietvara atgādina, ka Valsts meža dienests no 1. maija noteicis meža ugunsnedrošā laikposmu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

* nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;

* kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

* atstāt ugunskurus bez uzraudzības;

* dedzināt atkritumus;

* braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
* veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Smiltenes vietvara nostrostē neapzinīgos zāles pļāvējus

Smiltenes novada pašvaldības lēmēji, pēc visa spriežot, ir pastaigājušies pa novada centra ielām un ieraudzījuši varen nepievilcīgu skatu: viņiem bijis jāsoļo pa nopļautas zāles kumšķiem. Vietvaras interneta mājaslapā parādījies ieraksts: 

“Pilsētas sakoptība ir atkarīga no mums visiem, tādēļ aicinām ikvienu iedzīvotāju, kuram pie īpašuma pieguļas trotuārs vai apmale, noslaucīt nopļauto zāli pēc tās pļaušanas.

Arī zaļie atkritumi (šajā gadījumā nopļautā zāle) mums katram pašam aiz sevis ir jāsaslauka. Aicinām nopļauto zāli sakopt uzreiz pēc nopļaušanas. Kopā uzturēsim Smiltenes pilsētas sakoptību!”

Ogrēnieši “izplešas” uz dzīvžogu rēķina

Savukārt Ogres novada pašvaldība ir neapmierināta ar privātmāju saimniekiem, kuri “izplešas” uz dzīvžogu rēķina. Vietvara publicējusi aicinājumu “Īpašniekiem jānodrošina dzīvžogu un apstādījumu kopšana”:

“Ogres novada teritorijā privātmāju apbūves rajonos iedzīvotāji nereti neievēro teritorijas apbūves noteikumos un likumos noteiktās prasības, dzīvžogus veidojot pie paša žoga vai pat ārpus sava īpašuma - ielas daļā, kā arī neveicot apstādījumu regulāru kopšanu.

Dzīvžogu veidošana ielas vai ceļa pusē pie paša žoga vai pat ārpus sava īpašuma ir viena no aktuālajām problēmām, ar ko pašvaldība sastopas ik gadu. Daudzi iedzīvotāji izveidotos dzīvžogus atbilstoši nekopj, līdz ar to zari izplešas ārpus žoga, kas apgrūtina gājēju un riteņbraucēju pārvietošanos, ceļu uzturēšanas darbu veikšanu, atkritumu izvešanu, avārijas un glābšanas dienesta transportlīdzekļu piekļuvi, tiek saskrāpētas automašīnas, radīti bojājumi ceļu uzturēšanas un atkritumu apsaimniekošanas tehnikas vienībām. Turklāt iedzīvotāju ielu un ceļu aizsargjoslās izveidotie apstādījumi mēdz ierobežot ceļa zīmju redzamību, kā arī pārāk sazarojuši dzīvžogi vai koki ielu krustojumos mazina pārskatāmību.

Gājējiem un velobraucējiem šādi apstādījumi pasliktina pārvietošanos, radot bīstamas situācijas. Jāatzīmē, ka satiksmes dalībnieku drošību apdraud arī ielas malās novietotie akmeņi, jo situācijās, kad nepieciešams veikt manevru sānis no brauktuves, nepamanot akmeni, var tikt gūtas nopietnas traumas.  Īpaši skaudra situācija ir mazdārziņu rajonos, kur īpašnieki aktīvi izmanto jau tā šauro brauktuves nodalījumu dažādu stādījumu ierīkošanai.

Rūpējoties par ceļu satiksmes dalībnieku drošību, pašvaldība atkārtoti aicina apsekot savus īpašumus, apzāģēt īpašumā augošo koku un krūmu zarus, lai tie neaizklātu krustojumu redzamības trīsstūrus un ceļa zīmes, kā arī netraucētu gājēju, velosipēdu un transportlīdzekļu kustību”.

Neviens bērnu rotaļu laukums nav drošs

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka pērn veicis 30 publisko ārtelpu un četru iekštelpu bērnu rotaļu un rekreācijas laukumu pārbaudi visā Latvijā, un tajos visos konstatētas lielākas vai mazākas neatbilstības: 

“Neskatoties uz spēļu laukumu uzturētājiem un ražotājiem pieejamo informāciju, ik gadu PTAC konstatē neatbilstošas iekārtas un ik gadu spēļu laukumos notiek nelaimes gadījumi. Neatbilstības un trūkumi galvenokārt ir saistīti ar spēļu laukumu projektēšanu, virsmu pārklājumu nodrošināšanu, nepietiekamu spēļu laukumu uzturēšanas kārtību, nedrošu iekārtu uzstādīšanu. Tāpat bieži vien netiek veiktas pēcuzstādīšanas vai regulārās pārbaudes, spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu apkopes, kā arī nevar konstatēt atbildīgo personu par spēļu laukumu uzturēšanu”. Šobrīd PTAC Publisko spēļu un rekreācijas laukumu reģistrā ir reģistrēti 643 laukumi. 

Pārbaudēs ārtelpu laukumos vairākos laukumos konstatētas apmeklētājus apdraudošas iekārtas, kas rada nopietnu risku - šūpoļu cietās piekares, galvas iesprūšanas riski, asas malas, līdzsvara šūpoles ar neatbilstošām atdurēm, slīdkalniņi bez sānu aizsardzībām. Daudzviet rotaļu laukumos tika konstatēta valdītāju nepilnīga iekārtu apsaimniekošana – salauzti elementi, bojāti tīklojumi, ieplaisājuši iekārtu balsta konstrukciju elementi, metālu korozija, abrazīvi koka elementi, izvirzītas skrūves, nenosegti skrūvju gali, piesārņojums smilšu kastēs, satrupējuši koka elementi.

Arī pārbaudītajos iekštelpu laukumos neatbilstības konstatētas visās pakalpojumu sniegšanas vietās. Pārbaudes veiktas divos izklaižu parkos un vienā izklaižu vietā, kurā bija apvienota klinšu kāpšana, skeitparks un batutu parks. Būtiskākās neatbilstības iekštelpu laukumos saistītas ar nepietiekošu uzraugu skaitu un neregulāru un virspusēju iekārtu apsekošanu (neatbilstoši nostiprinātas un nosegtas batutu atsperes, neatbilstošs polsterējums, asas malas, salūzuši elementi un nenorobežoti bīstamie objekti).

No 34 pārbaudītajiem spēļu laukumiem visas neatbilstības ir pilnībā novērstas 22 laukumos. Pārējos laukumos to valdītāji apņēmušies neatbilstības novērst un iekārtas, kas rada nopietnu risku vai būtiskus remonta darbus, ir norobežotas.

Lai gan PTAC pašvaldībām izsūta aicinājumus reģistrēt spēļu un rekreācijas laukumus, diemžēl joprojām ir vairākas pašvaldības, kurās nav reģistrēts neviens laukums, un PTAC nav informācijas par laukumu drošuma novērtējumu. PTAC aicina pašvaldībām būt atbildīgām un atgādina, ka spēļu laukumu valdītājam ir pienākums reģistrēt laukumu PTAC, ja tas atbilst Ministru kabineta noteikumu kritērijiem.
Lai pasargātu bērnus no traumām, PTAC aicina patērētājus ziņot par spēļu un rekreācijas laukumiem, kas izraisījušas traumas vai var tādas radīt. Ikviens var ziņot, zvanot uz Patērētāju traumu ziņojumu tālruni 67388639, sūtot ziņu uz e-pastu ptac@ptac.gov.lv vai aizpildot formu PTAC tīmekļvietnē".