Grundzāles pagastā atjaunots objekts ar pasaules vērtību - Strūves ģeodēziskā loka punkts
Smiltenes novadā atjaunota zīme, kas norāda Grundzāles pagasta nozīmību pasaules mērogā. Tur uzstādīta Strūves ģeodēziskā loka atjaunotā zīme, kas iezīmē vienu no Latvijas teritorijā esošajām šī loka, kas iekļauts UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) Pasaules mantojuma sarakstā, vietām.
Strūves ģeodēziskais loks ir sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma un izcila zinātnes vēstures attīstības liecība. Viens no šī loka punktiem – “Palzmar” – atrodas Grundzāles pagastā.
Šī mēneša sākumā vietējie, Smiltenes novada pašvaldības un pagasta pārstāvji, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Molņika, Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs Ivars Liepiņš un Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts viesojās Grundzālē, lai atklātu Strūves ģeodēziskā loka zīmi, informē Smiltenes novada pašvaldība.
“Šis Strūves meridiāna loks ne tikai vairo piederības sajūtu Latvijai – tas veido piederības sajūtu pasaulei. Šī vieta ir unikāla ne tikai ar dabas vērtībām, ar cilvēka prāta sasniegumiem, bet, skatoties uz meridiāna loku, var vienmēr domāt dziļāk. Tas var būt par pamatu jauniem pētījumiem, inovācijām. Es ceru, ka Strūves ģeodēziskais loks kļūs par veiksmīgu Latvijas stāstu pasaulē,” sacīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Molņika.
Strūves ģeodēziskais loks ir ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Tas uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam. Ģeodēziskais loks stiepjas no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā caur Tērbatu (tagadējā Tartu) līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras. Loka garums ir 2822 km. To veido 258 galvenie triangulācijas trijstūri. Ierīkoti 265 galvenie punkti un 60 palīgpunkti. 13 punkti tika izmantoti, kā savietotie ģeodēziski – astronomiskie punkti. Attālums starp tiem ir no 30 līdz 40 km.
Strūves ģeodēziskais loks:
Punkts “Palzmar” (Palsmane) uzmērīts 1824. gada 3. un 4. jūlijā vācu astronoma, Tērbatas universitātes profesora Frīdriha Georga Vilhelma Strūves (1793-1864) vadībā. No tā tika veikti novērojumi uz trīs punktiem Latvijas teritorijā – Oppekaln (Opekalns), Kortenhof (Kārtene), Ramkau (Ranka)- un uz Mariomaggi Igaunijā.
Pavisam Latvijā vēsturiski ir 16 Strūves ģeodēziskā loka punkti: Opekalnā, Palsmanē, Kārtenē, Rankā, Elkas kalnā, Nesaules kalnā, Gaiziņā, Ziestu kalnā, Dāburkalnā, Krustpilī, Jēkabpilī, Bristānu kalnā, Arbidānos, Daudzevā, Ormaņkalnā un Pilskalnē.
Palsmanes (Grundzāles pagastā) atjaunotā punkta ietvaros izveidots autostāvlaukums un gājēju celiņš, atpūtas vieta, informatīvie stendi četrās valodās un citi labiekārtojumi. Celiņa galā izveidots piecstūrveida laukums ar betonētām malām, kura vienā no stūriem Strūves punkta koordinātu krustpunktā uzstādīts granīta akmens. Atklāšanas pasākumā Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs Ivars Liepiņš un Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts akmens vidū izveidoja simbolisku svina lējumu, kurā iegravēja krustu un “Palzmar” uzmērīšanas gadu.
Piecstūra laukuma malas norāda virzienus uz blakus esošajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem. Strūves loka vizualizācijai izgatavots vides elements – globusa metāla karkass ar tajā attēlotu Strūves ģeodēzisko loku un informatīvā plāksne. Projekta kopējās izmaksas bija 31 556 eiro, no kuriem 27 tūkstošus piešķīra Lauku atbalsta dienests, bet pārējo - Smiltenes novada pašvaldība.
