FOTO: Ventspils pusē no jūras krastā izsēžas britu un itāļu desantnieki
Ikgadējo starptautisko militāro mācību “BALTOPS 23” sauszemes operācijas aktīvās fāzes laikā 6. jūnijā Ventspils novada Vārves pagastā notika jūras desanta izsēšanās operācija no Lielbritānijas desanta uzbrukuma kuģa “HMS Albion”un Itālijas amfībiju kuģa “San Marco”, vēsta Sargs.lv. Vienlaikus vairākās vietās notika dažādi citi ar mācībām saistīti uzdevumi, kas palīdz veicināt savstarpējo sadarbību vienota uzdevuma veikšanai.
Mācības “BALTOPS 23” ir vienas no vērienīgākajām Ziemeļeiropas reģionā, un to mērķis šogad ir turpināt pilnveidot dažādu spēka veidu un ieroču šķiru vienību savstarpējo sadarbību un operacionālo savietojamību ne tikai NATO ietvaros, bet arī kopā ar alianses partnervalstīm. Mācību dalībnieki kopīgo vingrinājumu laikā demonstrēs gatavību kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai Baltijas reģionā, tādējādi stiprinot reģionālo drošību un veicinot atturēšanu.
“Šīs ir uz Jūras spēkiem orientētas mācības, kuru laikā tiek trenēta Baltijas jūras aizsardzība – piekrastes drošība un tirdzniecības kuģu drošība. Papildus tiek trenēta integrācija ar dažādiem Sauszemes spēku elementiem. Šādās mācībās mēs varam izvērtēt, kas mums jādara, lai efektīvāk varētu uzņemt, piemēram, jūras desanta operācijas,” skaidroja 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs.
Mācībās piedalās 19 NATO dalībvalstis un viena partnervalsts, 50 kuģi, vairāk nekā 45 gaisa kuģi un 6000 karavīru.
Mācību dalībvalstis – Amerikas Savienotās Valstis, Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Turcija, Vācija, un partnervalsts – Zviedrija.
“Mēs NATO esam ļoti daudz valstis, tāpēc mums ir nepieciešams izstrādāt vienotu sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā mēs spētu efektīvi sadarboties. Ir svarīgi iepazīt citu valstu procedūras un tehniku, lai mēs zinātu, ko, kurš, kā un kad dara,” sacīja pulkvežleitnants E. Svenčs.
Nacionālos bruņotos spēkus šajās mācībās pārstāv Gaisa spēki, Jūras spēki, tostarp Ūdenslīdēju komanda un kuģis A-53 “Virsaitis”, Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde un Zemessardze.
No 4. līdz 16. jūnijam Baltijas jūras reģionā norisinās plaša mēroga ikgadējās starptautiskās militārās mācības “BALTOPS 23”. Mācību “BALTOPS 23” laikā, sākot no 5. jūnija, Latvijas teritoriālajos ūdeņos un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā, tostarp Kurzemes piekrastē tiks trenētas dažādas taktiskās operācijas ar sabiedroto valstu kuģu, gaisa kuģu un bruņutransporta iesaisti, tajā skaitā notiks jūras desanta izsēdināšana. Savukārt Baltijas jūrā pie Šķēdes militārā poligona 6. jūnijā notika kaujas šaušana, kā arī ASV jūras kājnieku manevri.
Arī Krievijas bruņotie spēki sākuši manevrus Baltijas jūrā un Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā. Tajos iesaistīti 40 kuģi, 25 lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 3500 karavīru. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskavas bruņotie spēki Baltijas jūrā sarīkojuši vairākus manevrus, atstrādājot uzdevumus iespējamai karadarbībai šajā reģionā. Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā notikuši vairāki incidenti ar Krievijas un NATO lidmašīnu iesaisti.
“Tas, ka Krievija uzsāka šādus manevrus, nav nekas pārsteidzošs. Galvenais viņu uzdevums ir veikt izlūkošanu un skatīties, kādas procedūras mēs izspēlējam. Protams, arī mums ir šāda pat interese. Mēs jau esam dzirdējuši par it kā zvejas laivām, kuras patiesībā zvejo nevis zivis, bet gan informāciju. Mūs tas nebiedē, un mēs esam gatavi jebkuram izaicinājumam,” atzina pulkvežleitnants E. Svenčs.
Pirmās starptautiskās mācības “BALTOPS” Baltijas jūrā notika 1971. gadā. Šogad jau 52. reizi šī vingrinājuma dalībvalstis turpinās kopīgi trenēties un uzlabot aizsardzības operāciju veikšanu Baltijas reģionā. Latvija dalību mācībās “BALTOPS” aizsāka 1996.gadā.
