Ināra Mūrniece: Latvija šobrīd ir lielākā drošībā nekā iepriekšējos gados

Vai varat ieskicēt, kāda būs Latvijas pozīcija gaidāmajā NATO samitā Viļņā jautājumā par tālāko sadarbību ar Ukrainu?

Es vispirms gribu uzsvērt, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kas Ukrainai piegādāja bruņojumu jau no kara pirmās dienas, un par Latvijas sūtītajām "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmām saka paldies ikviens, kuru mēs esam satikuši Ukrainā - gan politiķi, gan militārpersonas, gan cilvēki uz ielas. Latvijas atbalsts Ukrainai ir plaši zināms, un to augsti novērtē arī Latvijas stratēģiskā partnere - ASV. Gan NATO dalībvalstis, gan citas demokrātiskās pasaules valstis, kas sēž pie Ramšteinas galda, kas ir Ukrainas atbalstam domāts formāts, augstu novērtē, cik daudz Latvija ir darījusi un joprojām dara Ukrainas atbalstam. Es domāju, ka arī Viļņas samitā būs vēl viena iespēja atbalstu Ukrainai virzīt uz priekšu.

Mēs redzam arī to, ka gan Baltijas valstis, gan Polija parlamentu līmenī ir paudušas ļoti stingru atbalstu, un tas liecina, ka politiski ir skaidrs, ka mēs vēlamies, lai Viļņas samitā tiktu sasniegta daudz lielāka skaidrība par to, kā atbalstīt Ukrainas virzību uz NATO. Un man jāteic, ka arī vērojot, cik meistarīgi NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs šo diskusiju virza uz priekšu NATO ietvarā, es varu izteikt tikai vislielāko atzinību. Man ļoti patika arī Stoltenberga kunga pēdējais izteikums par Ukrainas pievienošanos tad, kad tas notiks, - proti, mums šobrīd jākoncentrējas uz to, kā mēs varam panākt, lai Ukraina nonāk daudz tuvāk NATO, kur tā piederas.

Karš un tas, cik veiksmīgi un arī neatlaidīgi Ukraina sevi aizstāv, pretojoties Krievijas agresijai, ir radījis milzīgu cieņu gan pret Ukrainas līderiem, gan bruņotajiem spēkiem, gan pret visu sabiedrību arī Rietumos. Viens no veidiem, kā to izrādīt, būtu daudz konkrētāki NATO dokumenti, daudz konkrētāki formulējumi, kāds ir Ukrainas ceļš uz NATO, kā mēs to sasniedzam. Kāda ir šī ceļa karte, protams, vēl pagaidām ir diskusiju rezultāts, bet skaidrs, ka šo diskusiju Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu politiķi ir virzījuši uz priekšu ļoti konkrēti. Mēs pavisam noteikti esam bijuši vieni no ciešākajiem Ukrainas draugiem un sabiedrotajiem.

Viļņas samits notiks kara laikā. NATO šajā karā nav iesaistīta, tomēr NATO valstis atbalsta Ukrainu.

Man jāteic, ka politiku uz priekšu virza gan racionāli, gan arī emocionāli lēmumi, un šo emocionālo momentu nevajag novērtēt par zemu.

Ja turpinām par atbalstu Ukrainai, vai Latvija savas atbalsta iespējas militārajā ziņā materiāli jau ir izsmēlusi?

Es domāju, ka mēs centīsimies gan kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan aizsardzības nozare kopā ar uzņēmējiem atrast veidus, kā materiāli ar ekipējumu un citādi Ukrainu turpināt atbalstīt. Šos veidus mēs meklējām un turpinām meklēt kopā ar Ukrainas pārstāvjiem.

Otra lieta - jā, daudz no ieročiem un ekipējuma mēs esam uz Ukrainu jau nosūtījuši, bet vietā saņemam un plānojam saņemt modernāku un jaunu ekipējumu, tādēļ mūsu bruņoto spēku kaujas gatavība un jauda no tā necieš.

Mēs šobrīd koncentrējamies uz Ukrainai ārkārtīgi nepieciešamo karavīru apmācību. Mēs redzam, cik daudz ir kritušo un ievainoto arī Ukrainas pusē. Karavīru apmācība ir kritiski svarīga. Ja kara pirmajā gadā Latvijas bruņotie spēki varēja sagatavot 1000 Ukrainas karavīru, tad šo gadu mēs sākām ar apņemšanos šo skaitli dubultot. Ir Valsts aizsardzības dienests (VAD) un dažādi citi projekti, mums pašiem instruktoru trūkst, tomēr šie resursi ir atrasti, un šogad mēs esam apņēmušies sagatavot 3000 Ukrainas karavīru tepat Latvijā. Tā ir augsta ambīcija, un ir iespējams, ka arī šo skaitu mēs pārsniegsim.

Salīdzinot valstu ieguldījumu procentuāli vai pēc bruņoto spēku lieluma, citiem parametriem, mūsu ieguldījums ir ļoti, ļoti augsts tieši Ukrainas karavīru un virsnieku sagatavošanā. Ir arī jauns sadarbības projekts kopā ar Kanādu. Kopā ar Kanādas aizsardzības ministri Anitu Anandu jau paziņojām par jaunu sadarbības programmu, kas paredz Ukrainas karavīru apmācību šeit Latvijā kopā ar Kanādas pusi. Kanāda jau ir nosūtījusi savus instruktorus uz Latviju, un mēs šo darbu darām kopā. Manuprāt, tas ir labs solis gan atbalstam Ukrainai, gan mūsu sadarbībai ar Kanādu.

No sākuma gan tiešām bija runa par to, ka šogad sagatavos 2000 Ukrainas karavīru. Tad tomēr tie būs 3000?

Jā, sākotnēji mēs apņēmāmies šogad sagatavot 2000, bet, saņemot arvien vairāk pieprasījumu un palīdzības lūgumu no Ukrainas, mēs atradām iespēju šo ciparu palielināt līdz 3000. Bet Latvija nebūtu Latvija, ja arī šo skaitli mēs nedomātu pārsniegt. Es varu tikai teikt paldies mūsu bruņotajiem spēkiem par apņēmību un konsekvenci, šo darbu darot. Tas nav vienkārši. Daļa Ukrainas karavīru ierodas Latvijā ar zināmu kaujas pieredzi frontē un iziet specializētus kursus, bet daļa ir arī nesagatavoti civilie iedzīvotāji, tādēļ šī apmācība ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēks frontē būtu gatavs maksimāli sekmīgi aizstāvēt sevi un savu zemi.

Ja mēs atgriežamies pie NATO samita, vai ir skaidrs, ko paredz jaunie NATO aizsardzības plāni Baltijas valstīm?

Mūsu reģiona aizsardzības plāni ir izstrādāti ar ārkārtīgi augstu detalizācijas pakāpi, un pati pieeja ir cita. Es gribētu tikai uzteikt NATO Eiropas spēku pavēlnieku ģenerāli Kristoferu Kavoli par ļoti augsta līmeņa militāro plānošanu. Ir veikts milzīgs darbs ar ļoti augstu intelektuālo ieguldījumu, lai plāns patiešām paredzētu NATO teritorijas aizsardzību no konflikta pirmā brīža un no pirmā teritorijas centimetra. Latvija paralēli gatavo arī Valsts aizsardzības koncepciju tieši ar šo pieeju - tā ir mūsu teritorija, un tā mums ir jāaizsargā no pirmā konflikta brīža un no pirmā centimetra. Tādēļ pašlaik ir redzama NATO domāšanas maiņa un daudz augstāka detalizācijas pakāpe. Var teikt, ka tās ir arī Ukrainas kara mācības, kas šo NATO militāro domu un militāro plānošanu ir konkretizējušas, piezemējušas un padarījušas tuvāku realitātei, jo karš ir tepat netālu no NATO valstu robežām un agresorvalstij ir robeža ar NATO.

Šie plāni ir detalizēti, ar augstu ambīciju, sarežģīti, tiem ir jābūt izpildāmiem. Tas nozīmē, ka NATO valstīm ir nepieciešams gan audzēt savas militārās spējas, gan vingrināties. Arī tas ir saprasts, un tā ir viena no lietām NATO militāro plānotāju sarunās.

Kādas militārās spējas nāks līdzi šiem plāniem, pagaidām nevar atklāt?

Es domāju, tas ir NATO militāro plānotāju jautājums, un darbs pie tā notiek. Tad, kad būs ko paziņot, tas tiks paziņots.

Bet ir jāsaprot, NATO jau nav nekāda mistiska organizācija vai mistisks lietussargs, kas mūs aizsargās. Mēs paši esam NATO dalībvalsts, un man ir gandarījums, ka šī apziņa ir mūsu sabiedrībā nostiprinājusies. Katrai valstij ir jādara maksimāli daudz un maksimāli iespējamais, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, un tas nozīmē vienlaikus stiprināt arī NATO aizsardzības spējas. Mēs runājam par jaunām bruņoto spēku spējām, kas ir nepieciešamas, kas ir arī plānotas un uz kurām mēs ejam. Var runāt gan par pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" iegādi, gan HIMARS, gan vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Tiekoties ar Kanādas aizsardzības ministri, tika runāts arī par NATO kaujas bataljona pārtapšanu par brigādi. Cik tālu ir ar šo jautājumu, un kādas militārās spējas nāks līdzi?

Viesojoties Kanādā, bija iespēja tikties ar Kanādas aizsardzības ministri, un mēs pārrunājām brigādes veidošanu un to, kā mēs virzāmies uz priekšu. Bija iespēja apmeklēt arī Petavavas bāzi, no kuras uz Latviju rotācijas kārtībā dodas Kanādas karavīri. Bija iespēja tikties ar vairāk nekā 600 karavīriem. Varēja redzēt, kā šo gadu laikā, kamēr Kanāda ir mūsu NATO kaujas grupas ietvarnācija, ir mainījusies viņu uztvere par to, kas ir Latvija, ko nozīmē dienēt Latvijā. Dienests Latvijā ir prestižs. Tāpat, ja, sākoties karam Ukrainā, bija bažas, cik tas ir tuvu karadarbības zonai un vai tas nozīmē iespēju karot, tagad visi ir sapratuši, ka Latvijā situācija ir mierīga. Latvija piedāvā ļoti labas iespējas karavīriem trenēties, poligons ir lielisks, ir iespēja trenēties starptautiskā vidē, iepazīt citu valstu kolēģus, jo 11 valstis kopā, tā ir milzīga iespēja. Tāpat tā ir iespēja trenēt NATO spēku savstarpējo savietojamību ikdienā. Viņi ļoti augstu novērtē arī šo draudzīgo gaisotni un sabiedrības pozitīvo nostāju.

Kanāda strādā pie tā, lai kaujas grupu izveidotu par brigādi, un šī virzība uz priekšu notiek. Es ceru, ka pēdējie paziņojumi no Kanādas būs pirms Viļņas samita. Esmu ielūgusi vizītē arī Kanādas aizsardzības ministri paviesoties šeit Latvijā. Es ceru, ka mēs dzirdēsim arī par konkrētākiem lēmumiem, kas Kanādā būs jau pieņemti. Kanādas puse ir arī informējusi, ka uzsākusi paātrinātu iepirkuma procedūru, lai iegādātos jaunas militārās spējas, prettanku ieročus, pretdronu sistēmas un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas paredzētas tieši šai brigādei. Tādēļ varam rezumēt, ka virzība ir un pašlaik mēs gaidām konkrētākus paziņojumus, tieši kā un tieši kad tas notiks.

Tātad nebūs tā, ka gluži vienkārši būs vairāk karavīru, būs arī vairāk tehnikas?

Tiek domāts, lai kanādiešu karavīru skaits pieaugtu no pašreizējiem aptuveni 600 līdz aptuveni 1500, kas ir ievērojams pieaugums, bet klāt būs arī šīs spējas.

Mēs līdz ar to domājam par saviem mājasdarbiem. Skaidrs, ka Ādaži ir par mazu. Militārie eksperti pat smaida, ka tankiem ir grūti veikt manevrus Ādažos, jo tie strīķējas sānu pie sāna. Tas, protams, ir pārspīlējums, bet skaidrs, ka lielāks poligons ir vajadzīgs, un Latvija šobrīd ļoti aktīvi strādā pie Sēlijas poligona izveides. Izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegts Militāro poligonu likums, lai maksimāli ātri to varētu nodot darbam parlamentā [6.maijā Ministru kabinets likumu pieņēma - red.]. Tas paredzēs arī paātrinātas procedūras Sēlijas poligona izveidei. Ja karavīru skaits tiek būtiski palielināts, skaidrs, kaut kur viņi ir jāizmitina, viņiem jātrenējas, un mums tam ir jānodrošina maksimāli labas iespējas, un tas ir jāizdara maksimāli ātri.

Ja viss norit, kā iecerēts, kad Sēlijas bāze un poligons varētu būt gatavs?

Nacionālo bruņoto spēku komandieris pirmās šaušanas mācības tur gribētu redzēt nākamā gada vasaras izskaņā. Es par to būtu piesardzīgi optimistiska. Sākotnējais plāns bija 2025.gada nogale, jo tas tomēr nozīmē arī infrastruktūras būvniecību, kas nepieciešama karavīru izmitināšanai. Un mēs zinām, kāda situācija ir ar būvniekiem.

Karavīri gan kādu laiku var dzīvot arī teltīs.

Jā, mēs varam arī atcerēties, ka kanādieši Ādažos teltīs dzīvoja visilgāk. Viņi teica, mēs esam NATO grupas ietvarnācija, tādēļ kazarmās vispirms ir jāizmitina visi pārējie.

Domāju, ka tiks meklēti dažādi modeļi. Arī braucot vizītē uz ASV, mēs uzrunājām gan ASV politisko vadību, gan arī ASV bruņotos spēkus par iespējamu palīdzību infrastruktūras uzbūvēšanā. Zinot mūsu būvnieku noslodzi un izmaksas, var būt, ka tā mēs ātrāk virzīsimies uz priekšu. Ceru, ka būs atsaucība.

Tomēr tas nozīmē, ka brigādes līdz 2025.gadam šeit vēl nebūtu?

Tā es neteiktu. Es domāju, ka mēs ejam uz priekšu soli pa solim, piemēram, izvietojot Latvijā arī atsevišķus komandvadības elementus.

Jau pieminējāt vizīti ASV. Vai ir panākta straujāka risinājumu meklēšana attiecībā uz raķešu artilēriju un krasta raķešu iegādi?

Virzība ir ļoti laba. Krasta aizsardzības raķešu "Naval Strike Missile" sistēmas iegāde šobrīd ir apstiprināta ASV Kongresā. Pēc tikšanās ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu norisinās starpvaldību līguma sagatavošana, un, ja viss noritēs labi un bez aizķeršanās, šo līgumu mēs parakstām jau šovasar.

Cik ilgu laiku varētu prasīt piegādes?

Pirmās piegādes paredzētais termiņš ir 2025.gads.

Šeit ir plānota ļoti liela sadarbība ar ASV, un šis iepirkums notiek ar lielu ASV līdzdalību. Tas nozīmē arī ASV puses atbalstu mūsu karavīru apmācībai šīs sistēmas lietošanā un uzturēšanā.

Kā ir ar augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS piegādi?

Vizītes laikā tika iesniegts pieprasījums ASV uzsākt līguma sagatavošanu, un mēs šobrīd gaidām Kongresa apstiprinājumu šim darījumam. Savukārt sarunās ASV puse apliecināja, ka iegādes process virzās bez aizķeršanās un nav paredzami kādi ierobežojumi līguma sagatavošanas laikā. Strādājam, lai arī šo līgumu varētu parakstīt vai nu vasaras beigās, vai rudens sākumā.

Arī šajā gadījumā laiks līdz piegādēm ir sagaidāms gana ilgs?

Pagaidām es nevaru detaļas atklāt par piegādes laikiem, jo sarunas vēl turpinās, bet mūsu ambīcija ir saņemt visu, kas attiecas uz bruņoto spēku jaunajām spējām, pēc iespējas ātrāk.

Trešā lieta ir arī vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegāde, par ko jau informēju plašāk kopā ar Igaunijas kolēģi Hanno Pevkuru pirms dažām nedēļām.

Ņemot vērā visas šīs piegādes, cik ilgs laiks paies, lai mēs varētu teikt, ka Latvija ir droša pret potenciālu apdraudējumu? Lai gan no otras puses Krievija pašlaik ir iestrēgusi karā Ukrainā…

Es teikšu, ka Latvija šobrīd ir drošībā un lielākā drošībā, nekā bijusi iepriekšējos gados. Vispirms, mūsu bruņotie spēki ir attīstījušies, modernizējušies, un uz priekšu tiek virzīti arī šie jaunie spēju projekti. Mēs esam sapratuši, ka ir nepieciešams VAD, ir nepieciešama daudz labāka sabiedrības sagatavotība valsts aizsardzībai, un arī te mēs esam spēruši konkrētus soļus. VAD tiek uzsākts jau jūlijā, nākamais iesaukums ir janvārī, un es redzu iespējas jauniesaukto skaitu kāpināt ar katru gadu, sagatavojot infrastruktūru un izmantojot tās tehnikumu un skolu telpas, kas atrodas maksimāli tuvu armijas daļām, bāzēm un poligoniem. Mēs esam sapratuši, ka valsts aizsardzība ir jāstiprina, un mēs to konsekventi darām.

Jā, Krievija cieš milzīgus militāros zaudējumus karā pret Ukrainu, bet Krievijas rīcībā esošais bruņojums ir pietiekami liels, lai mēs rēķinātos ar riskiem. Mums ir jāliek pretī savu aizsardzības spēju stiprināšana. Tas ir pilnīgi skaidrs. Jā, šis Krievijas bruņojums nav moderns, bet tas nenozīmē, ka tā nav. Piemēram, tie ir novecojuši T modeļu tanki, bet tie ir, un, ja šī bruņojuma ir pietiekami daudz, tad ir kritisks punkts, kurā kvantitāte pati par sevi var pārtapt apdraudējumā. Tādēļ Latvija dara visu iespējamo, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas. Tādēļ ir jauni iepirkumi mūsu bruņotajiem spēkiem, kas kvalitatīvi tos paceļ jaunā līmenī. Tāpēc ir VAD. Tāpēc mēs strādājam ar kanādiešiem, lai panāktu šeit brigādes izvietošanu. Tāpēc mēs esam kopā ar Ukrainu, lai stiprinātu tās spējas. Tie visi ir atturēšanas elementi. Ja pretī ir stiprs pretinieks, tad apdomās desmitreiz, vai tam ir vērts uzbrukt.

Viens no atturēšanās elementiem, kas ir ļoti būtisks, ir arī NATO dalībvalstu dziļa izpratne par to, kāpēc mums ir jāatbalsta Ukraina, un daudz reālistiskāks skatījums uz to, kas ir Krievija. Ja Madrides NATO samitā valstis spēja vienoties, ka Krievija ir drauds NATO, tad šobrīd NATO valstis tīri praktiski dara visu, lai šo apdraudējumu pārvarētu. Ja pirms gada publiskajā telpā vēl izskanēja spriedelējumi, vai ķiveru sūtīšana uz Ukrainu neeskalēs karu, pēc tam jau pie NATO galda tika runāts par tanku koalīciju, bet tagad jau ir izveidota kaujas lidmašīnu koalīcija. Fundamentāla uzskatu maiņa NATO valstīs ir notikusi ārkārtīgi ātri. Šobrīd arī Francijas prezidents Emanuels Makrons saka, ka vajadzēja agrāk uzklausīt to, ko saka Baltijas valstis. NATO politiskie līderi atzīst, ka Baltijas valstu brīdinājumi bija jāsaklausa daudz agrāk. Baltijas valstu teiktajam šobrīd ir daudz lielāks svars.

Atgriežoties pie mums pašiem, daudzi saka, ka slikti izskatās jauniešu veselība un fiziskās spējas. Vai VAD kontekstā kopā ar izglītības un zinātnes ministri, kopā ar iekšlietu ministru, kura pārraudzībā esošajiem dienestiem arī ir grūti nokomplektēt personālsastāvu, nav laiks sist trauksmes zvanus?

Es vienmēr esmu teikusi, ka skolā vajag vairāk sporta stundu. Manā laikā bija ne tikai vairāk sporta stundu, bet arī pēc skolas gājām spēlēt sporta spēles, jo mums tas vienkārši patika.

Ja runājam par VAD, tad maijā ir veiktas veselības pārbaudes ap 140 jauniesaucamajiem, kuri pieteicās paši. Mēs turklāt varam pieņemt, ka paši pieteicās jaunieši, kuri ar sportu nav uz "jūs" un kuriem ir pietiekami aktīvs dzīvesveids. Par nederīgiem dienestam veselības stāvokļa dēļ ir atzīti ap 16%. Tas ir mazāk, nekā sākotnēji bija domāts, jo parasti šī attiecība ir ap 20%. Raudzīsimies, kā viss notiks tālāk, kad būs arī obligātais iesaukums.

Viena problēma, kas izgaismojās, ir zobu veselības stāvoklis. Skaidrs, ka VAD ar šādām problēmām uzņemsim visus un dienesta laikā zobi tiks salaboti. Tā varbūt kādam var būt papildu motivācija. Ir dati arī par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ieradumiem, kas atklājās veselības pārbaudes laikā. Varbūt kādam pieteikšanās VAD ir arī veids, kā jaunietis redz iespēju izrauties no kādām atkarībām. Jā, arī tādi gadījumi ir. Veselīgi jaunieši ir vajadzīgi jebkurā dzīves sfērā, ne tikai bruņotajos spēkos un ne tikai policijā. Tas ir jautājums par visas mūsu sabiedrības veselību.

Kad plānots pabeigt dienesta pārbaudi par armijas pārtikas iepirkuma konkursu?

Jaunākā informācija ir, ka no amata ir atbrīvotas divas personas. Abas iepriekš bija atstādinātas no dienesta pienākumu pildīšanas. Papildus divām amatpersonām ir izteikts rājiens. Vēl sešas disciplinārlietas ir procesā.

Virzība ir. Ja būs nepieciešams pieņemt lēmumus, tie tiks pieņemti.

Līgums ar uzņēmumu "Zītari LZ" tiek lauzts?

Mēs strādājam pie tā, lai šo līgumu pārtrauktu, neradot valstij zaudējumus. Sarunu process turpinās. Es ceru, ka mūsu ministrijas kolēģi izdarīs visu iespējamo un pavisam drīz panāksim vienošanos.

Tāda iespēja vispār pastāv, ka valstij nebūs zaudējumu, jo, lasot līgumu, ik pa laikam parādījās soda procenti par līguma vienpusēju laušanu?

Tiek strādāts pie tā, lai valsts neciestu zaudējumus, un tas ir viens no uzstādījumiem, ar kādu mēs pie šī līguma pārtraukšanas strādājam. Valstij nav jācieš zaudējumi tādēļ, ka kāds, iespējams, ir rīkojies negodīgi vai negodprātīgi.

Šī notikuma dēļ iepriekš arī izskanēja doma, ka Aizsardzības ministrija varētu veidot operatīvās darbības iestādi iekšējo kontroles procesu stiprināšanai. Cik tālu ir nonācis šis priekšlikums, vai arī nosliecāties par labu tam, ka pastāv Militārā policija, Izlūkošanas dienests, kas var veikt arī šādas funkcijas?

Ir skaidrs, ka iekšējā uzraudzība ir jāstiprina, un esmu lūgusi ministrijas valsts sekretāram šo procesu vadīt. Es gribētu teikt, ka mums vēl ir vajadzīgs laiks, lai visu optimizētu. Esam sapratuši, ka jaunas institūcijas šeit neveidosim, bet vēl esam pārrunās iekšēji, kas būtu labākā vai optimālā sistēma, kā stiprināt vai rast papildu spēkus lielo iepirkumu vērtēšanā. Mums priekšā ir vēl viena izšķiršanās, kā to darīt, bet mēs atradīsim šo veidu. Esam sapratuši, ka ir nepieciešamība pēc atsevišķiem uzlabojumiem iekšējās kontroles sistēmā. Tie būtu gan grozījumi iekšējos normatīvajos aktos, gan arī pienākums iepirkumu komisiju locekļiem aizpildīt pretkorupcijas anketu, kurā deklarētu nepieciešamo informāciju, un to mēs nosūtītu arī tiesībsargājošajām iestādēm.

Strādājam arī pie nodrošinājumu reformas nākamās kārtas, kur galvenie principi ir lielāka pārskatāmība un caurskatāmība. Viens no atslēgas faktoriem ir tāds, ka, lai tie darbinieki, kas strādā pie specifikācijas iepirkumiem, neiesaistītos jau nākamajās procesa kārtās, lai viņi nebūtu klāt pie iepirkuma prasību veidošanas. Tie, kas atbild par specifikāciju, atbild par specifikāciju un tehniskajām prasībām, tie, kas strādā ar iepirkumu, tālāk strādā ar pašu iepirkumu, lai nebūtu tā, ka caur specifikāciju var veidot prasības par labu kādam konkrētam uzņēmumam.

Nesen bija arī gadījums, ka smagi cieta Latvijas pilsonis, kas brīvprātīgi karoja Ukrainā.

Jā, cik saprotu, tad "Ziedot.lv" nauda viņa ārstēšanai tika saziedota, bet ir jāizveido sistēma, kā mēs atbalstām tos Latvijas pilsoņus, kas ir cīnījušies Ukrainas bruņoto spēku pusē. Valdības sadarbības sanāksmē šis jautājums ir pieteikts, un ir jāatrod risinājums kopā ar Labklājības un Veselības ministrijām.

Vienkārši valstij ir jāatrod risinājums un viss. Mēs vienmēr esam teikuši, ka Ukraina karo mūsu karu un karo mūsu vietā. Tie Latvijas pilsoņi, kas ir piedalījušies karā Ukrainas pusē, mums ir jāspēj atbalstīt. Ja ir bijušas traumas, ievainojumi - gan fiziski, gan morāli vai garīgi -, ir jāatbalsta.